Frankfurtes karaliskais uznāciens. Evija Veide vērtē Frankfurtes grāmatu izstādē redzēto 3
Evija Veide, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Frankfurtes grāmatu izstāde nemēģina izlikties, ka viss atkal notiek un notiks pa vecam, bet jau savā šīgada moto piesaka: “Tulkot. Nodot tālāk. Pārveidot” (“Translate (words). Transfer (ideas). Transform (minds).”)
Un laikam jau tieši šī pieeja un drosme sekot pasaules tendencēm, uzturot inovācijas atbalstošu vidi un palīdzot nozarei meklēt savu attīstības ceļu, ir izstādes nervs.
Iemesls, kas to dara tik īpašu un pievilcīgu. Šīgada jaunumos – gan par audiosatura augošo popularitāti un pieredzi dažādās valstīs un platformās, gan atsevišķa programma par sociālo mediju platformas “TikTok” aizvien lielāko nozīmi arī grāmatu popularizēšanā un saiknes veidošanā starp autoriem un lasītājiem, gan semināri par dažādiem digitāliem risinājumiem, kas atvieglo izdevēja un grāmatu tirgotāja ikdienu.
Taču – nozīmīgākais, ko uzsvēra teju ikviens satiktais sadarbības partneris un oficiālie runātāji – ir kaut kas īpašs un pat maģisks iespējā atkal tikties aci pret aci. Tas ne vien palīdz turpināt sadarbību, izvēlēties jaunas grāmatas, pirkt un pārdot tiesības, bet arī rada jaunas idejas un saskarsmes punktus.
Lietas, kas nemainās
Frankfurte ir ne tikai grāmatu izstāde vai tirgus (vācu “messe” pārcēlumam latviski der abi varianti un nozīmes – izstādē notiek daudz pasākumu grāmatu un mediju profesionāļiem, bet apmeklētājiem ir iespēja arī grāmatas iegādāties) vārda vienkāršotajā izpratnē, bet arī pasaules notikumu pulss.
Izstādes viesu valsts statuss šogad Spānijai. Atklāšanas ceremonijā īpašs gods ir Spānijas karaļpāra – karaļa Felipes VI un karalienes Letīcijas – klātbūtne. Karalis Frankfurtē uzturējās trīs dienas un vismaz divās bija sastopams grāmatu izstādē – par to liecināja arī īpašie drošības pasākumi. Vēl bez karaļa, Spānijas grāmatizdevējiem un autoriem daudzās publiskajās runās gozējās “atjautīgais idalgo Lamančas Dons Kihots” kā pasaulē populārākais spāņu literatūras klasikas tēls.
Otra valsts, kas neapšaubāmi bija izstādes fokusā – Ukraina. Gan ar ukraiņu izdevēju stendu, gan Volodomira Zelenska neklātienes uzrunu, kas noteikti bija otrā populārākā uzstāšanās pēc Spānijas karaļa (lai piedod Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, kura runa izstādes atklāšanā bija gan oficiāla, gan arī ar personiskiem un emocionāliem akcentiem).
Ko vēlējās pateikt Zelenskis? Vēl bez pateicības par atbalstu Ukrainas cīņā par brīvību, uzsverot zināšanu izšķirīgo nozīmi. Aicināja autorus rakstīt un izdevējus izdot un izplatīt grāmatas par to, kas pašlaik notiek. “Zināšanas ir atslēga,” viņš norādīja. Klātienē izstādi apmeklēja prezidenta kundze Olena Zelenska.
Latvijai – viesu valsts statuss nākotnē
Pieņemu, ka šogad ikviens grāmatnieks no Latvijas uz Frankfurti devās cerībā uzzināt jaunumus par Latvijas iespēju nākotnē kļūt par izstādes viesu valsti. Pēc Frankfurtes izstādes direktora Jirgena Bosa un viesu valsts programmas vadītājas Simonas Būleres šīsvasaras vizītes Latvijā šī iespējamība kļūst arvien ticamāka un reālāka.
Ar Latvijas pārstāvjiem sarunas turpināja arī izstādes laikā. Kāds rezultāts? Platformas “Latvian Literature” vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauskas: “Tikšanās laikā ar Frankfurtes grāmatu tirgus vadību šobrīd Latvijai atbilde par viesu valsts statusu un iespējamo lielā notikuma gadu vēl netiek dota un konkrētāka informācija par to, vai un kad mums šis statuss varētu tikt piešķirts, tika solīta 2023. gada pavasarī.
Frankfurtes grāmatu tirgus pārstāvji atzinīgi novērtēja Latvijas nacionālo stendu, ilustrāciju izstādi un kultūras programmu šī gada grāmatu tirgus laikā, kā arī platformas “Latvian Literature” mērķtiecīgo darbu ar vācu izdevējiem, medijiem un festivāliem, prezentējot Latvijas literatūru vācu valodas kultūras telpā visa gada garumā.
Tas ir nozīmīgs solis, gatavojoties viesu valsts statusam Frankfurtes grāmatu tirgū.” Jāatzīst, ka Latvijas pamanāmība bija gana laba – gan ar bērnu grāmatu autores un ilustratores Anetes Meleces dalību profesionāļu programmā, gan četru Latvijas autoru, kuru grāmatas pieejamas vācu valodā (Jānis Joņevs, Krišjānis Zeļģis, Andris Kuprišs, Arvis Viguls), pasākumu pilsētā, gan nacionālo stendu – introvertā rakstnieka istaba izcēlās ar gaišumu, bija plaša un uzmanību piesaistoša. Papildus stendā bija skatāma Latvijas ilustratoru un autoru izstāde “Zirgs”.
