Franks Gordons: 1940. gada jūnijs jaunā veidolā? 0
Maskavā vēlas redzēt Ušakovu Latvijas valdības priekšgalā.
Krievijas interneta portālā “Novij region-2” nupat publicēts dokuments – “anaļitičeskaja zapiska” (analītiska piezīme), ko sagatavojis “kāds no Kremlim tuvu stāvošiem analītiskiem centriem”. Par visai nekrietnajiem nolūkiem, ko lolo šīs Kremlim pietuvinātās aprindas, īsi un skaidri liecina šī dokumenta garais virsraksts: “Par municipālo vēlēšanu rezultātiem Latvijas Republikā un prokrieviskas valdības koalīcijas sastādīšanas izredzēm šajā valstī”.
Lasot portālā ievietoto dokumenta tekstu, rodas iespaids, ka zināmas ietekmīgas aprindas Maskavā perina to pašu 1940. gada jūniju, tikai jaunā, mūsdienu pasaulei piemērotā veidolā: bez draudiem un bez tankiem. Viss veikli izfunktierēts.
Rezumējot dokumentā klāstīto, portāla ievadā teikts, ka “stratēģiskais uzdevums”, balstoties uz vēlēšanu rezultātiem, paredz izveidot tādu valdību, kas varētu “vienoties ar Krieviju”, un šim nolūkam vajadzīga “kompromisa figūra, kas veicinātu abu valstu tuvināšanos”. Runa esot par kompānijas “Uralhim” vadītāju Dmitriju Mazepinu.
“Analītiskajā piezīmē” skaidri pateikts: jānodrošina Latvijas Republikas varas orgānu politiskā lojalitāte Krievijai. Krievijas “ieguldītāji un investori” nevar droši palielināt savu klātbūtni Latvijas ekonomikā, kamēr viņi nebūs pārliecināti, ka pie varas Latvijas Republikā atrodas valdība, kas spēj izprast un aizstāvēt (vismaz nepubliskā laukā) šādu investoru vitālās intereses.
Gandarījuma izpausmei par pašvaldību vēlēšanu iznākumu un Nila Ušakova uzvaru Rīgā seko šādas ļoti izteiksmīgas rindiņas: “Krievijas (..) stratēģiskām interesēm atbilstu uz 2014. gada vēlēšanu rezultātu pamata balstītas koalīcijas valdības sastādīšana ar “Saskaņas centru” un premjerministru N. Ušakovu priekšgalā. Šāda kabineta sastāvā varētu ieiet arī Reformu partija un, iespējams, Zaļo un zemnieku savienība, kas saistīta, no vienas puses, ar Ventspils pilsētas un brīvostas vadītāju, politiskā ziņā ambiciozo biznesmeni Aivaru Lembergu, no otras puses – ar republikas agrāro lobiju.”
Dokumenta autori prasa izveidot “neformālo štābu”, gatavojoties 2014. gada parlamenta vēlēšanām Latvijā. “Mērķis – sastādīt valdību, kas lojāla Krievijai.” Štābam jābūt ar diviem bāzes centriem – Rīgā un Maskavā.
Atbildību par šī štāba organizatorisko nodrošinājumu un darbības rezultātiem varētu uzticēt kompānijas “Uralhim” vadītājam Dmitrijam Mazepinam, teikts dokumentā. Tiek uzsvērts, ka Mazepinam ir labi sakari gan ar Nilu Ušakovu, gan ar Andri Šķēli un Aivaru Lembergu.
Noslēgumā šī odiozā dokumenta autori prasa, lai Maskavas “visaugstākajā politiskajā līmenī” tiktu dota garantija “Saskaņas centram” un personiski Ušakovam, ka projekts un štābs bauda stratēģisku atbalstu.
Te nekas īpaši nav aizplīvurots. Nolūks – kā īlens iz maisa: Latvija kā Krievijas satelītvalsts. Leģitīmi, uz demokrātisku vēlēšanu pamata. Ko ES un NATO te spētu iebilst?
