2
“Nexit” ideologi un “kartelis”
Tikmēr nīderlandieši jau ir ievēlējuši parlamenta apakšpalātu. Bet var rasties situācija, kad Francijas prezidenta amata galvenie kandidāti vai pat uzvarētājs noskaidrosies ātrāk, nekā tiks sastādīta Nīderlandes valdība. (Lēsts, ka šis process vidēji aizņem trīs mēnešus.) Eirofobo partiju pārstāvji acīmredzot paliks ārpus koalīcijas, taču ne ārpus politikas, tāpēc sauklis par izstāšanos no ES, domājams, nepazudīs.
“Nexit” idejas galvenais iemiesotājs, protams, ir Gērts Vilderss, kura vadītā Brīvības partija (PVV) vēlēšanās neguva cerētos panākumus. Taču viņš nav vienīgais un varbūt pat ne Eiropas jautājumā pats kategoriskākais. Nu jau kādu laiku uz Nīderlandes politiskās skatuves rosās gados jaunais Tjerī Bodē, kura vārds liecina par franču saknēm, bet vēstījumi nepavisam nelīdzinās Lepēnas kaismīgajai mītiņošanai – tie drīzāk atgādina lekciju izmeklētai publikai. Viņa radītā eiroskeptiskā domnīca “Demokrātijas forums” izvērsa aktīvu darbību, lai ierosinātu pāgājušā gada aprīļa konsultatīvo referendumu par Eiropas Savienības un Ukrainas asociācijas līgumu. Respektīvi, lai minētais līgums tiktu noraidīts. Bodē neslēpa, ka nākamais solis varētu būt referendums par Nīderlandes palikšanu vai, pareizāk, nepalikšanu Eiropas Savienībā, un tādā gadījumā viņš atkal rīkos aģitācijas kampaņu sadarbībā ar Vildersu.
Tagad “Demokrātijas forums” (“FvD” jeb “Forum voor Democratie”) pārtapis partijā, taču Bodē drīzāk paļaujas uz to, ka spēs īstenot savas nostādnes ārpus parlamenta, iniciējot parakstu vākšanas kampaņas un referendumus, kuru rezultāti nav saistoši, toties valdība tiek pakļauta spiedienam. Šāda taktika neliek partijai nopūlēties ar nopietnas programmas sastādīšanu, bet ļauj pievērsties aģitācijai par atsevišķiem lozungiem attiecībā uz imigrācijas, islāma un īpaši Briseles diktāta tēmām. Bodē skatījumā “Eiropas Savienība ir impērija, un impērija nozīmē karu”. Tradicionālās partijas viņš dēvē par “karteli”, kas iegrūdušas valsti postā.
Liekas, Nīderlandes vēlētāju kopums tam vis nepiekrita… “Karteļa” galva premjers Marks Rute, kurš pārstāv visvairāk balsu ieguvušo liberālo Tautas brīvības un demokrātijas partiju (VVD), kā zināms, bija spiests cīnīties ne vien vēlēšanu frontē, bet arī diplomātiskajā un atvairīt Turcijas prezidenta Erdogana dusmu izvirdumus. Iespējams, dubultā konfrontācija nāca Rutes valdībai par labu, un, ja arī VVD rīcībā būs mazāk mandātu nekā līdz šim, partija saglabā izredzes veidot koalīciju kopā ar kristīgajiem demokrātiem (CDA), centriskās ievirzes liberāliem (D66) un pārējiem varbūtējiem partneriem. Vēlēšanu oficiālie rezultāti tiks pasludināti 21. martā, un jaunievēlētie deputāti sanāks uz pirmo sēdi 23. martā. Tagad Eiropas nākotnei noteicošais būs cits datums citā valstī, proti, 7. maijs Francijā.
