Anda Līce: Frontes līnija 24
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Skandāls ar Krievijas opozīcijas telekanālu “Doždj” paver priekškaru uz daudz lielāku panorāmu, nekā sākumā šķiet. Ukrainā notiekošais ir karš starp divām ideoloģijām, un frontes līnija, ko iezīmēja 24. februāris, agrāk vai vēlāk nonāks pie ikviena cilvēka neatkarīgi no tā, kur viņš tobrīd atradīsies.
Latvijai ir pamats domāt par savu drošību, šeit patvērumu ir atraduši apmēram divi simti krievu žurnālistu, un tie, kas nespēj sevī skaidri novilkt robežu starp labo un ļauno, riskē kļūt par ļaunuma ieroci.
Ja krievu opozicionāri, strādājot Krievijā, nedrīkstēja lietas saukt īstajā vārdā, tad tagad viņi to varētu darīt, tiem, kam šī kara jautājumā ir skaidra pozīcija, pārteikties ar veseliem teikumiem nemaz nav iespējams.
Nezin kāpēc tiek noklusēts, ar ko viss sākās. Tā bija “Doždj” intervija ar Rīgas mēru, kas parādīja – ne visi Latvijā nonākušie žurnālisti spējuši atbrīvoties no vēlmes it visur justies kā saimnieki un diktēt savu kārtību. Par to liecina arī tūlīt pēc skandāla ar “pārteikšanos” sākusies rosība.
Izrādās, tikai retais no opozīcijas žurnālistiem zina patvēruma valsts vēsturi, izprot notiekošo un ir brīvs no impēriskās domāšanas, kas diemžēl nosaka daudzu mūsu planētas iedzīvotāju, arī ne viena vien latvieša domāšanu. Ar Putinu nekas nebeigsies, jo putinisms mīt cilvēku galvās, un, kamēr viņi no tā netiks vaļā, nekāda brīvā Krievija nebūs iespējama.
Tieši tāpēc pagājušā gadsimta 90. gados Krievija uz sava kakla baiso režīmu dabūja atpakaļ. Kara sākumā Krievijā valdīja apjukums, pirmo reizi mūžā ne viens vien nonāca grūtas izvēles priekšā. Daudzi jutās savas valsts nodoti un pameta Krieviju jau kara pirmajās dienās.
Ne visiem gribētājiem bija kurp doties, nebija arī tādu līdzekļu. Ļoti daudzi principiāli atteicās pamest dzimteni. Lai atceramies, ka Otrā pasaules kara beigās daudzi no latviešiem, zinādami, kas notiks tālāk, atteicās doties emigrācijā.
Rit kara desmitais mēnesis, un frontes līnija sasniedz aizvien vairāk cilvēku. Vēl pavisam nesen politiskajam testam pietika ar jautājumu par Krimu, tagad pēc žurnālista Igora Jakovenko ļoti skarbā vērtējuma par krievu opozīcijas testu ir kļuvis “Doždj”.
Kanālam nenoliedzami bija liels svars krievu sabiedrībā. Var saprast daudzu tajā strādājošo izmisumu, profesionālo solidaritāti un bailes nonākt bezsvara stāvoklī. Šajā profesijā tomēr pirmajā vietā ir patiesība, bez kuras drošība nemaz nav iedomājama. Tāpat kā jebkuram, arī viņiem ir iespēja kļūt par patiesības kareivjiem.
