“Frazeoloģismam “skudriņas skrien pār kauliem” ir aptuveni 30 dažādi varianti!” LU LaVI zinātniskā asistente Briede stāsta, kā runā mūsdienu latvieši 10
Linda Kusiņa-Šulce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Īsi pirms Ziemassvētkiem nākusi klajā jaunākā Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas versija. Darbu pie tās vadīja Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta (LU LaVI) zinātniskā asistente Santa Briede, kuru arī aicināju uz sarunu.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca (MLVV) ir elektronisks resurss, kas meklējams vietnē “mlvv.tezaurs.lv”. Kā liecina publiski pieejamā informācija, MLVV dažādu valsts pētījumu programmu ietvaros tiek veidota kopš 1997. gada, tātad šogad varēs svinēt apaļu ceturtdaļgadsimta jubileju.
Līdz šim vārdnīcā apkopoti nepilni 46 000 šķirkļu. MLVV mērķis ir atspoguļot mūsdienu latviešu valodas leksiku visā kopumā, aptverot dažādus latviešu valodas slāņus un atklājot gan jauno vārdu semantiku, gan semantiskās pārmaiņas latviešu valodas pamatleksikā. Bet kā tieši vārdi tiek iekļauti vārdnīcā, kā pētnieki ar tiem strādā un kādu iemeslu dēļ dažādi jēdzieni MLVV nav sameklējami – par to runāju ar Santu Briedi.
Šobrīd Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā ir 45 922 leksikas šķirkļi. Vai ir iespējams aplēst, aptuveni cik liela daļa no visiem latviešu valodas vārdiem tas ir?
S. Briede: Nevar pilnīgi precīzi aprēķināt vārdu skaitu latviešu valodā, bet var salīdzināt šo vārdnīcu ar citām. Teiksim, salīdzinājumā ar “Tēzauru”, kas ir viena no apjomīgākajām patlaban pieejamām vārdnīcām latviešu valodā – tajā iekļauti vairāk nekā 380 000 vārdu –, šī vārdnīca ir neliela.
Ja to salīdzina ar Latviešu literārās valodas vārdnīcu (LLVV), tad apjoms jau līdzīgāks, taču LLVV ir pūristiskāka (pūrisms – centieni attīrīt valodu no elementiem, kas attiecīgajā situācijā tiek uzskatīti par nevēlamiem. – Red.), bet mūsu vārdnīcā iekļauta daļa sarunvalodas vārdu, barbarismi un citi tamlīdzīgi leksikas slāņi.
Kā šajā laikā mainījies MLVV iekļauto vārdu skaits – vai tie tikai precizēti un nākuši klāt, vai kādas vienības arī no vārdnīcas izņemtas?
Principā vārdi no šīs vārdnīcas netiek dzēsti, vienīgais izņēmums varētu būt tad, ja ir kādas tehniskas nepilnības. Jo vārdi jau no valodas nepazūd, tie nonāk pasīvajā leksikā, var tikt lietoti vēsturiskā kontekstā vai metaforiski, un tad ir labi, ja ir iespēja apskatīties, ko šāds vārds nozīmē.
Tāpat arī attiecībā uz vārdnīcas papildināšanu – nav tā, ka uzreiz katrs jaunais vārds jāiekļauj tādā vārdnīcā kā MLVV, kas zināmā mērā ir normatīva. Teiksim, pirms pāris gadiem aktīvi notika diskusijas par to, kā varētu saukt krējuma izstrādājumu. Cilvēki varēja iesūtīt savus priekšlikumus, starp kuriem bija arī tādi vārdi kā, teiksim, kreimelis un krējumelis, kas nebija īsti veiksmīgi darināti, jo šāda izskaņa piešķir vārdam negatīvu nokrāsu.
Droši vien tieši tā arī bija domāts! Jo “krējuma izstrādājums” jau nav nekas īpaši labs…
Tā varam domāt, taču jēdzienam jābūt neitrālam. Līdzīgi ar visu, kas attiecas uz kovida vārdiem, kurus gan dažus esam jaunajā versijā iekļāvuši, piemēram, vārdu “mājsēde”, kaut arī tas nav īsti veiksmīgs darinājums, tādēļ ka asociējas ar sēdi, proti, sapulci. Valsts valodas centrs iesaka lietot apzīmējumu “stingra izolācija”.
