Frontes līnijā pret migrantiem: Lietuva uz robežas ar Baltkrieviju ceļ žogu 12
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lielā migrantu pieplūduma dēļ Lietuva robežas ar Baltkrieviju apsardzībai nosūta papildu karavīrus, vakar paziņoja iekšlietu ministre Agne Bilotaite.
“Pašlaik uz mūsu robežas koncentrēts maksimāls Lietuvas Robežsardzes dienesta darbinieku skaits, tiek iesaistīti arī citi iekšlietu sistēmas spēki, un vakar mēs konkrēti apspriedām papildu bruņoto spēku [izmantošanu],” sacīja Bilotaite preses konferencē pēc Valsts aizsardzības padomes sēdes, kuru prezidents Gitans Nausēda bija sasaucis, lai apspriestu migrantu pieplūdumu uz robežas ar Baltkrieviju.
Pagājušās nedēļas beigās tika ziņots, ka Lietuva robežas ar Baltkrieviju apsardzei plāno papildus nosūtīt 260 karavīrus. Valsts aizsardzības padome arī lūgusi Eiropas Savienības robežapsardzes aģentūrai “Frontex” uz Lietuvas robežu ar Baltkrieviju nosūtīt 60 robežsargus jeb divreiz vairāk, nekā tika plānots lūgt iepriekš. “Frontex” vadība paziņojusi, ka steidzamības kārtā veido robežsargu grupu izvietošanai Lietuvā.
Jau vēstīts, ka Lietuvas amatpersonām ir aizdomas, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai. Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko, atbildot uz jaunajām Eiropas Savienības sankcijām, pagājušajā mēnesī paziņoja, ka Baltkrievija vairs nekavēs nelegālo imigrantu plūsmu uz Eiropu.
Lietuvas amatpersonas uzskata, ka tā ir Minskas režīma atriebība Briselei un Viļņai par ES sankcijām un atbalstu Baltkrievijas opozīcijas kustībai. Reaģējot uz krasu nelegālo imigrantu plūsmas pieaugumu pāri Baltkrievijas robežai, Lietuvas valdība 2. jūlijā nolēma izsludināt valsts mēroga ārkārtas stāvokli.
Kā norādīja iekšlietu ministre Agne Bilotaite, kas iecelta par ārkārtējās situācijas operāciju vadītāju, tāds lēmums pieņemts ne tādēļ, ka būtu pieaudzis draudu līmenis, bet tāpēc, lai varētu ātrāk pieņemt lēmumus par loģistiku, finansējumu un citiem jautājumiem. Lietuva uz robežas ar Baltkrieviju ceļ žogu, kas tiek pastiprināts ar dzeloņstiepļu nožogojumu.
EK apsver pārtraukt vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem
Eiropas Komisija varētu apsvērt iespēju uz laiku pārtraukt vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem saistībā ar liela skaita nelegālo imigrantu ierašanos no šīs valsts, paziņojusi ES iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone. “Esmu atbildīga arī par vīzu politiku un esmu gatava rīkoties, lai tiktu apturēta vīzu izsniegšana Baltkrievijas [pilsoņiem] šajā situācijā,” sacīja Jūhansone Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas un EP Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas kopīgajā ārkārtas sēdē.
“Protams, mēs joprojām vēlētos uzturēt kontaktus ar vienkāršajiem baltkrievu cilvēkiem, bet es tomēr domāju, ka kaut ko tādu varētu apsvērt,” piebilda Jūhansone. “Mums jābūt gataviem izmantot visus mūsu rīcībā esošos līdzekļus,” uzsvēra komisāre. Šogad Lietuvā aizturēti vairāk nekā 1600 nelegālie imigranti, kas ieradušies no Baltkrievijas, un tas ir aptuveni 20 reižu vairāk nekā visā pagājušajā gadā.
