“Barcelona” zīmols arēnā pulcē daudzus Latvijā dzīvojošus ārzemniekus 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gada notikums Latvijas sportā? Iespējams, katrā ziņā kandidātu sarakstā jābūt – UEFA Čempionu līgas telpu futbolā finālturnīrs “Arēnā Rīga” bija labas raudzes turnīrs, ļaujot sajust Eiropas mēroga atmosfēru gan laukumā, gan tribīnēs.
Super spēle
Pēc gada pārtraukuma triumfēja “Barcelona”, kas revanšējās Lisabonas “Sporting” par zaudējumu finālā pērn – 4:0. Cits Lisabonas klubs “Benfica” mačā par trešo vietu ar 5:2 pārspēja netālu no Parīzes bāzēto “ACCS”.
No četrām spēlēm laba gan sanāca tikai viena – pusfināls starp “Barcelona” un “Benfica”. Laba ir vājš vārds, tā bija fantastiska un atsver to, ka citās un arī zelta mačā sižets netika līdzi. “ACCS” krita no ansambļa ārā, pērnā Francijas čempione finansiālo likstu dēļ šosezon spēlē tikai Francijas otrajā līgā, taču Čempionu līgā sakrāja labāku bilanci nekā divkārtējā uzvarētāja Almati “Kairat” un kā labākā no grupu otro vietu ieguvējām aizvietoja no turnīra izslēgto Krievijas klubu “Tjumeņ”. Tātad pusfināls – spāņi no 0:3 pēc pirmā puslaika otrajā, par spīti sešiem vārtu pārliktņiem, stabiem, panāca 4:3. Tad tomēr 4:4 un papildlaika pēdējā minūtē “Barcelona” guva uzvaras vārtus.
Viena no trim labākajām redzētajām spēlēm – tā atzina kāds krievu kolēģis, kuram šis ir desmitais Čempionu līgas “Final Four” pēc kārtas. Intriga aizdzinusi miegu pēc 18 stundu garā ceļa – ar lidojumiem Maskava–Taškenta–Rīga. Tāda tagad ir krievu realitāte. Ilgāk un dārgāk, taču nav tā, ka Eiropas Savienība slēgta. Viņš ir cilvēks ar normāliem uzskatiem par šā brīža notikumiem Ukrainā, ieprecējies ar spānieti.
Krievs pret karu
“Benfica” trešo sezonu pārstāv Krievijas izlases spēlētājs Ivans Čiškala. Viens no retajiem krievu sportistiem, kurš paudis nostāju pret savas valsts karu Ukrainā. “Sāpes un kauns par notiekošo. NĒ KARAM,” viņš ierakstīja sociālajos tīklos 24. februārī. “Normālā dzīvē tu nevari atbalstīt notiekošo. Tā ir traģēdija,” “Latvijas Avīzei” futbolists vēlreiz apstiprina savu pārliecību.
Vai turpinās pārstāvēt Krievijas izlasi – šādu atbildi šobrīd nav gatavs sniegt. Viņš ir pirmais un vienīgais krievu augstākā līmeņa futzālists, kurš nolēmis spēlēt ārzemēs, lai gan dzimtenē varētu dabūt divas trīs reizes lielāku līgumu. “Sapratu, ka Krievijā esmu sasniedzis griestus, gribēju jaunu izaicinājumu. Ilgi meklējām šo iespēju un, kad parādījās, tad ieķērāmies. Esmu par to priecīgs, pagaidām viss veidojas labvēlīgi,” viņš skaidro pievienošanos “Benfica”. Čiškala neesot ieredzēts izlases vadībā, jo viņam ir savs viedoklis.
Futbolā kā jau futbolā – neviena vēstījuma par karu Ukrainā. Organizatori uz reklāmu bannera tik vien kā uzlikuši “Peace – мир” (miers – angļu un krievu valodā), kurš iemirgojās krietni retāk nekā čipsu reklāma. Skaidrs – vai tad ukraiņu dzīvības var samērot ar naudu? “Par to runājām ar UEFA, šis ir viņu pasākums. UEFA delegāte ir sieviete no Ukrainas, bet lēmums ir par šo banneri, nekas vairāk nav atļauts. Tā ir arī (klasiskā futbola) Čempionu līgā. UEFA neuzskata, ka tas būtu vājš atbalsts,” teica Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko. Federācija iedevusi brīvbiļetes vairākiem simtiem ukraiņu bēgļu.