Taču jēdzienu lieto ļoti bieži, tas arī galvenais iemesls, kādēļ mājsēdi vārdnīcā iekļāvām. Tāpat skatāmies, cik katrs vārds ir ilglaicīgs. Teiksim, Ojārs Bušs (latviešu valodnieks, poliglots, miris 2017. gadā. – L.K.-Š.) reiz rakstīja par vārdu “peidžeris”, kura 1987. gada vārdnīcā vēl nav, bet Līdzsvarotajā mūsdienu valodas korpusā gandrīz vairs nav – tā mūžs straujās tehnoloģiju attīstības dēļ ir bijis ļoti īss.
Iespējams, būtu nepieciešams atsevišķs resurss nenormētajai leksikai – vietne, kurā varētu apkopot jaunvārdus un vārdu spēles, ko mēs, valodnieki, ierakstām katrs savā kartotēkā. Teiksim, pamanīju rosinātāju, ka cilvēkus, kuriem nav portretu sociālajos tīklos, varētu saukt par bezbildeņiem. Tāpat esmu lasījusi vārduspēli, ka pretstats viedtelefonam, proti, podziņtelefons, varētu būt dumjtelefons – tie ir ļoti interesanti vārdi, taču tie “dzīvo” ārpus normatīvām vārdnīcām.
Es, teiksim, neatradu vārdnīcā arī tādus lietojumā jau stabili iesakņojušos jēdzienus kā augšuplāde, lejuplāde un aplāde un tagad esmu samulsusi – vai tie uzskatāmi par neatbilstošiem valodas normām jeb varbūt ir kāds cits iemesls, kādēļ to nav vārdnīcā – jo augšuplādēt savukārt atradu, kaut gan pie šī jēdziena norādīts, ka pareizāk būtu lietot “augšupielādēt”…
Šie vārdi, domāju, ir darbu sarakstā, mēs vienkārši nespējam tik ātri tikt visiem jauninājumiem līdzi. Reizēm, no malas skatoties, šķiet, ka pievienot vārdu vārdnīcai ir ļoti vienkārši, bet patiesībā tas ir diezgan laikietilpīgs process – īpaši, kamēr izdomā, kā precīzi formulēt nozīmi, kas ir vesela māksla, lai nebūtu pārāk gari, lai nebūtu pārāk īsi, lai formulējums būtu tiešām precīzs.
Reizēm var gadīties, ka vārdi, kas nonāk vārdnīcā, vēl vai nu nav pietiekami nostabilizējušies rakstībā, vai arī ir šaubas par precīzu nozīmes formulējumu. Tu nevari tā vienkārši paņemt kādu vārdu un iekļaut vārdnīcā, ir jāskatās kopumā, kas šajā kategorijā jau iepriekš rakstīts.
Teiksim, nevar vārdnīcā skaidrot, ka pirmdiena ir pirmā nedēļas diena, bet svētdiena ir brīvdiena, lai gan, protams, nekonsekvences palaikam mēdz gadīties. Man mājās stāv trīs dokumenti ar jaunajiem vārdiem, izlaistajiem vārdiem, kļūdainajiem vārdiem, jo arī kolēģi no citām iestādēm mums raksta, ja pamana kādu nekonsekvenci, kļūdu vai papildināmu lietu. Es to noteikti neuztveru kā kritiku – ir ļoti labi, ka cilvēkiem interesē valoda.
Nav arī īpašvārdu – ģeogrāfisku apzīmējumu un tamlīdzīgi…
Īpašvārdu neiekļaušana vispārīga tipa vārdnīcās ir izveidojusies tradīcija, tāpat ir arī lietuviešu un citu kaimiņu vārdnīcās. Var tikt iekļauti atsevišķi īpašvārdi, kas uzskatāmi par svarīgiem, bet pamatā tiem veido atsevišķas vārdnīcas, jo īpašvārdiem būtu drīzāk jāskaidro enciklopēdiskā, nevis leksiskā nozīme. Bet daži vārdi ir iekļauti, teiksim, Eiropa, Bībele, Lucifers.
