0
Iedzīvotājiem netraucē
Šobrīd pasaulē un Eiropā mūzikas biznesā par modes lietu kļuvis rīkot liela mēroga koncertus un festivālus lielpilsētas vidū bez nakšņošanas iespējām jeb telts vietām. Piemēram, savs milzu mūzikas festivāls ir Parīzē (“Rock es Seine”), arī tepat tuvāk – Helsinkos (“Flow Festival”).
Pamatīgam mūzikas mīļotāju burziņam lielpilsētā ir gan savas pozitīvās, gan ne tik tīkamās puses. Pulcējot ievērojamu skaitu koncerta apmeklētāju, kur laba tiesa iebrauc arī no kaimiņzemēm, pilsēta var rēķināties ar ieņēmumu pieplūdumu. Piemēram, aprēķināts, ka Vācijas pilsētā Drēzdenē notiekošais ikgadējais mūzikas un subkultūru festivāls “Wave Gothic Treffen” pilsētai ik gadus ienesot ap 10 miljoniem eiro, liekot iedzīvotājiem pieciest festivāla apmeklētāju pūļu un mūzikas skaņu radītās neērtības.
Kā trokšņainos brīvdabas koncertus uztver paši rīdzinieki? Vienprātības nav. 2015. gadā par troksni “Kubana” festivālā tika saņemts lērums sūdzību, tika lemts mainīt skatuves novietojumu, tomēr neapmierinātie būs vienmēr – pat Jāņu svinību ikgadējo jandāliņu sūdzības nerimst ik gadu.
Tikmēr atzinīgi jauno koncertvietu vērtē Rasma Griņa, ilggadējā Lucavsalas ģimeņu dārziņu apvienības “Jumpravsala” priekšsēdētāja. “Savulaik, kad cīnījāmies par to, lai Lucavsala paliktu cilvēkiem, nevis tiktu izpārdota privātiem īpašniekiem, pati ieteicu Nilam Ušakovam, ka šī būtu laba vieta koncertiem.” Dārziņu īpašnieki pat priecājoties par iespēju koncertus klausīties par brīvu. “Viņi mani netraucē, esam katrs savā vietā. Nesaprotu tos cilvēkus, kas sūdzas par troksni vai pūli. Koncerti taču nenotiek katru dienu, pat ne katru nedēļu!”
Brīvdabas lielkoncertu rīkotāji – bez izvēles
Kādas tad šobrīd ir alternatīvas koncertvietas lielāka mēroga koncertu rīkošanai mūsu galvaspilsētā? Uz Skonto stadionu, kurā savulaik noritējis gan “Prāta vētras”, gan kupla skaita pasaules raudzes mākslinieku uzstāšanās (“Depeche Mode”, Eltons Džons, “Aerosmith”, “Metallica” u. c.), šobrīd koncertu rīkotāji raugās skeptiski, un koncerti tur vairs nenotiek gan ieilgušo parādu strīdu, īpašnieku maiņas, gan novecojušās infrastruktūras dēļ.
Pirms diviem gadiem pašmāju populārākā grupa “Prāta vētra” pulcēja 45 tūkstošus klausītāju tūres “7 soļi svaiga gaisa” noslēguma koncertā, kas tika rīkots pļavā starp Hanzas un Pulkveža Brieža ielām jeb teritorijā, kas nodēvēta par “New Hanza City” (attīstītājs “Pillar”). Toreiz grupas menedžere Aija Auškāpa, raugoties pēc liela mēroga brīvdabas koncertam atbilstošas vietas, milzu teritoriju vairāku futbola laukumu lielumā esot uzgājusi nejauši, kā smejies, pa sporta kluba logu. “Pat bez īpašas zemes līdzināšanas, tikai vairākas reizes nopļaujot zāli, lauks bija izmantojams koncertam. Reizē jāsaka, ka ir dārgi rīkot koncertu pļavā, kur nav ne elektrības, ne ūdens, ne sētas,” norāda A. Auškāpa. Šobrīd vieta koncertiem vairs nav pieejama, jo jau nākamgad tur plānots uzsākt jaunā Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecību. Ja šobrīd būtu jārīko lielkoncerts cilvēku skaitam virs 40 tūkstošiem, Rīgā tas nebūtu iespējams, atzīst menedžere. “Skonto stadions, kurā rīkojām koncertu 2012. gadā, ir nožēlojamā stāvoklī, un man nebūtu drosmes rīkot koncertu tur vēlreiz. Teorētiski var domāt par Spilves lidlauku, tomēr nav pārliecības, ka cilvēkiem būtu saprotama un ērti pieejama tā atrašanās vieta. Gaidām jauno Mežaparka estrādi, jo “Prāta vētra” noteikti vēlētos tur atgriezties.”
