Franks Gordons: Kas Putinam laupa naktsmieru? 14
Strupi un kategoriski noliegt jebkurus faktus, kurus Kremlim “degunā bāž” ārvalstu kompetentas iestādes, – tā ir vienīgā atbilde, ko diendienā sniedz divas personas, kuru ģīmjus pazīst miljoniem televīzijas skatītāju visā pasaulē: Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs un Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotā Marija Zaharova.
Kā ziņo “The Guardian”, Lielbritānijas valdība vēlas, lai Krievija tai izdod divas personas, kas atbildīgas par Krievijas spiega Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumu ar preparātu “Novičok” 4. martā Solsberijas pilsētā. Britu drošības dienests zina šo divu personu vārdus un zina, ka tie tūdaļ paguva izlidot uz Maskavu. Peskovs un Zaharova kā padomju pionieri “vienmēr gatavi”, pat līdz galam neuzklausot argumentus, vārdus, datus, automātiski atbildēt: “Meli, absurds, provokācija, neko nezinām un negribam zināt.”
Interesanti, ka pēc minētā britu drošības dienesta paziņojuma ASV prezidents Donalds Tramps nolēmis ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju, kas pārkāpusi ķīmisko ieroču aizliegumu. Baltā nama saimnieku nebeidz mocīt pārmetumi par viņa “krievu lietām” saistībā ar 2016. gada vēlēšanām, un varbūt viņš tagad šādi mēģina attīrīties.
Kremlim NATO ir, var teikt, bieds jeb lietuvēns – rēgs, kas Putinam laupa naktsmieru.
Cīņā pret NATO paplašināšanu visi līdzekļi ir labi. Lai atceramies krievu izlūkdienesta mēģinājumu rīkot Melnkalnē apvērsumu un nogalināt tās premjerministru, kas steidzināja savas valsts iekļūšanu NATO saimē. Tagad vēlmi kļūt par NATO dalībval-sti paudusi Maķedonija – pareizticīgo slāvu republika, kas dienvidos robežojas ar Grieķiju, kuras ziemeļaustrumu novads no senseniem laikiem tiek saukts par Maķedoniju. Pēc Dienvidslāvijas sabrukuma NATO dalībvalsts Grieķija neļāva slāvu Maķedoniju pat uzņemt Apvienoto Nāciju Organizācijā, ja tā nemainīs savu nosaukumu. Un ANO saimē to uzņēma tikai ar absurdu abreviatūru FYROM, t. i., “Bijušo Dienvidslāvijas Republiku M” (Maķedoniju).
Miljoniem grieķu gadiem ilgi rīkoja mītiņus Atēnas, prasot aizliegt savai ziemeļu kaimiņienei saukties par Maķedoniju un tādējādi apgānīt Maķedonijas Aleksandra – dižā iekarotāja – svēto piemiņu. Nesen beidzot principā panākts izlīgums: Grieķijas ziemeļu kaimiņvalsts turpmāk sauksies par Ziemeļmaķedoniju un Grieķija atcels iebildumus pret tās uzņemšanu NATO aliansē. Tad nu Krievija iejaucās, un kā vēl! Grieķija izvirzījusi apsūdzību pret četriem krieviem, kuri mēģinājuši uzpirkt grieķu amatpersonas un pareizticīgās baznīcas priesterus, mudinot tos organizēt jaunus protesta mītiņus pret panākto kompromisu, lai to “norautu”.
Maskavas laikraksta “Zavtra” un interneta portāla “zavtra.ru” redaktors Aleksandrs Prohanovs var atļauties skaļi paust to, kas Putinam ir uz sirds. Lūk, kā Prohanovs komentē desmito gadskārtu kopš Krievijas–Gruzijas kara: zem izteiksmīga virsraksta “Jaunas krievu ekspansijas (!) sākums” viņš raksta, ka “karš Dienvidosetijā bija pirmais impēriskais karš (..) Tas bija karš, kad ievainotā, sakropļotā impērija spēra soli uz priekšu. Caur Roki tuneli Krievija, tātad arī Padomju Savienība, tātad arī Krievijas impērija ienāca Aizkaukāzā. Tajā zonā, kas nodrošinātu Krievijai kontroli pār milzu telpu līdz pat Tuvajiem Austrumiem.”
Krievi, atgādina Prohanovs, 2008. gadā nonāca līdz Tiflisas (nevis Tbilisi. – F. G.) nomalēm un neieņēma Tiflisu tikai tāpēc, ka Augstākais virspavēlnieks atteicās dot (attiecīgu) pavēli. Un kurš tad bija Augstākais virspavēlnieks? Dmitrijs Medvedevs, kurš tajā laikā bija Krievijas prezidents uz četriem gadiem, aizvietojot Putinu. Med-vedevs, kurš skaitās “pārāk liberāls”, tagad vārdā nav minams…
Prohanovs priecīgs: “Kopš tā laika šie plašumi pamatīgi iekļauti Krievijas ietekmes zonā. Divas Krievijas bāzes – viena Abhāzijā, otra Dienvidosetijā – pamatīgi nostiprina Krievijas klātieni reģionā. Un šī klātiene ir Dāmokla zobens, ko Krievija uzkārusi virs Gruzijas, kas sapņo par iestāšanos NATO. (..) Sākums jaunai krievu ekspansijai tika likts 2008. gadā līdz ar uzvaru šajā sīciņajā karā.”
Prohanovs, kā redzam, nožēlo, ka krievu karaspēks toreiz nav ieņēmis Gruzijas galvaspilsētu. Un Putins?
