Frāzes, kuras liecina par attiecību problēmām 0
Mūsu runas stils var daudz par mums pastāstīt. Ieklausies, kā tu runā ar savu partneri (un kā viņš runā ar tevi)! Ja turpmāk uzskaitītās frāzes bieži parādās jūsu sarunās, tas norāda uz attiecību problēmām, uzskata rakstnieks Marks Mensons.
Žēl, ka skolā nav priekšmeta “attiecību veidošanas māksla”. Protams, bioloģijas stundās stāsta par atšķirībām starp vīriešu un sieviešu organismiem, bet literatūras stundās mācāmies par literatūras klasikas varoņu attiecību kāpumiem un kritumiem. Bet kad runa ir par ikdienas situācijām, sākas grūtības.
Mēs bieži pat nepamanām, kad attiecības kļūst neveselīgas. Problēmas, kas sarežģī savstarpēju sapratni, mums šķiet neizbēgamas, jo tā taču bija tik ierasts mūsu ģimenē. Mūsu kultūra ir mācījusi pielūgt romantisku mīlestību un pasmieties par pārāk praktisku pieeju mīlestībai.
Lūk, dažas frāzes, kas var kalpot par indikatoru – ar šo pāri viss nav kārtībā.
“Vai esi aizmirsis, kā toreiz mani pievīli?”
Tu satiecies ar cilvēku, kurš pastāvīgi atgādina pagātnes kļūdas un pāridarījumus? Jūsu attiecības līdzinās pastāvīgai rēķinu piestādīšanai viens otram, kur uzvarētājs ir tas, kurš vairāk var uzskaitīt? Ja tā, tad iemesls aizdomāties ir.
Kāpēc tas ir bīstami: šīs attiecības grūti saukt par veselīgām. Ikviens cenšas nopelnīt “punktus”, iegūt priekšrocības, lai dabūtu leģitīmu iespēju valdīt pār otru.
Aiz tādas uzvedības var slēpties cilvēka neticība saviem spēkiem: viņš baidās, ka otrs viņu neklausīs, tāpēc mēģina piespiest, izmantojot vainas apziņu.
Ko darīt: Tādas attiecības var attīstīties tikai ar nosacījumu, ka vecie aizvainojumi paliek pagātnē. Ja tevi aizvainoja partnera izturēšanās, pasaki viņam par to pēc iespējas ātrāk. Negaidi, kamēr problēmas uzkrās pietiekamu “lādiņu”, lai jūs varētu “ar tīru sirdsapziņu” izgāzt dusmas viens uz otru. Partneris var vienkārši nesaprast, kāpēc tu esi dusmīgs, bet tev liksies, ka viņš apzināti neievēro tavus pārdzīvojumus.
“Tev pašam vajadzēja saprast, kas par lietu un par ko ir runa”
Izplatīta pārliecība: tuviem cilvēkiem vajadzētu saprast vienam otru no pusvārda
Praksē tas izpaužas kā nevēlēšanās atklāti izteikt savas vēlmes. Kāpēc teikt, ja jau tāpat “viss skaidrs”? Daži cilvēki izveido veselu mājienu tīklu, signālu sistēmu, kas, pēc viņu domām, otram ir viennozīmīgi “jānolasa”. Un sāk ļoti dusmoties, ja tas otrs neizrādās pietiekami attapīgs.
Kur slēpjas briesmas: Ieradums sazināties ar mājieniem parāda, ka partneri izvairās no atklātas sarunas. Attiecībās, kas balstās uz uzticēšanos, nevajag maskēties. Ja kāds no partneriem gaida, ka otrs atšifrēs viņa raidītās zīmes, tad viņš izvairās no atbildības. Ja baidās izteikt savu viedokli, viņš vēlas no otra mutes dzirdēt vārdus: “Tu taču pats (pati) to gribēji”. Konflikta gadījumā viņš varēs pateikt: “Tu mani nepareizi saprati.”
Ko darīt: Nebaidies atklāti izteikt savas jūtas un vēlmes. Ja tev šķiet, ka partnerim tavi pārdzīvojumi ir vienaldzīgi, pajautā sev: varbūt viņš vienkārši nezina par tiem? Varbūt tev šķiet, ka tava uzvedība liecina – esmu apmulsis un vēlos parunāt. Bet no malas tas var izskatīties pilnīgi citādi.