Informācijā par MLVV redzu, ka jūsu, vārdnīcas veidotāju, kolektīvs ir diezgan liels. Kā tas īsti notiek: katram tiek iedalīts kāds burts vai varbūt leksikas slānis, ar ko tad pētnieks strādā?
Strādāt pa burtiem ne vienmēr ir īsti produktīvi, jo vārdnīca ir vienots teksts, tādēļ nevar skatīties, kas notiek, teiksim, tikai pie burta “a”. Ja vārdnīcu rediģē, jāskatās pa leksikas grupām – visi apģērba vārdi, visi vārdi, kas nosauc ēdienu. Tādēļ esam sadalījuši, ko katrs skatāmies.
Es, piemēram, pašlaik pamatā strādāju ar stabilajiem vārdu savienojumiem, cits kolēģis – ar piemēriem, bet jaunus vārdus mēs pievienojam katrs, kas kaut ko pamanījis. Teiksim, kolēģis Agris Timuška strādā arī pie Valsts valodas centra protokoliem, tādēļ viņš var ļoti ātri noreaģēt un ielabot kādu jaunu precizējumu. Tā bija ar vārdu “konsīlijs”, ko agrāk rakstīja ar īso “i” un tagad raksta ar garo.
Cik ilgi pati strādājat ar Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas projektu, un vai ir kas īpaši interesants, ko šajā laikā esat jaunu uzzinājusi par latviešu valodu vai varbūt par mūsu paradumiem tās lietošanā?
Es strādāju institūtā kopš 2014. gada paša sākuma, taču vārdnīca tiek veidota jau kopš 1997. gada, sākumā bija doma, ka tā tiks izdota drukātā formā, bet laiks mainījās, tehnoloģijas attīstījās, un tā tika publicēta elektroniskā formātā.
Tas, ko cenšamies panākt tagad, ir padarīt vārdnīcu tiešām digitālu, lai tā nebūtu vienkārši drukāta vārdnīca, kas ielikta elektroniskā formā. Teiksim, varam pievienot daudz plašākus normatīvos komentārus, jo neierobežo telpa – kādam svešvārdam ir atšķirīga rakstība, piemēram, “acidofils” vai “acidofīls”, tāpat ir vārdi, kur nerimst diskusijas par dzimti un deklināciju, kā “advente” vai “sāls”. Ja atver šo šķirkli, tur tas būs rakstīts.
Jāatzīstas, es laikam līdz mūža galam turpināšu vārdu “sāls” spītīgi lietot sieviešu dzimtē, tāpat kā “klints” un “uguns”…
Atceros, kad mācījos augstskolā, mums stāstīja, ka sāls ir pārāk ātri pārlikts vīriešu dzimtē. Jaunajā latviešu valodas gramatikā, kas izdota 2013. gadā, ir pat vesels paragrāfs par šo vārdu, deklinācijām un to, kā tas lietojams. Arī mūsu vārdnīcā komentāri var būt ļoti plaši – kādā dzimtē, kādā deklinācijā katrs šaubīgais vārds lietojams, visādas detaļas, kurām vērts pievērst uzmanību, īpaši cilvēkiem, kas strādā ar valodu.
Arī skolēniem.
Jā, protams, tas ir noderīgs resurss ikvienam, kas māk vārdnīcu lietot. Mēs esam ar draugiem, piemēram, diskutējuši, vai pareizi rakstīt “rasols” vai “rosols” – atverot Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcu, tas uzreiz kļūst skaidrs (smejas).
Tā kā pēdējā laikā pamatā strādāju ar idiomām un stabilajiem vārdu savienojumiem, uzzināju tādu idiomu kā “ierakstīt skurstenī”. Tāpat nezināju, ka viens no visplašākajiem frazeoloģismiem latviešu valodā ir “skudriņas skrien pār kauliem” – aptuveni 30 dažādi varianti.
