8. Omāri 3
Svaigu omāru čaulas pirms gatavošanas ir tumši zilas, zaļas vai melnas krāsas, bet pēc vārīšanas kļūst spilgti sarkanas. Čaulu virsma ir gluda, bez bojājumiem, un tām ir dabiska, stingra struktūra. Omāriem ir dzidras acis un antenas ir stāvoklī, kas liecina par dzīvīgumu. Smaka ir viegla, jūras, bez ne izteikta. Svaigam omāram gaļa ir stingra, balta un mitra.
Ja no omāra nāk asa, nepatīkama vai amonjaka smarža, tas ir skaidrs signāls, ka omārs vairs nav svaigs. Gaļa var būt mīksta, ar nepatīkamu tekstūru vai no tās var izdalīties šķidrums, kas liecina par bojāšanos. Arī, ja pēc vārīšanas omāra gaļa nav stingra un balta, bet drīzāk mīksta un pelēka vai brūna, tas var norādīt uz to, ka omārs ir bijis bojāts jau pirms gatavošanas.
– Pērkot omārus, izvēlieties dzīvus, kas ir aktīvi un kustīgi. Izvairieties no omāriem, kas šķiet letarģiski vai nekustīgi.
– Uzglabājiet omārus dzīvus līdz brīdim, kad tos gatavosiet, ideālā gadījumā ledusskapī vai speciālā tvertnē ar jūras ūdeni.
– Pārbaudiet omāru čaulas – tām jābūt stingrām un bez bojājumiem.
– Smaka ir būtisks rādītājs – svaigam omāram ir jūras, nevis skāba vai amonjaka smarža.
Omāri ir delikatese, kas pieprasa īpašu uzmanību svaigumam un kvalitātei, lai nodrošinātu, ka ēdiena baudīšana ir droša un patīkama.
