Sociologs par NATO 5.pantu: “Tur nav tāds plāns, ko mēs tūdaļ atraujam vaļā, kā rāda lidmašīnu katastrofu gadījumos” 132
TV24 raidījumā “Nedēļa.Post scriptum”, diskutējot par NATO 5.pantu un Latvijas aizsardzību militāra uzbrukuma gadījumā, sociologs, aģentūras “Latvijas fakti” vadītājs Aigars Freimanis sacīja, ka, viņaprāt, nevienam nav īsti skaidrības par šo 5.pantu.
“Nevienam nav īsti skaidrības, ieskaitot NATO augstākajos štābos un augstākajās mītnēs, kā rīkoties tajā brīdī, ja tiešām kaut kāds sauszemes karaspēks šķērso Latvijas vai Igaunijas robežu – kādu no Baltijas valstu robežām, vai sākas bombardēšana vai sāk lidot raķetes. Tas pats poļu un rumāņu gadījums tagad, kad ir tās raķetes, kas it kā nejauši tur nokrīt, bet ir skaidrs, ka krievu laists…No Krievijas laists, protams, viņi apgalvo, ka tie ir tā sauktie Ukrainas brīvības cīnītāji – patrioti, kas tur cīnās par Doņeckas un Luhanskas neatkarību, ka tie nav viņi [krievi]. Bet tur nebija nekādas NATO reakcijas. Manuprāt, pat poļu gadījumā viņi pat netika lāgā gaidīti, lai nebūtu tāda ļoti strauja, negaidīta eskalācija,” tā TV24 raidījumā uzsvēra sociologs Freimanis.
Tāpēc sociologs paliekot pie tā, ka nav gluži viss skaidrs ar NATO 5.panta iedarbināšanu. “Tur nav tāds plāns, ko mēs tūdaļ atraujam vaļā, kā rāda lidmašīnās aviācijas katastrofu gadījumos, kad tur rauj vaļā un rīkojas saskaņā ar punktu tādu un šitādu…Domāju, ka nav! Ir, protams, 5.pants, bet tas ir ļoti vispārējs, un tur ir visādi saskaņošanas un līdzsvarošanas mehānismi. Pirmie, kuri būs tā vai citādi spiesti iesaistīties tajā procesā ir tie NATO valstu kontingenti, kas ir izvietoti NATO dalībvalstīs – gan Igaunijā un Latvijā, gan Lietuvā. Viņi vienkārši ir uz vietas, te ir lidmašīnas vairākas. Tie būs tie, kas te būs automātiski klāt, un varēs teikt, ka NATO klātbūtne jau ir,” pieļāva Freimanis, diskutējot par NATO 5.pantu.
Savukārt, cik vērienīgas un kādas tās NATO operācijas būs, to neviens šobrīd nevar pateikt, tā TV24 raidījumā “Nedēļa.Post scriptum” sacīja sociologs, aģentūras “Latvijas fakti” vadītājs Freimanis.
Portāls LA.LV jau vēstīja, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ceturtdien, 26.februārī, sociālajā tīklā “Facebook” norādījis, ka nav pamata apšaubīt NATO līguma 5.panta garantijas, bet pie sliktākā scenārija arī Latvijai ir un būs savi darbi veicami. Rinkēvičs to pauda, reaģējot uz publiskajā telpā sākušos diskusiju par sabiedroto reaģēšanas ātrumu kara gadījumā.
Prezidents norādījis, ka 1949.gada Vašingtonas līguma 5.pants paredz, ka “puses bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm, un tādēļ tās apņemas, ka šāda uzbrukuma gadījumā katra no tām, izmantojot individuālās un kolektīvās pašaizsardzības tiesības, kas paredzētas ANO Hartas 51.pantā, sniegs palīdzību pusei vai pusēm, kas pakļautas uzbrukumam, individuāli un kopā ar citām pusēm, veicot pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību.”
Šo juridisko un politisko apņemšanos pēdējo 75 gadu laikā alianse īsteno ar NATO militāro struktūru palīdzību.
Prezidents atgādināja, ka Latvijas Nacionālās drošības likuma 8.pants nosaka atbildību par “5.panta procedūru iedarbināšanu”. Saskaņā ar šo likumu Valsts prezidents, ja noticis militārs uzbrukums, nekavējoties pieprasa NATO kolektīvās aizsardzības atbalstu un pilnvaro NATO veikt pasākumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai saglabātu un atjaunotu Latvijas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību.
Tāpat prezidents pieņem lēmumu par Latvijas nostāju, ja cita NATO dalībvalsts pieprasa izskatīt jautājumu par NATO kolektīvās aizsardzības atbalstu un ja Ministru kabinets ir aizkavēts pieņemt šādu lēmumu.
