Pasaules kauss: no Urugvajas līdz Brazīlijai 0
Brazīlijā rīt sāksies futbola Pasaules kausa divdesmitā izcīņa, kas sporta hierarhijā ieņem otro vietu pēc vasaras olimpiskajām spēlēm, reizi četros gados futbolam piesaistot pat tos, kuriem citkārt tas vienaldzīgs. Grupu turnīri turpināsies līdz 26. jūnijam, izslēgšanas spēles – no 28. jūnija līdz 13. jūlijam, kad viena no 32 komandām pēc finālmača saņems Pasaules kausu.
Sākums Urugvajā
Pasaules kausa izcīņa notiek kopš 1930. gada. Lielā mērā pateicoties Starptautiskās futbola federācijas (FIFA) toreizējam prezidentam Žilam Rimē, turnīra rīkotājas tiesības ieguva Urugvaja, jo tās komanda divas reizes pēc kārtas bija uzvarējusi olimpiskajās spēlēs. Tālais ceļš uz Dienvidameriku piespieda mājās palikt vairākumam komandu no Eiropas, ko Urugvajā pārstāvēja tikai četras valstis – Beļģija, Dienvidslāvija, Francija un Rumānija. Divas valstsvienības ieradās no Ziemeļamerikas, pārējās septiņas bija Dienvidamerikas komandas. Finālā mājinieki ar 4:2 uzvarēja Argentīnas izlasi, un Pasaules kauss turpmākos četrus gadus glabājās Urugvajā.
Pagaidām tas izcīnīts 19 reizes. Urugvajas futbolisti vēlreiz kausu ieguva 1950. gadā, taču visbiežāk triumfējuši brazīlieši – piecas reizes. Četri pasaules čempionu tituli ir Itālijai, trīs – Vācijai, divi – Argentīnai, pa vienam – Anglijai, Francijai un Spānijai.
4970 grami zelta
Līdz 1970. gadam futbolisti cīnījās par Francijas juveliera Ābela Leflēra darināto Zelta dievieti, kas tika dēvēta arī par Žila Rimē kausu. 1970. gadā statuete trešo reizi nonāca Brazīlijā, lai paliktu uz mūžīgiem laikiem, taču tie beidzās jau pēc 13 gadiem, kad Zelta dievieti nozaga nezināmi ļaundari.
Kopš 1974. gada apritē ir Pasaules kauss, ko itālis Silvio Gacaniga darinājis no 4970 gramiem zelta. Kauss ir 36 centimetrus augsts ar zemeslodi augšpusē un divu malahīta vainagu ieskautu pamatni.
Pasaules kausa izcīņas pirmajos četros finālturnīros komandu skaits bija mainīgs, 1954. gadā tas pieauga līdz 16, 1982. gadā – līdz 24, bet kopš 1998. gada cīņai par kausu pulcējas 32 komandas. FIFA apvieno vairāk nekā divsimt valstu un teritoriju futbolistus, tādēļ nākas rīkot atlases turnīrus sešās zonās, katrai nosakot kvalifikācijas kvotu. Tās mēdz mainīties, tāpat arī komandas, kas kvalificējas finālturnīram. Nemainīga ir vienīgi brazīliešu piedalīšanās bez izņēmuma visos finālturnīros, un nu viņi pēc 64 gadu pārtraukuma to aizvadīs savā zemē. Pasaules kausa izcīņā biežāk vai retāk bijušas pārstāvētas 76 valstis, kurām tagad pievienosies Bosnija un Hercegovina.
Bez latviešiem
Diemžēl starp šīm valstīm nekad nav bijis Latvijas. Vistuvāk Pasaules kausa izcīņai mūsējie nonāca aizpagājušajā kvalifikācijas ciklā, kurā palika trešie, bet pērnruden – tikai piektie kvalifikācijas grupā, kurā tiesības spēlēt Brazīlijā ieguva bosnieši un grieķi.
Rezultāti. FUTBOLS
PASAULES KAUSA IZCĪŅAS FINĀLI UN BRONZAS SPĒLES
1930. gads, Urugvaja (13 komandas)
Urugvaja – Argentīna 4:2 (1:2).
Spēle par bronzas medaļām nenotika, pusfinālos zaudēja ASV un Dienvidslāvija.
1934. gads, Itālija (16)
Itālija – Čehoslovākija 2:1 papildlaikā (0:0, 1:1).
Par bronzas medaļām: Vācija – Austrija 3:2 (3:1).
1938. gads, Francija (15)
Itālija – Ungārija 4:2 (3:1)
Par bronzas medaļām: Brazīlija – Zviedrija 4:2 (1:2).
