Nedēļas nogalē futbola zvaigznes Rīgā 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No piektdienas līdz svētdienai “Arēnā Rīga” mazā futbola lielie svētki – UEFA Čempionu līgas telpu futbolā “Final Four”. Finālturnīra budžets ir ap 450 tūkstošiem eiro.
Neitrāls laukums
Piektdien pusfinālos pašreizējā čempione Lisabonas “Sporting” tiksies ar Parīzes pievārtē mājojošo “ACCS”, bet aizpērnā gada uzvarētāja “Barcelona” spēkosies ar vēl vienu Portugāles vienību “Benfica”. Svētdien cīņa par trešo vietu un fināls. Francūžu vietā finālturnīrā bija jāpiedalās “Tjumeņ” vienībai, kas tika izslēgta pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā.
Otro reizi vēsturē finālturnīrs notiek valstī, kuras komanda tajā nepiedalās. Pirmā bija pagājušajā gadā Horvātijā. “Arī mēs tam bijām pieteikušies, bet paveicās, ka dabūjām šosezon, jo pagājušajā gadā kovida pandēmijas dēļ nebija atļauti skatītāji. Tagad nav ierobežojumu, un esmu pārliecināts, ka uz finālu tribīnes būs pilnas,” “Latvijas Avīzei” teic Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko.
Šogad uz finālturnīra rīkošanu pretendēja arī Barselona un abas Portugāles komandas. Ļašenko skatījumā UEFA ar neitrālas vietas izvēli grib radīt vienādus apstākļus visiem turnīra dalībniekiem. “Telpu futbols ir populārs un ātri attīstās, viņiem nav šaubu, ka arī citās pilsētās var sarīkot labu pasākumu. Rīgā ir ļoti laba loģistika, viesnīcas, arēna,” norāda Ļašenko. Latvijai jau ir pieredze ar 2019. gada Eiropas U-19 čempionāta rīkošanu.
Finālturnīra budžets ir ap 450 tūkstošiem eiro, ko nodrošina UEFA. Turnīra galvenā favorīte ir “Barcelona”, kas sešos aizvadītajos mačos guvusi 40 vārtus jeb vidēji gandrīz septiņus. Viņiem arī varētu būt itin labs atbalsts, jo no Spānijas gatavojoties ierasties ap simts līdzjutēju. Barselonas rindās zīmīgs spēlētājs ir 36 gadus vecais brazīlietis Leandro Eskverdinja, kurš kopš 2017. gada pārstāv Krievijas izlasi. Naturalizācija telpu futbolā ir izplatīta parādība. Labākie futzālisti pelna 10–20 tūkstošus eiro mēnesī.
Rīgā lielākā zvaigzne būs portugālis Rikardinju no “ACCS”. 36 gadus vecais spēlētājs Čempionu līgā triumfējis trīs reizes ar divām dažādām komandām. Francijas vienības līdz šim nekad nav spēlējušas finālā.
Latvijas loms
Zīmīgi notikumi šoziem risinājās arī Latvijas telpu futbolā, jo par izlases galveno treneri kļuva portugāļu speciālists Orlando Duarte, nomainot 18 gadus šajā amatā pavadījušo Artūru Šketovu. Duartes CV krāšņākais ieraksts ir bronza Pasaules kausā futzālā 2000. gadā ar Portugāles izlasi, viņš vadījis arī “Sporting”. Latvija 65 gadus vecajam trenerim ir labi zināma, jo ar “Nikaru” septiņas reizes triumfējis Latvijas čempionātā. Šobrīd viņš strādā arī Polijas čempionātā. “Duartem tas ir izaicinājums, gods un arī saprotama bilde, tāpēc piekrita kļūt par Latvijas izlases vadītāju,” uzskata Vadims Ļašenko. “Es pats esmu spēlējis viņa vadībā, bija nopietna pieeja, treniņi divas reizes dienā, harisma un pieredze. Trenera nopelns, ka tajā laikā “Nikars” UEFA rangā pacēlās uz astoto vietu,” atminas Ļašenko.
Iepriekšējos desmit gados “Nikars” ar Duartes uzaicināšanu un leģionāru nolīgšanu noteica toni Latvijas telpu futbolā, šobrīd viņu pozīcijas vairs nav tik stipras. “”Nikars” apvienojies ar “RFS” virslīgas komandu, tādējādi veidojas pilna struktūra, kurā būs arī telpu futbola akadēmija. Zinu, ka viņi atkal grib būt labākie Latvijā,” norāda Vadims Ļašenko.
Šosezon Latvijas čempioni “Raba” pārstāv trīs brazīlieši. Latvijas čempionātā kopumā piedalījās desmit komandas. Finālā spēkosies “Raba” un “Petrow/Jelgava”, abas šajā nedēļas nogalē satiksies arī Latvijas kausa finālā, bet sarīkot šo maču starp zvaigžņu cīņām “Arēnā Rīga” neesot bijis iespējams, norāda Ļašenko.
Pirmā reize
Pirmo reizi kāds no UEFA Eirokausu fināliem norisināsies Latvijā.
UEFA Čempionu līga futbolā notiek kopš 2001. gada, aizstājot kopš 1984. gada rīkoto Telpu futbola Eiropas klubu čempionātu.
Visvairāk titulu ir Spānijas “Inter FS” (5). “Barcelona” uzvarējusi trīsreiz, “Sporting” – divreiz, “Benfica” – reizi.
Šosezon Čempionu līgā piedalījās komandas no 52 valstīm, arī Latvijas čempione “Raba”, kas nepārvarēja priekšsacīkšu kārtu.
Pamatkārtā spēlēja 32 vienības, kas bija sadalītas astoņās grupās. Spēles notika sabraukumos, pēc viena apļa turnīra divām labākajām tiekot elites kārtā. Arī tajā identiska izspēles kārtība, četru grupu uzvarētājām iekļūstot “Final Four”.