Biļeti vajag?
Fināls pulcēja daudzus Latvijā dzīvojošus ārzemniekus, pirms spēles aprunājos ar indiešu studentiem ar “Barcelona” atribūtiku, arī spāņiem, kas gan ir Madrides “Real” atbalstītāji, bet šoreiz tomēr – par savējiem. Pie arēnas ieejas pārpircēji pat tirgoja biļetes, kasēs tās vairs nebija pieejamas. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, finālu vēroja vairāk nekā astoņi tūkstoši skatītāju. Es gan teiktu, ka tik daudz nebija, taču jebkurā gadījumā vairāk uz futbolu neatkarīgajā Latvijā bijis reti. “Skonto” stadiona ietilpība ir tikai mazliet virs 8000.
Uzvarēja spēcīgākais. “Barcelona” budžets esot 4–4,5 miljoni eiro. Abām Portugāles vienībām teju divas reizes mazāks. Lai gan Portugālē ir labākā līga pasaulē, naudīgākais turnīrs ir Krievijā, kur budžets virs diviem miljoniem ir vismaz piecām komandām. Bagātākā ar vairāk nekā četriem miljoniem esot aiz ziemeļu polārā loka esošā Noriļskas “Nikeļ”, kam gan liela daļa aiziet pārlidojumos. Vismaz miljons esot visām deviņām krievu virslīgas komandām, saka kaimiņu kolēģis. Viņaprāt, ekonomisko sankciju dēļ budžeti nākamsezon nekļūs daudz liesāki.
“Esmu jau gana vecs, man vairs nebūs daudz iespēju uzvarēt, tāpēc šis ir īpašs vakars,” prieku par savu ceturto Čempionu līgas trofeju pauda 38 gadus vecais “Barcelona” spēlētājs Ortizs. “Domāju, ka futzāls Spānijā ir trešais sporta veids pēc futbola un basketbola, mājas mačus aizvadām “Barcelona” basketbola vienības hallē, parasti ir trīs četri tūkstoši skatītāju, svarīgākajās spēlēs – vairāk nekā septiņi tūkstoši. Futzālu sāku spēlēt septiņu gadu vecumā, futbolā neesmu trenējies.”
Ņem, cik var nest
Portugāļu kolēģis uzskata, ka par spīti finālā izpalikušajai intrigai “Sporting” tomēr ir labāka komanda nekā “Benfica” – ne pēc sastāva, bet kā kolektīvs. “Barcelona” pirmos divus vārtus iesita pēc pārtvertām piespēlēm laukuma vidū un savā zonā, un lieta bija darīta. Portugālē futzāls esot otrais sporta veids pēc lielā futbola, agrāk uz to pārgāja bērni, kam īsti nesanāca sevi realizēt lielajā laukumā, bet nu jau desmit, 15 gadus specializācija sākas no bērna kājas. Futzālam halles gan nav lielas, pārsvarā diviem trim tūkstošiem skatītāju.
“Final Four” turnīrā medijiem piedāvājumā Latvijas sportā kas sen neredzēts – alus bez maksas, auksts. Viens otrs kolēģis konkrēto holandiešu miestiņu uzskata par alus vārda necienīgu, bet dāvātam zirgam jau mutē neskatās. Pieprasījums gan mazs, nevar saprast, kā to traktēt – vai visi tik kārtīgi vai kļuvuši par niekkalbjiem. Pēc fināla no VIP zonas iznesas četri jaunieši, kuri, iespējams, vēl nav sasnieguši pilngadību, bet sagrābušies alu, cik var panest. Un sāk lūkoties elektrisko izīrējamo skrejriteņu virzienā. Cerams, visi ir sveiki un veseli.
