Franks Gordons: “Saskaņa” darbojas drīzāk Henleina nekā Branta garā 0
“Saskaņas centrs” (“SC”) kļuvis par vienu no jaunas sociāldemokrātu un “kreiso centristu” (?) apvienības dibinātājiem, “Vesti segodņa” lasītājiem priecīgi paziņo Irina Osinska.
Te prasās skaidrojums: izmantojot daudzo ārzemju viesu klātbūtni Vācijas sociāldemokrātiskās partijas (SPD) 150 gadu jubilejas svinībās Leipcigā, šī plašā saieta dalībnieki nolēma atsvaidzināt demokrātiskā sociālisma ideju pievilcību, līdzās apsūbējušajai Sociālistiskajai internacionālei (SI), kas savā klēpī bija uzņēmusi arī visai totalitāras partijas (piemēram, Ortegas partiju Nikaragvā), izveidojot jaunu starptautisku apvienību – “Progresīvo aliansi”. Tajā pārstāvētas partijas no 70 valstīm.
Iniciatori bija Vācijas, Francijas, Zviedrijas un Lielbritānijas sociāldemokrātisko partiju līderi.
Šajā jaunajā “progresīvo spēku saimē” formāli iekļauts nevis “Saskaņas centrs”, bet gan tā kodols – t. s. sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”, taču organizatoriski “SC” sastāv arī Rubika (viltus) sociālistiskā partija, kura piedalās katrā komunistisko un marksistiski ļeņinisko partiju starptautiskā kongresā.
“Saskaņas centrs” ar abām tā sastāvdaļām nav vis sociāldemokrātisks šī jēdziena klasiskajā nozīmē, bet ir spēks, kas lūko pārstāvēt Latvijas krievvalodīgo kopienas šauri etniskās intereses. “SC” vadībā Jānis Urbanovičs faktiski ir tāda latviska izkārtne, kamēr Nils Ušakovs iemieso šīs apvienības etnocentrisko būtību.
Tas, kas palicis pāri no 1904. gadā dibinātās sirmās LSDSP, ir skumjas atliekas. Tur diemžēl nav neviena, kas spētu atdzīvināt to rainisko garu, kura paudējs bija nelaiķis Vilnis Zaļkalns.
Zīmīgi, ka SDP “Saskaņa” starptautiskā sekretāre ir Elizabete Krivcova, kura aktīvi rīkojas agresīvā “Nepilsoņu kongresa” vadībā.
Ja meklēsim vēsturiskas analoģijas, tad Latvijas Saeimā pārstāvētais “Saskaņas centrs” darbojas nevis izcilā Vācijas sociāldemokrātijas līdera Villija Branta garā, bet drīzāk jau atdarina Konrada Henleina taktiku, kurš, vadīdams Sudetu novada vāciešu partiju, pagājušā gadsimta 30. gados kūdīja šo minoritāti, aicinot to graut demokrātiskās Čehoslovākijas pamatus, kas atviegloja Hitleram šī novada pievienošanu Lielvācijai.
Šis salīdzinājums ir, protams, vienkāršots, citi teiks – vulgarizēts. Bet “SC” taktika tomēr ir stipri līdzīga.