1950. gads, Brazīlija (13)
Medaļas izspēlēja četru komandu papildturnīrā: 1. Urugvaja 5 (2-1-0), 2. Brazīlija 4 (2-0-1), 3. Zviedrija 2 (1-0-2), 4. Spānija 1 (0-1-2). Urugvaja – Brazīlija 2:1 (0:0).
1954. gads, Šveice (16)
Vācijas FR – Ungārija 3:2 (2:2).
Par bronzas medaļām: Austrija – Urugvaja 3:1 (1:1).
1958. gads, Zviedrija (16)
Brazīlija – Zviedrija 5:2 (2:1).
Par bronzas medaļām: Francija – Vācijas FR 6:3 (3:1).
1962. gads, Čīle (16)
Brazīlija – Čehoslovākija 3:1 (1:1).
Par bronzas medaļām: Čīle – Dienvidslāvija 1:0 (0:0).
1966. gads, Anglija (16)
Anglija – Vācijas FR 4:2 papildlaikā (1:1, 2:2).
Par bronzas medaļām: Portugāle – PSRS 2:1 (1:1).
1970. gads, Meksika (16)
Brazīlija – Itālija 4:1 (1:1).
Par bronzas medaļām: Vācijas FR – Urugvaja 1:0 (1:0).
1974. gads, Vācijas FR (16)
Vācijas FR – Nīderlande 2:1 (2:1).
Par bronzas medaļām: Polija – Brazīlija 1:0 (0:0).
1978. gads, Argentīna (16)
Argentīna – Nīderlande 3:1 papildlaikā (1:0, 1:1).
Par bronzas medaļām: Brazīlija – Itālija 2:1 (0:1).
1982. gads, Spānija (24)
Itālija – Vācijas FR 3:1 (0:0).
Par bronzas medaļām: Polija – Francija 3:2 (2:1).
1986. gads, Meksika (24)
Argentīna – Vācijas FR 3:2 (1:0).
Par bronzas medaļām: Francija – Beļģija 4:2 papildlaikā (2:1, 2:2).
1990. gads, Itālija (24)
Vācija – Argentīna 1:0 (0:0).
Par bronzas medaļām: Itālija – Anglija 2:1 (0:0).
1994. gads, ASV (24)
Brazīlija – Itālija 3:2 pēcspēles 11 m sitienos (0:0, papildlaikā 0:0).
Par bronzas medaļām: Zviedrija – Bulgārija 4:0 (4:0).
1998. gads, Francija (32)
Francija – Brazīlija 3:0 (2:0).
Par bronzas medaļām: Horvātija – Nīderlande 2:1 (2:1).
2002. gads, Japāna un Dienvidkoreja (32)
Brazīlija – Vācija 2:0 (0:0).
Par bronzas medaļām: Turcija – Dienvidkoreja 3:2 (3:1).
2006. gads, Vācija (32)
Itālija – Francija 5:3 pēcspēles 11 m sitienos (1:1, 1:1, 1:1).
Par bronzas medaļām: Vācija – Portugāle 3:1 (0:0).
2010. gads, Dienvidāfrikas Republika (32)
Spānija – Nīderlande 1:0 papildlaikā (0:0, 0:0).
Par bronzas medaļām: Vācija – Urugvaja 3:2 (1:1).
Labākie vārtu guvēji
1930: Gilermo Stabile (Argentīna) 8, 1934: Oldržihs Nejedlijs (Čehoslovākija), Andželo Skjāvo (Itālija) un Edmunds Konens (Vācija) pa 4, 1938: Leonidass da Silva (Brazīlija) 8, 1950: Markešs Ademirs (Brazīlija) 7, 1954: Šandors Kočšišs (Ungārija) 11, 1958: Žists Fontēns (Francija) 13, 1962: Dražens Jerkovičs (Dienvidslāvija) 5, 1966: Eisebio (Portugāle) 9, 1970: Gerds Millers (Vācija) 10, 1974: Gžegožs Ļato (Polija) 9, 1978: Mario Kempess (Argentīna) 6, 1982: Paolo Rosi (Itālija) 6, 1986: Gērijs Linekers (Anglija) 6, 1990: Salvatore Skilači (Itālija) 6, 1994: Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) pa 6, 1998: Davors Šukers (Horvātija) 6, 2002: Ronaldo (Brazīlija) 8, 2006: Miroslavs Kloze (Vācija) 5, 2010: Tomass Millers (Vācija), Djēgo Forlans (Urugvaja), Veslijs Snaiders (Nīderlande) un Dāvids Vilja (Spānija) pa 5.
