Frontes aizkulises ir traģiskas. Kāpēc krievu karavīri turpina slepkavot arī pēc dienesta? 53
Daudzas Krievijas militārpersonas, kas piedalījušās iebrukumā Ukrainā, cieš no posttraumatiskā stresa traucējumiem. Eksperti brīdina, ka tas rada briesmas Krievijas sabiedrībai. Tā kāda Aleksandra Mamajeva atgriešanās no frontes Ukrainā beigusies ar traģēdiju. Ballītes laikā 44 gadus vecais vīrietis piedzēries un paša bērnu acu priekšā ar nazi nodūris savu sievu. Viņam šķita, ka sieva ir pastiepusies pēc naudas viņa kabatā, par šādu notikumu plašāk raksta izdevums Deutsche Welle.
Cilvēki, kas pazīst Mamajevu, kurš nāk no Zavolžijes Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, tiesā stāstīja, ka pirms kara viņš bijis kluss cilvēks, kurš “nebūtu nodarījis pāri mušai”.
Šis ir tikai viens piemērs noziegumiem, ko pastrādājuši Krievijas okupācijas spēku dalībnieki, atgriežoties mājās. Slepkavības bieži notiek alkohola reibumā. Tā tas bija arī seržantam Staņislavam Jonkinam, kurš pagājušajā gadā vēlējās nosvinēt atvaļinājumu no frontes naktsklubā. Pēc viņa teiktā, tur bijis strīds. Jonkins izšāva ar signālraķetes pistoli, kuras uzliesmojums izraisīja ugunsgrēku. 13 cilvēki gāja bojā.
Kā vēsta 2022. gadā ārvalstīs iznākušais krievu medijs “Verstka”, kara dalībnieki divu gadu laikā pastrādājuši 190 noziegumus, no kuriem 55 bija slepkavības. Vairums vainīgo bijuši alkohola reibumā. Vēlāk viņi sūdzējās par nekontrolētiem vardarbības uzliesmojumiem. Pēc psihologu domām, tās ir pēctraumatiskā stresa sindroma (PTSD) pazīmes. Ziņojumi par noziegumiem Krievijā liecina, ka daudzus noziegumus pastrādājuši bijušie privātās armijas “Vāgnera grupa” algotņi.
Krievijas varas iestādes sākušas programmu, lai ārstētu savus karavīrus, kuri atgriežas no frontes un cieš no stresa traucējumiem. Vajadzība ir tik liela, ka ne visiem cietušajiem var palīdzēt. Turklāt daudzi militārpersonas ar PTSD atsakās no palīdzības.
