Tev šai lietai nav tādu prasmju, spēju 0
“Viņš mums tāds nemuzikāls”, “Kur tu mums tāds nesportisks?”, “Jā, mākslinieks no mums nesanāks…”. Vecāki bieži neaizdomājas par graujošajām sekām, izsakot šāda veida komentārus. Nepilnvērtības komplekss, zema pašapziņa, trauksme un nevēlēšanās sasniegt panākumus – it kā visiem zināms, no kurienes tas nāk. Psihologi nerimstoši vecākus aicina nelietot šāda veida piezīmes bērna virzienā un izmantot jebkuru iespēju, lai vairotu bērnā ticību sev un saviem spēkiem. Vienlaikus vecāki, kā ierasts, daudz vieglāk uzmanību vērš uz trūkumiem un bērna vājajām pusēm. Bieži šāda vecāku uzvedība tiek saistīta ar vēlmi redzēt savu atvasi kā pirmo, vislabāko no visiem. Ja bērnam, pēc vecāku domām, nepiemīt kādas īpašas spējas, tad labāk viņu turēt pa gabalu no attiecīgās jomas nodarbēm, kur viņš “nespīdēs”. Ja bērnam nav absolūtās muzikālās dzirdes, tad nav vērts viņu sūtīt uz dejošanas nodarbībām vai mācīties ģitārspēli.
Bērns ir apaļīgs, tātad sportam nederīgs. Bērns ir kluss un kautrīgs, tātad, nav vērts viņu pierakstīt teātra pulciņā. Un tomēr, jāatceras, ka pulciņi nav domāti tikai ģēnijiem un čempioniem. Ja bērnam patīk kāds nodarbe, viņš no tās gūst prieku, neliec bērnam zaudēt cerību, ļauj viņam izmēģināt spēkus vēl un vēl.
Paaugsies – uzzināsi
Bērnu zinātkāri ne vienmēr ir viegli apmierināt. Dažreiz nākas atzīt: nevis bērns ir pārāk mazs, lai saprastu, bet mēs paši nezinām atbildi uz viņa uzdotajiem jautājumiem un nespējam atrast pareizos vārdus. Frāzes “tu vēl esi mazs”, “daudz gribēsi zināt, ātri vecs paliksi” pieaugušie izmanto, lai tiktu vaļā no bērnu iztaujāšanas un liktu noprast, ka neesi gatavs sarunai. Ja bērns regulāri dzird šādu atbildi, pēc kāda laika viņš patiesi pārstās vecākus “mocīt” ar saviem jautājumiem. Bet, vai tas būs labs rezultāts? Uzturēt zinātkāri, stimulēt interesi par pasaules uzbūvi, ir nepieciešams. Turklāt pašā frāzē ir negodīgs vēstījums. Bērnam saka, ka pieaugušie zina visu. Tad kāpēc viņi ar šīm zināšanām nevar padalīties ar bērnu? Vai tad gribēt uzzināt ko jaunu ir slikti, par to ir jākaunas? Bērnam var veidoties mistisks viedoklis par to, kur rodas zināšanas: cilvēks automātiski visu uzzina uzreiz, sasniedzot pieauguša cilvēka vecumu (vai pat augumu). Tātad, lai kļūtu gudrs, ir vienkārši jāpagaida, bet nevis jāstudē enciklopēdijas.
Ja tu nezini atbildi uz jautājumu, tad godīgi bērnam to arī pasaki. Apsoli, ka kopā atradīsiet atbildi grāmatā vai internetā, un turi doto solījumu.
Pārfrāzējot: “Tātad, tevi interesē kosmoss? Lieliski! Tu uzdevi sarežģītu jautājumu, bez speciālas sagatavošanās man būs grūti uz to atbildēt. Vakarā pavaicāsim tētim. Bet vēl varam aiziet uz bibliotēku…”
