“Pārstāj raudāt!”, “Idiots!” un vēl 10 frāzes, kuras nedrīkst lietot sarunā ar bērnu 0
Kad mēs dusmojamies uz bērniem, varam sarunāt daudz lieka. Pēc piecām minūtēm mēs nomierināmies un aizmirstam par aizvainojošajiem vārdiem, bet bērnu atmiņā tie paliek uz ilgu laiku. Tie var iekrist sirdī un samazināt pašapziņu, iedragāt pašcieņu un pat apdraudēt bērna ticību tam, ka vecāki viņu mīl.
Tādēļ šādos brīžos, kad esi dusmīgs, ir ļoti svarīgi kontrolēt sevi un izvairīties no virknes frāžu. Ja vien nevēlies izaudzināt nelaimīgu, par sevi nepārliecinātu bērnu, no savas leksikas izslēdz šīs 12 frāzes, ko apkopojis portāls “Letidor”!
Paej nost, es pats!
Nereti, kad bērnam kaut kas neizdodas, mēs uzvelkamies un sakām: “Labāk pats izdarīšu.” Tagad tu, protams, patiešām vari to izdarīt labāk un ātrāk nekā tavs bērns. Bet padomā, pie kādām sekām tas novedīs.
Bērns jebkurā gadījumā (īpaši sarežģītākos) rēķināsies ar tavu palīdzību no malas, pats neizrādot nekādu iniciatīvu.
Pārstāj raudāt!
Bērniem jājūt vecāku atbalsts un rūpes. Kad viņi izsaka savas emocijas ar asarām, tātad viņi sagaida aizsardzību.
Bet, sakot bērnam, lai viņš “pārstāj kliegt/nīdēt”, tu liedz viņam saņemt šo drošības sajūtu.
Nu kāpēc tu nevari būt kā..? (Bet, lūk, manas draudzenes dēls…!)
Bērnam nevar būt nekas sliktāks, kā dzirdēt, ka brālis/vienaudzis, draudzenes dēls ir labāks par viņu. Tas bērnā rada nepārliecības sajūtu, šaubas par sevi. Tā vietā labāk koncentrēt uzmanību uz bērna personīgajām pusēm, kas ir spēcīgas, nevis otrādi.
Iemāci bērnam, ka sevi ir jāsalīdzina tikai ar sevi, nevis censties būt labākam par citiem!
Pagaidi, tūliņ atnāks tētis/mamma, tad tu dabūsi!
Šajā frāzē atrodamas pat divas kļūdas.
Pirmkārt, tas nozīmē, ka bērns var turpināt kaut ko darīt, kamēr mājās neatnāks tētis vai mamma. Otrkārt, vecāki, kuri ļaunprātīgi lieto šos vārdus, bērna acīs grauj savu autoritāti.
Nu un kas tur tāds! Tā ir tikai skrambiņa!
Mums, pieaugušajiem, iespējams, tā ir tikai skrambiņa. Bet bērniem katra skramba – traģēdija.
Un dažreiz viņiem gribas vienkārši būt nedaudz kaprīziem un saņemt vecāku uzmanību.
Tādēļ lieku reizi labāk paklausies bērna žēlošanos, nesakot, ka tie ir nieki. Tādā veidā tu it kā nenovērtē bērnu jūtas.
Apsolu!
Ja neesi pārliecināts, ka varēsi solījumu izsildīt, tad nedari to. Bērns tavus vārdus uztver burtiski. Ja vecākiem neizdodas turēt doto vārdu, bērni zaudē uzticēšanos šim tuvajam cilvēkam. “Apsolu” vietā labāk saki “pamēģināšu izdarīt”.
Idiots!
Ja nevēlies, lai tavs bērns savus vienaudžus nosauktu par idiotiem, tad arī pats nelieto šādus lamu vārdus. Muļķīgi piemēri ir lipīgi.
Un kuram gan ir noslēpums, ka bērni atkārto praktiski visu, ko dara viņu vecāki.
Te nav no kā baidīties!
Tā vietā, lai bērnam paziņotu, ka bīstamība nepastāv, labāk ar viņu apspried baiļu iemeslu. Pacenties atrast problēmu un kā to atrisināt, nevis vienkārši teikt “te nav no kā baidīties”.
Es arī tevi nemīlu!/ Bet tu arī esi slikts!
Dažreiz bērni saviem vecākiem saka visādas rupjības, – ka viņus nemīl vai ka viņi ir slikti. Nenolaidies līdz mazuļa līmenim (jā, daži vecāki tā dara), neatbildi “es arī tevi…”
Tā vietā pasaki, cik stipri bērnu mīli, neraugoties ne uz ko.
Tāpēc, ka es tā teicu!
Šis ir viens no galvenajiem attaisnojumiem dažādiem lēmumiem, par kuru vajadzētu aizmirst uz visiem laikiem. “Tāpēc, ka es tā teicu” – nav arguments. Ja vēlies, lai bērns saprastu un cienītu tavus lēmumus, noteikti ir jāpaskaidro, kāpēc kaut kas ir jādara tā un nevis citādi.
Ceru, ka tavi bērni būs tādi paši kā tu! Tad redzēsi!
Šie vārdi bērnu var ļoti aizvainot. Viņš var padomāt, ka vecāki viņu nemīl.
Aizveries!/Apklusti!
Pirmkārt, šie vārdi ir rupji. Otrkārt, bērns – tas ir cilvēks, kuram ir tiesības izteikt savas domas un būt sadzirdētam. Vēl jo vairāk, ja runa ir par viņa vecākiem.
