Franks Gordons: Ja pat Putins baidās 1
Ķīnas prezidents Sji ir vienīgais no pasaules varenajiem, par kuru Krievijas prezidents Vladimirs Putins nekad nav atļāvies ne mazāko ironisko piezīmi. Un Sji ir vienīgais no pasaules varenajiem, ar kuru tiekoties Putins nav nosebojies nevienu minūti, kamēr citiem, kaut vai Angelai Merkelei, licis gaidīt pat stundām. Nevienu minūti!
Un Krievijas prezidenta pavalstnieki, redzot šādu bijību, secina: ja pat Putins baidās no Sji, tad lai Dievs stāv mums klāt!
Par to Berlīnes laikrakstā “Die Welt” raksta žurnālists Eduards Šteiners. Kremļa propaganda nepagurst vēstīt par Krievijas un Ķīnas draudzību, pat brālību, bet “vecākais brālis”, atšķirībā no, teiksim, Staļina un Mao attiecībām pirms 70 gadiem, bez šaubām, ir Sji, kurš zina, kā savā labā izmantot brīdi, kad Kremlis ir sprukās: pēc tam kad Putins “pievāca” Krimu un jūtami saasinājās pret Krieviju vērstās rietumvalstu sankcijas, no Pekinas nāca piedāvājums – 30 gadu laikā likt galdā 400 miljardus (!) dolāru, saņemot no Krievijas gāzi pa vadu, kam jābūt gatavam līdz šā gada beigām.
Ķīna ar Krieviju nav īpaši cimperlīga apstākļos, kad abās šajās valstīs valda, var teikt, brīva tirgus ekonomika. Tajos Sibīrijas novados, kas robežo ar Ķīnas ziemeļu provincēm, ķīniešu uzņēmēji izcērt mežus neredzētos apmēros, jo pārapdzīvotajā un industrializētajā Sji dižvalstī trūkst koksnes, un, kas tajās cirsmās ataugs tālākajā nākotnē, Pekinu maz interesē.
Šajā aspektā ievērību pelna tīmeklī uzpeldējušaisMaskavas žurnālista Jurija Pankova ceļojuma apraksts. Viņš apbraukājis Sibīrijas austrumos plašas teritorijas un konstatējis, ka tur, īpaši sādžās un mazpilsētās, valda liela nabadzība, mudžēt mudž bandīti, kas tevi aplaupa dienas vidū. Sieviešu krietni vairāk par vīriešiem, no kuriem daudzi nodzērušies.
Jurijs Pankovs konstatē: “Sibīriju un Tālos Austrumus esam zaudējuši. Visi te lamā ķīniešus, bet saprot, ka citādi kā no ķīniešiem mums nekas labs nespīd. Labi, ja tevi apprec ķīnietis, labi strādāt ķīniešu firmā, ķīniešu augļi, ķīniešu restorāns, atpūsties Ķīnā…”
Baidās Putins, baidās Tramps. Kā ziņo Telavivas laikraksts “Haaretz”, ASV brīdinājušas Izraēlu no darījumiem ar Ķīnu, teica kāds augsts Pentagona ierēdnis. Ķīnas mēģinājums noteikt pasaules kārtību un vērsties pret tās kaimiņiem ilgtermiņā esot lielākais drauds ASV nacionālajai drošībai. Savienoto Valstu administrācija brīdinājusi Izraēlu par risku drošībai, kas izriet no ķīniešu 5G (piektās paaudzes) tīkla tehnoloģijas ieviešanas.
No sevis piemetināšu, ka Amerikai kremt ķīniešu kapitāla ekspansija Izraēlā. Kāda Ķīnas lielfirma piedāvājusi Haifā blakus esošajai ostai izbūvēt vēl vienu, šoreiz “privātu” ostu.
Honkonga, kuru pirms 22 gadiem Britānija atdeva Ķīnai kā autonomu teritoriju ar īpašu statusu, patlaban sagādā raizes Pekinai, jo tās 7,5 miljoni iedzīvotāju protestē pret centrālās komunistiskās varas centieniem ierobežot tās demokrātisko parlamentāro iekārtu, apcirpt cilvēktiesības.
Taču, kā laikrakstā “New York Times” atzīmē profesors Esvars Prasads, Ķīnai Honkonga tagad vairs nav tik ļoti vajadzīga kā globāls finanšu mezgls, jo, piemēram, četras lielākās Ķīnas bankas ir četras lielākās bankas pasaulē, un Sji arī šajā jomā var justies gandarīts.
Sji nudien neiedveš īpašas simpātijas, bet šajā gadījumā lieti der izteiksmīgais angļu izsauciens – “respect”.
