Foto – Timurs Subhankulovs

1. septembrī man aprit 85 gadi, kopš mazotnes lasu avīzes, bet savā ilgajā žurnālista mūžā neesmu pieredzējis kaut ko tik brīnumainu.

Lasītākie

Kokteilis

“Viņa uzvārds sākas ar burtu “B”, un viņš deva rīkojumu…” izskan jaunas spekulācijas par iesaistītajiem Timmas bojāejā

Receptes

Tu tos ēdi zaļus/svaigus? Tā vairāk nedari! 5 dārzeņi, kuri pirms ēšanas jānovāra

“Ja jūs uzpildāt degvielu šādā veidā, jūs esat idiots!” Eksperts ceļ trauksmi, mudinot autovadītājus izvairīties no plaši izplatītas kļūdas degvielas uzpildes stacijās

Lasīt citas ziņas

Š. g. 24. jūlijā “Latvijas Avīzē” parādījās mans komentārs: “1940. gada jūnijs jaunā veidolā?”, kurā teikts, ka portālā “Novij region-2” publicēts plāns, no kura secināms, ka Maskava vēlas redzēt Ušakovu Latvijas valdības priekšgalā. Un 26. jūlijā avīzē “Vesti segodņa” parādījās Jeļenas Šļusarevas pretraksts “Strašno, až žutj” (šaušalīgi), kurā teikts, ka “Latvijas Avīzes” apskatnieks Māris Antonevičs (!) portālā “Novij region-2” atklājis… un tālāk seko Franka Gordona raksta atreferējums. Vai “Vesti segodņa” redakcijā uz šādu neveiklu triku pamudināja paniskas bailes no mana vārda pieminēšanas? Vārdu sakot, mīkla. Un galvenais: Rīgā taču ir krievvalodīgie, kas lasa abas avīzes! Tas ir unikāls gadījums Latvijas žurnālistikas vēsturē. Pa to laiku Nikolajs Kabanovs žurnālā “7 sekretov”, resp., portālā ves.lv tā kā atģidis un par manu 24. jūlija rakstu izsakās, ka to uz ceļgala (na koļenke) sarakstījis “nezin kas” (ņeizvestno kem). Tātad mans vārds joprojām “nav minams”. Mistika?