Latviešu grāmatas citās valodās
Aizvien plašāks arī latviešu autoru grāmatu ceļš uz citām valodām un valstīm.
“Izdevniecība “Liels un mazs” pēc pandēmijas gadiem atgriezās Frankfurtē ar jaunu Anetes Meleces bilžu grāmatu “Pazudušais miedziņš”, kas līdzīgi kā iepriekš “Kiosks” izraisīja lielu sadarbības partneru interesi. Tā negadās bieži, ka jau tirgū tikšanos laikā tiek izteikts tiesību pirkšanas piedāvājums, taču šoreiz tā atkal notika! Interesi raisa arī Signes Viškas un Elīnas Brasliņas bilžu grāmata “Kate, kas gribēja kļūt par vectēvu” un Luīzes Pastores stāsts “Laimes bērni” ar Evijas Pintānes ilustrācijām, kas šogad iekļauti arī prestižajā “White Ravens” 2022. gada katalogā, un Guntas Šnipkes un Annas Vaivares bilžu grāmata “Ineses māja”.
Kopumā šis bija veiksmīgs tirgus, kura laikā “Liels un mazs” pārstāvjiem notika vairāk nekā 45 tikšanās ar izdevējiem no dažādām pasaules valstīm,” stāsta izdevniecības “Liels un Mazs” direktore Alīse Nīgale.
“Latvian Literature” literāro tiesību aģente Žanete Vēvere-Paskvalīnī atzīst:
“Es personīgi varu teikt, ka man šis bija visintensīvākais tirgus kopš manas karjeras sākuma, tiekoties ar ļoti dažādu valstu izdevējiem, ar kuriem jau lielākoties esmu pazīstama. Esmu lepna, ka Vācijā nupat ir iznācis Zigmunda Skujiņa romāns “Gulta ar zelta kāju” – “Mare Verlag” brīnišķīgā izdevumā viņu klasiķu sērijā blakus tādiem vārdiem, kā Augusts Strindbergs, Henrijs Džeimss, Daniels Defo un citi. Turklāt, man ir liels prieks arī par tulkojuma kvalitāti un tā brīnišķīgo redakciju, kas nav mazsvarīgi, lai lasītāji spētu izbaudīt romāna literāro kvalitāti.
Līdz šim mums neizdevās panākt atsaucību tādās valstīs kā Francija, Beļģija un Holandē, bet tas sāk mainīties. Tapis skaidrs, ka Māras Zālītes romāns “Pieci pirksti” un Ingas Gailes romāns “Skaistās” iznāks izdevniecībā “Emmanuelle Collas Editions”, un saņemts piedāvājums par franču tiesībām Jāņa Joņeva grāmatai “Tīģeris”. Ir tik patīkami just, ka izdevēji tiešām priecājās par iegādātajām tiesībām un tādējādi iedvesmo arī savus lasītājus pievērst mūsu literatūrai pienākošos atzinību.”
Latvija var
“Latvija var!”, tā sociālajos tīklos par izdevniecības “Zvaigzne ABC” panākumiem BELMA (Best European Learning Materials Awards), priecājās izdevniecības Interaktīvo mācību materiālu izstrādes grupas vadītāja Sintija Buhanovska. Pirmsskolas un sākumskolas materiālu kategorijā sudraba godalgu ieguva Sabīnes Trēdes izstrādātais mācību materiāls “Datorika datorā. 1. daļa”, kas atbilst 1. klases mācību programmai. Žūrijas vērtējums materiālā īpaši izcēla bagātīgās starppriekšmetu saiknes un vizuālo noformējumu.
Izdevniecība “Latvijas Mediji” šogad izstādi apmeklēja kuplākā skaitā, lai iegūtu pieredzi, iedvesmotos, veidotu jaunas sadarbības un izdotu jaunas grāmatas no dažādām valodām. Mūsu izdevniecības īpašā grāmata ir Rasas Bugavičūtes “Puika, kurš redzēja tumsā” (izdota arī lietuviešu, igauņu, turku valodā), kas šogad iekļauta prestižajā IBBI (International Board on Books for Young People) goda sarakstā.
Izskatās, ka tas rada interesi arī citu valstu izdevējiem. Turam īkšķi, lai šī grāmata izlauž ceļu arī uz Vācijas grāmatu pasauli un līdz ar nozīmīgo Latvijas viesu valsts statusu varam lepoties ar mūsu grāmatu izdevumiem vācu valodā. Tas ļoti saskan ar šīgada Frankfurtes grāmatu izstādes uzsvaru uz grāmatu tulkošanu un ceļošanu no valodas uz valodu, no valsts uz valsti – iegūstot zināšanas, izpratni, jaunas balsis Eiropas (un ne tikai) kultūras telpā.
FAKTI
Frankfurtes grāmatu izstādē piedalās 95 valstis, vairāk nekā 4000 dalībnieku, apmēram 180 000 apmeklētāju.
Izstāde šogad notiek 74. reizi. Pēdējie divi gadi gan bija izstādes “reducētās versijas” – ar uzsvaru uz digitālu tikšanos.
Droši ir zināmas divas nākamās viesu valstis – 2023. gadā šo statusu ieguvusi Slovēnija, bet 2024. gadā – Itālija. Oficiālu paziņojumu par nākamajiem gadiem no Frankfurtes grāmatu tirgus vadības nav.
