Futbola valstsvienības debitants Saveļjevs: Mamma un tētis neticēja, ka esmu izsaukts uz izlasi 0
Latvijas futbola valstsvienības jaunpienācējs Aleksejs Saveļjevs, kurš pirmo reizi ir izsaukts un izlasi, atzina, ka uzaicinājums viņam bijis liels pārsteigums, savukārt viņa vecāki tam sākumā nav noticējuši un domājuši, ka dēls tiek izjokots.
“Par izsaukumu valstsvienībā uzzināju, esot mājās Itālijā, vienu stundu līdz izbraukšanai uz kārtējo spēli. Man sākumā piezvanīja nepazīstams numurs, es pacēlu, un tas bija nacionālās valstsvienības menedžeris Roberts Mežeckis, ar kuru iepriekš vēl nebiju runājis. Tobrīd atrados kopā ar savu kluba biedru, es uzreiz piecēlos kājās un sākumā pat biju nedaudz apmulsis, jo neticēju tam, kas vispār notiek,” intervijā Latvijas Futbola federācijai (LFF) sacīja 19 gadus vecais Aleksejs, kurš ikdienā spēlē Itālijas pēc spēka otrās līgas komandas “Hellas Verona” jauniešu vienībā.
“Tobrīd biju ļoti priecīgs. Kādu laiku pēc tam vēl neticēju, ka tā tiešām taisnība. Mēs parunājām, un Roberts pastāstīja par visām tehniskajām detaļām. Pēc tam es piezvanīju vecākiem un palielījos, ka esmu izsaukts uz valstsvienību. Mamma un tētis sākumā arī neticēja, viņi iedomājās, varbūt kāds mani cenšas tādā veidā izjokot vai kas tamlīdzīgs… Es viņiem atbildēju, lai nebojā man garastāvokli, jo es tobrīd ticēju, ka tā tiešām ir taisnība. Pēc tam pateicu par šiem jaunumiem klubā. Protams, citu komandas biedru acīs ar pozitīvu humoru uzreiz tiku izcelts kā “svarīgs spēlētājs”. Komandas priekšā toreiz arī kluba treneris mani paslavēja, teikdams, ka esmu parādījis piemēru, uz kuru jātiecas arī pārējiem,” notikumus atcerējās futbolists.
“Izsaukums nacionālajā izlasē man izvērtās ļoti neaizmirstams un nozīmīgs mirklis karjerā. Vērtējot jau šobrīd pavadīto laiku kopā ar komandu, jūtu, ka esmu gatavs šim solim karjerā. Tagad jūtos daudz komfortablāk, esmu iepazinies ar komandas biedriem, treneriem un visu štābu. Kad ierados izlasē, sākumā likās, ka te viss būs ļoti ļoti nopietni. Proti, visi staigās ar tādām nopietnām sejām utt. Taču realitātē sajutu, ka šeit atmosfēra ir atbrīvota un pozitīva. Jūtams ļoti labs iekšējais komandas noskaņojums. Tas satuvina mūs kā spēlētājus un visu kolektīvu kopumā, palīdz veidot arī labāku sapratni laukumā un ārpus tā. No tā visa man pašam iekšēji arī rodas lielāka pārliecība”.
Saveļjevs uzsvēra, ka vēlas sevi apliecināt no labākās puses.
“Pirmais mērķis, ko esmu sev izvirzījis, ir strādāt treniņos un pierādīt sevi. Un, protams, ļoti gribētu debitēt Latvijas izlasē. Izejot laukumā, vēlos parādīt maksimumu no savām spējām un labi nospēlēt. Pirmajai spēlei valstsvienībā jānoskaņojas kā uz labāko spēli karjerā. Protams, ilgtermiņā vēlos iegūt trenera uzticību un nostiprināties Latvijas nacionālās izlases sastāvā,” skaidroja futbolists.
Viņš arī atklāja, ka savulaik futbolu sācis spēlēt pagalmā.
“Mans ceļš futbolā, kā jau daudziem vienaudžiem, sākās mājas pagalmā. Bumbu dzenāju jau praktiski tad, kad iemācījos staigāt. Spēlēju ar draugiem, no kuriem šobrīd vairāki arī jau pārstāv Latvijas jauniešu izlasi. Tētis arī vienmēr sekoja līdzi manām gaitām. Viņam bija draugs Igors Zeņkovs, kurš vēlāk arī kļuva par manu pirmo treneri. Toreiz spēlēju JFC “Skonto” sastāvā. Mūsu komanda bāzējās Rīgas 71. vidusskolā. Uz treniņiem sāku iet no sešu gadu vecuma. Mācījos paralēli Rīgas 33. vidusskolā Bolderājā. Pēc pāris gadiem jau tiku iespēlēts pie gadu vecākiem puišiem. Kā man tagad teica tētis, jau tajā vecumā es laukumā ar savu sniegumu izcēlos uz kopējā fona,” karjeras sākumu atklāja Saveļjevs.
