Fundamentāls pētījums par Sauli 0
Šogad laista klajā Vairas Vīķes-Freibergas pētījuma – darba mūža garumā – noslēdzošā piektā grāmata “Trejādas saules. Mitoloģiskā saule”.
Tas ir fundamentāls pētījums par Sauli, tās izpratni un izzināšanu, godināšanu latvju dainās. Kā atzinusi pati autore, sākotnēji bijusi iecere veidot triloģiju, jo konceptuāli izpratni par sauli var dalīt trīs atšķirīgās kategorijās, t. i., kosmoloģiskā saule, fiziskā saule un mitoloģiskā (teiksmainā) saule. Pētniecības gaita pierādīja, ka saules dainu klāsts ir krietni apjomīgāks, dzīvesziņas kodu ietilpīgāks, jo fizisko sauli zinātniski strukturēt var vēl sīkāk: hronoloģiskā (debesu pulkstenis), siltā (laikapstākļi) un gaišā (gaisma). Līdz ar to tapa piecas grāmatas. Izdevumu kopumu ir precīzi nodefinējusi pati autore – “divtrejādas saules” cikls. Tātad apjomīgo pētījumu veido: “Trejādas saules. Kosmoloģiskā saule” (1997), “Trejādas saules. Hronoloģiskā saule” (1999), “Trejādas saules. Meteoroloģiskā saule. Siltā saule” (2002), “Trejādas saules. Meteoroloģiskā saule. Gaišā saule” (2011) un “Trejādas saules. Mitoloģiskā saule” (2016). Taču ir vēl sestais izdevums, kuru var dēvēt arī par šī fundamentālā pētījuma ievadījumu Latvijas latviešu lasītājiem, proti, 1988. gadā tika laists klajā V. Vīķes-Freibergas un I. Freiberga kopdarbs “Saules dainas” ar lieliem burtiem nodrukātu visnotaļ zīmīgu grāmatas ceļamaizi, ka tā ir “pirmā Kanādas latviešu zinātnieku grāmata, kas ierauga dienas gaismu Latvijā”. Jāpiebilst, ka dzīvesbiedru autorības tandēmā tapušas vairākas grāmatas, piemēram, vienlaikus ar saules dainu piekto grāmatu tika prezentēta arī Imanta Freiberga sakārtotā tautasdziesmu izlase “Laima – mūža licējiņa”, kurā plašu izziņas materiālu par latviešu Laimu sagatavojusi Vaira Vīķe-Freiberga.
“Trejādas saules” izdevuma vērtību noteikti papildina īsi pirms piektās grāmatas laišanas klajā aizsaulē aizgājušā mākslinieka Ilmāra Blumberga grāmatu vienojošais vizuālais materiāls. Līdz ar to izdevumam ir ne vien tekstuālā, bet arī mākslinieciskā elegance.
Dainu pētniecībai – lokāls raksturs
Emocionālas pārdomas raisīja Vairas Vīķes-Freibergas asi un tieši izklāstītais fakts, ka mūsdienās pētnieki neiedziļinās, pat ignorē vai apiet faktus un liecības par baltu/latviešu mitoloģiju: “Kaut interese par dažādu tautu mitoloģijām dzīvi turpinās līdz pat mūsdienām, ir jābrīnās par to, cik daudzi it kā enciklopēdiski, universāli, vispasaules, visaptveroši vai definitīvi darbi, it īpaši angļu un franču valodā par baltu vai latviešu mitoloģijas eksistenci nemin ne vārda. Tas tomēr ir asā pretstatā 19. gadsimtam, kad ne tikvien baltu valodas, bet arī baltu mitoloģija tika pieskaitīta pie seno indoeiropiešu mantojuma senatnīgajiem slāņiem.” (32. lpp.) Autore arī norāda, ka ir izdevumi, kuros ziņas par baltu mitoloģiju ir atrodamas, bet tās nereti ir neprecīzas. Zinātniece arī aprāda iespējamos iemeslus, kādēļ izveidojusies šāda informatīvā vakuuma situācija, kā arī ilustrē ar piemēriem izdevumus, kuros ir pieejama izsmeļoša informācija. Taču jāakcentē fakts, ka citvalodas tapušo publicēto pētījumu autori par baltu/latviešu mitoloģiju un dainām lielākoties esam mēs paši – baltieši. Tā kā piederu literatūrzinātnieku saimei, man ir zināms un vienmēr ir sāpējis fakts, ka baltu/latviešu dainām un mitoloģijai, šķiet, piemīt tikai lokāli patriotiska nozīme. Diemžēl. Tādēļ prieks un gandarījums ir par zinātniekiem, kuru publikācijas ir pieejamas citās valodās, piemēram, kā to apliecina Vairas Vīķes-Freibergas aktivitātes.
Lai gan primāri Vairas Vīķes-Freibergas pētījums ir zinātniska rakstura, jāatzīmē autores valodas vieglums un grācija, tādējādi teksts ir saprotams un pieejams plašam lasītāju lokam.
Apjomīgajā grāmatā, kas strukturēta trīspadsmit nodaļās, izklāstītas vissmalkākās mitoloģiskās saules nianses (saules koks, raudošā saule, saule – māmuļa, saules meitas u. c.), veikta skrupuloza tautasdziesmu variantu analīze, kā arī sniegts plašs teorētiskais materiāls par pētāmo tēmu. Grāmata vēlreiz ir apliecinājums latviešu dainu bagātajam pūram, latviešu mentalitātei un dzīvesziņai. Vairas Vīķes-Freibergas līdzīgi kā citu izcilu latviešu folkloras pētnieku veikumam noteikti ir paliekoša kultūrvēsturiska nozīme un vērtība.
