G20 apspriedes priekšvakarā Hamburgā ieviesta ārkārtas drošība 0
Vācijas ostas pilsēta Hamburga tūkstoš gadus bijusi atvērta pasaulei, taču sakarā ar nedēļas nogalē notiekošo 20 rūpnieciski attīstītāko valstu vadītāju samitu pilsētā varētu ierasties desmitiem tūkstošu protestētāju.
Vācijas otrā lielākā pilsēta tradicionāli bijusi viens no kreiso politisko aktīvistu manifestāciju centriem, tāpēc vietējās policijas arsenālā ir arī ūdens lielgabali, kas jau pirms pāris dienām tika laisti darbā, lai atvēsinātu kareivīgākos politiskos karstgalvjus. Cerībā nokļūt pasaules mediju uzmanības centrā G20 samita laikā savas domstarpības grib publiski paust Vācijā dzīvojošie turki un kurdi, un kur tad vēl islāmistu teroristi. Pēc Vācijas mediju ziņām, drošības pasākumu īstenošana Hamburgā sakarā ar G20 apspriedi varētu izmaksāt aptuveni 185 miljonus eiro.
Virkne protesta akciju notika civilizēti, miermīlīgi un pat mākslinieciski, paužot protestu pret “plēsonīgo globālo kapitālismu, kas degradē cilvēkus un vidi”.
Hamburgas amatpersonas apliecinājušas, ka “pilsēta ir droša”, taču drošības eksperti uzskata, ka samita rīkošana lielpilsētas centrā ir “slikti pārdomāts lēmums”, raksta avīze “Die Welt”. Kārtības uzturēšanā iesaistīti aptuveni 20 000 policistu, kuru rīcībā ir bruņumašīnas, helikopteri un novērošanas bezpilota lidaparāti. Kreiso ekstrēmistu akcijas “Laipni lūgti ellē” rīkotājs Andreass Blehšmits paziņojis, ka G20 politika visā pasaulē esot atbildīga par tādiem ellišķīgiem apstākļiem kā bads, karš un klimata katastrofa, tāpēc aktīvisti centīšoties bloķēt piekļuvi samita norises vietai un, kā parasti, “patur sev tiesības uz kareivīgu pretestību policijai”. Kanclere Angela Merkele paziņojusi, ka tiesības uz miermīlīgām demonstrācijām tikšot ievērotas, taču norādījusi, ka “tiem, kas izmanto vardarbību, ņirgājas par demokrātiju”, Hamburgas varas iestādes aizliegušas jebkādas demonstrācijas pilsētas centrā. Daļa aktīvistu solījusi izrādīt “pilsonisko nepakļaušanos” un ignorēt šo aizliegumu, jo varas iestādes esot Hamburgu pārvērtušas “cietoksnī”, liedzot viņiem konstitucionālās tiesības uz pulcēšanos un demonstrācijām. Šajā situācijā Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, kura ir samita namamāte, ir iespēja kārtējo reizi apliecināt sevi kā drošības un stabilitātes garantu, īpaši ņemot vērā septembrī paredzētās Bundestāga vēlēšanas.
Analītiķi atzīmē, ka protestētāju dusmas galvenokārt vērstas pret trim politiķiem – ASV prezidentu Donaldu Trampu, Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Turcijas prezidentu Redžepu Erdoganu. Paredzams, ka G20 diskusiju centrā būs brīvās tirdzniecības un klimata izmaiņu jautājumi, kur spēku samērs var tikt vērtēts kā 19 pret vienu (ASV). Samita ietvaros neizbēgami tiks apspriesta arī Ziemeļkorejas raķešu izmēģinājumu sērija, kas nupat vainagojusies ar starpkontinentālās ballistiskās raķetes palaišanu, kas varētu sasniegt ASV kontinentālo teritoriju. Ar īpašu interesi tiek gaidīta ASV prezidenta Donalda Trampa pirmā divpusējā tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kas paredzēta G20 apspriedes ietvaros šodien.
Vakar ASV prezidents Donalds Tramps ieradās Hamburgā, kur tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Tā bija trešā abu politiķu tikšanās kopš Trampa stāšanās prezidenta amatā. Abi līderi iepriekš pauduši izteikti atšķirīgus viedokļus klimata izmaiņu un aizsardzības jautājumos, kā arī jautājumā par Trampa antiglobalizācijas politiku. Merkele vairākkārt kritizējusi ASV par koncentrēšanos uz protekcionismu, nevis sadarbību. Vācijas kanclere arī nosodījusi Trampa lēmumu izstāties no ANO Parīzes klimata līguma, bet Tramps kritizējis Merkeles liberālo imigrācijas politiku.