Lukašenko sniedz hibrīdkara mācībstundu
Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko sniedzis hibrīdkara mācībstundu, nolaupot ārvalsts pasažieru lidmašīnu ar režīma kritiķi un iesūtot Lietuvā simtiem migrantu, atzīmē izdevums “Politico”, piebilstot, ka rietumvalstīm jāņem vērā šī mācība. Baltkrievijai izvirzītās apsūdzības migrantu plūsmas veicināšanā tika izskatītas Eiroparlamentā un EP Ārlietu komitejas sēdē.
ES komisāre Ilva Juhansone paziņoja, ka avioreisu regulāra ierašanās Minskā ar migrantiem no Stambulas un Bagdādes liecina par Lukašenko režīma plānotu rīcību. Vairākums migrantu, kas pēc tam cenšas iekļūt Lietuvā, ir no Irākas vai Sīrijas, taču viņu vidū ir arī afrikāņi no Kongo un Kamerūnas.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, runājot ES Ārlietu padomes sēdē Briselē, apliecināja, ka Lietuva cenšas panākt migrantu atgriešanu viņu izcelsmes valstīs. Šobrīd Lietuvai nākas saskarties ar izaicinājumu, kādu cenšas pārvarēt ES valstis Grieķija un Spānija, kur nemitīgi ieplūst migranti no Ziemeļāfrikas.
“Eiropas Savienībai ir jāveido vienota stratēģija, kā tikt galā ar politiskajām krīzēm vai hibrīdapdraudējumu,” uzskata Landsberģis.
“Pirmkārt, mums vajadzīga stratēģija bēgļu atpakaļuzņemšanai viņu izcelsmes valstī, jo gan Lietuvai, gan Grieķijai vai Spānijai vienai ir visai grūti nosūtīt atpakaļ cilvēkus, kas nelikumīgi iekļuvuši valstī. Otrkārt, mums jābūt ļoti stingriem ar režīmiem, kas izmanto migrantus kā hibrīdkara ieroci,” teica Lietuvas ārlietu ministrs.
Landsberģis aicināja ieviest papildu sankcijas pret Baltkrieviju un rīkoties līdzīgi pret citām valstīm, kas izmanto šādu taktiku. Cenšoties tikt galā ar migrantu krīzi, vakar notika Lietuvas parlamenta īpaša sēde, kurā paredzēts pieņemt labojumus patvēruma piešķiršanas likumos, lai samazinātu laiku, kādā tiek izskatīti migrantu pieteikumi.
“Frontex” brīdina par situācijas pasliktināšanos
Jautāts, vai situācija Lietuvā liek pasteidzināt ES jauna migrācijas pakta izstrādi, bloka augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels atbildēja, ka robežapsardzes aģentūrai “Frontex” būtu jāpalīdz tikt galā ar šo problēmu. “Tāpēc mēs izveidojām “Frontex”, lai palīdzētu dalībvalstīm tikt galā ar migrācijas krīzēm,” teica Borels.
“Frontex” izpilddirektors Fabriss Ledžeri paziņojis, ka aģentūra jau iepriekš paredzēja, ka Baltkrievija centīsies izmantot nelegālo bēgļu plūsmas kā politisku ieroci, un pārraudzīja valsts robežas kopš pagājušā gada rudens.
Liecinot Eiroparlamenta sēdē, Ledžeri apstiprināja, ka kopš šā gada sākuma Baltkrievijas–Lietuvas robežu nelegāli šķērsojuši vairāk nekā 1600 cilvēku, no tiem aptuveni puse jūlija pirmajā nedēļā. “Tas skaidri liecina par problēmas nopietnību, un situācija tuvākajās dienās varētu vēl pasliktināties,” teica “Frontex” izpilddirektors.
Viņš pavēstīja, ka Minskas režīms ir atvieglojis iebraukšanu bez vīzām 73 valstu pilsoņiem it kā Covid vakcīnu saņemšanai. Lukašenko neslēpj, ka migranti tālāk paredzējuši doties uz turīgajām rietumvalstīm.