“Ja tevi kaut kas neapmierina, varbūt mums nav vērts būt kopā”
Paradums absolutizēt nelielas domstarpības, it kā tās apdraudētu jūsu attiecības kopumā, var ātri jūs abus nogurdināt un novest pie šķiršanās. Piemēram, tu pamani, ka partneris nepievērš uzmanību tavai jaunajai frizūrai un pēdējās dienās vispār ļoti iegrimis sevī. Tā vietā, lai pajautātu viņam, kas noticis, tu satraukti uzkliedz: “Es nevaru satikties ar vīrieti, kurš pret mani izturas tik vēsi”.
Kur slēpjas briesmas: Emocionāla šantāža noved pie nevajadzīgas situācijas dramatizēšanas. Vismazākās nesaskaņas pāraug traģēdijā. Jūs pastāvīgi apšaubiet savu izvēli, uzsverat viedokļu, gaumes un dzīvesveida atšķirības. Ja tā rezultātā attiecības izjuks, jūs saņemsiet apstiprinājumu savām šaubām: jā, visas zīmes liecināja, ka mums nav lemts būt kopā. Tas ir “pravietojuma, kurš pats piepildās” efekts: jo vairāk mēs ticam, ka kaut kas notiks, jo vairāk mēs runājam un domājam par to. Tā mēs neapzināti palīdzam īstenoties tādam scenārijam.
Ko darīt: analizē savas jūtas pret partneri. Varbūt jūs jau esat nolēmuši šķirties, un tagad vienkārši meklējat iemeslus. Ja tu šaubies, apsver visus par un pret, un izdomā, vai vēlies būt kopā ar šo cilvēku. Atceries, kā sākās jūsu attiecības. Ja tev tās ir svarīgas, esiet gatavi tam, ka kaut kas var arī nebūt ideāli. Tā ir komunikāciju māksla: mēs mācāmies ieklausīties viens otrā, meklēt labus formulējumus, panākt kompromisus. Tikai tās attiecības ir stabilas, kuras sekmīgi tikušas pāri vairākām krīzēm un izaicinājumiem.
“Kā tu vari nebūt greizsirdīgs? Tu vienkārši mani nemīli! “
Daudzi cilvēki domā, ka greizsirdība ir vislabākais mīlestības pierādījums. Mēs it kā parādām, ka partneris mums nav vienaldzīgs, mēs baidāmies viņu pazaudēt. No otras puses, mēs visu laiku esam satraukti. Mums liekas, ka partnera mīlestība ir kā balva, par kuru jākonkurē burtiski ar visu pasauli. Tāda nostādne var novest pie uzbāzīgas uzvedības: partnera tālruņa zvanu pārbaudes, ilgstošas iztaujāšanas par to, kur un ar ko viņš pavada laiku, atskaitīšanās pieprasīšana par katru soli.
Kur slēpjas briesmas: ja greizsirdībai piešķiram galvenā jūtu indikatora lomu, mēs aizstājam vienu ar otru. Mīlestība, kurā esam pilnībā pārņemti ar otru cilvēku, kļūst par slimīgu atkarību. Mēģinājums piesaistīt sev otru cilvēku ir dziļas nedrošības sajūtas sekas. Pretendēšana uz pilnīgi visu otra uzmanību var liecināt, ka bērnībā mēs nevarējām izveidot integritātes sajūtu, pašpietiekamību. Katrā mīļotajā mēs redzam savu vecāku tēlu, kurš mums kļūst par visu pasauli.
Ko darīt: Izjust vieglu greizsirdību ir dabiski. Bet seko, lai tā nepāraug vēlmē kontrolēt partneri. Arī šeit darbojas “pravietojums, kurš pats piepildās”. Jo vairāk tu piesaistīsi otru pie sevis, jo aktīvāk viņš centīsies atbrīvoties. Vispirms mēģini savam partnerim uzticēties. Ja esi nopietni pārliecināts, ka bez tavas kontroles viņš dosies pie kāda cita, uzdod sev jautājumu: vai tāds cilvēks tev ir vajadzīgs līdzās?
Avots: psychologies
