Frankfurtes grāmatu izstāde un viedokļu krustceles 4
Autors: Evija Veide, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Frankfurte viesus šogad sagaida rudenīgi vēsa, bet darbīga – šķiet, ka celtņu un jauno debesskrāpju siluetu kļūst arvien vairāk un vairāk. Sastatnes slēpj arī dažas no pilsētas vēsturiskajām celtnēm, bet plakāts turpat blakus optimistiski sola “Būvējam nākotni”. Jātic, ka tā arī ir.
Frankfurte un Žižeks
Frankfurtes grāmatu izstāde (saukta arī par mesi vai grāmatu tirgu) vienmēr bijusi arī pasaules politisko notikumu spogulis. Iepriekšējā gadā uzmanības centrā bija karš Ukrainā un vienotā pozīcija, ka agresorvalstij Krievijai nav vietas šajā izstādē kā nacionālā stenda dalībniecei. Volodimira Zelenska videouzruna pulcēja pilnu zāli klausītāju, žurnālisti aktīvi apmeklēja pasākumus, kuros piedalījās prezidenta kundze.
Šis gads atkal nācis ar virsrakstiem “Karš” dienas laikrakstu pirmajās lapās. Izstādes priekšvakarā no dalības atteikušies vairāku islāma valstu pārstāvji, savu stendu nolēma neizmantot Indonēzija, atteikumi nāca arī no Malaizijas un arābu valstīm. Organizatori nolēma izstādē nepasniegt tradicionālo “LiBeraturpreis” balvu palestīniešu rakstniecei Adanijai Šibli, piemeklējot šim notikumam citu laiku un vietu.
Izraēlas un Palestīnas konflikta saknes ir tik senas un dziļas, ka pastāv telpa arī publiskai polemikai. Atklāšanas ceremonijas runās akcentēto viennozīmīgo solidaritāti ar Izraēlu lauza slovēņu filozofs Slavojs Žižeks, savā runā vairākkārt atgādinot, ka viņa pozīcija nav vienpusīga Palestīnas aizstāvība, bet aicinājums palūkoties uz radušos situāciju arī no šīs valsts skatupunkta. Filozofa runa radīja neviennozīmīgu reakciju zālē – gan mēģinājumus to pārtraukt, dodoties uz skatuves, gan atsevišķu grupu iziešanu no atklāšanas telpas un vēlāku atgriešanos, lai dotos uz priekšējām rindām, kur notika klusinātas, bet acīmredzami aktīvas debates ar izstādes organizatoriem.
Galu galā atskanēja aicinājums filozofam pabeigt savu runu un atstāt skatuvi, uz ko viņš acumirklīgi reaģēja ar repliku, ka diemžēl šāds aicinājums nav izskanējis iepriekšējiem runātājiem (godīgi jāatzīst, ka dažas iepriekšējās runas tiešām bija pārspīlēti garas). Ārpus scenārija pie mikrofona devās izstādes direktors Jirgens Boss: “Tā ir vārda brīvība. Un man ir svarīgi, lai mēs šo brīvību saglabātu tādu, kāda tā ir. Es domāju, ka šai kopienai, un es gribētu to saukt par vienu kopienu un domāju, ka varu runāt šīs kopienas vārdā – mēs nosodām terorismu. Mēs esam cilvēki un domājam cilvēciski Izraēlas un Palestīnas pusē.
Un man ir svarīgi saprast, ka mēs visi esam vienisprātis par necilvēcības nosodīšanu, terorisma nosodīšanu. Un es domāju, ka jūs visi esat ar mani vienoti šajā jautājumā. Un priecājos, ka šeit mēs varam to izteikt. Es priecājos arī par to, ka kāds pārtrauc runu. Tam jābūt iespējamam. Priecājos, ka runu noklausījāmies līdz pašām beigām, pat ja kādam tā nepatika. Pat ja mēs to nosodām, ir svarīgi, lai mēs spētu viens otrā ieklausīties.”
Pēc šiem vārdiem zāli pāršalca aplausi. Pārdomas un diskusijas par to, vai Žižeka izvēlētā pieeja bija laikā un vietā, turpinājās gan uzreiz pēc ceremonijas, gan nākamajās izstādes dienās un dažādos medijos. Arī man nav tādas kompetences, lai uzdrošinātos vērtēt, bet vienā gan es pilnīgi piekrītu izstādes direktoram – šādi brīži ir patiesie sabiedrības tolerances termometri, jo brīvībai, arī vārda brīvībai, jābūt līdzsvarā starp tiesībām to paust un pienākumu uzklausīt. Pārāk bieži mēs paliekam tikai pie pirmā.
Kur palikusi Ukraina? Jā, ne pirmajās rindās, bet pamanāma – ar pasākumu programmu, nacionālo stendu, izdevējiem, autoriem, literārajiem aģentiem. Un lentītēm Ukrainas karoga krāsās, ko stenda dalībnieki dāvināja interesentiem.
Goda viešņa – Slovēnija
Izstādes galvenais mērķis – savest kopā grāmatniekus, starmešu gaismā izvirzot kādu vienu valsti, ir Frankfurtes ikgadējā tradīcija. Šogad fokusā Slovēnija (tādēļ arī Žižeks). Protams, ka viesu valsts statuss ir gan pagodinošs un nākotnes perspektīvām bagāts, gan arī vairākus gadus ilgs rūpīgs darbs. Slovēnija lepojās, ka programmas norises periodā spējusi nodrošināt apmēram 70 dažādus pasākumus ar autoriem un māksliniekiem, kā arī vācu valodā izdoti apmēram 100 slovēņu grāmatu tulkojumi. Tā ir ievērojama un paliekoša vērtība.
Mazliet mulsinošs bija slovēņu izstādes paviljons, kas parasti ir viesu valsts idejas esence, kam būtu jābūt nolasāmam, tiklīdz pārkāp zāles slieksni. Šoreiz man Slovēnija palika noslēpums – aiz burtu un frāžu sienām, tamborēto mežģīņu mākoņiem un neregulārajām plaknēm telpas centrā. Iespējams, ka tā bija tikai man vai arī varbūt kāda daļa taisnības bija neapstiprinātajai informācijai, ka radusies problēma ar finansējuma pietiekamību, jo telpa ir plaša un prasa resursus, lai to apdzīvotu.
Latvijas perspektīva
Mēs jau vairākus gadus esam to daudzsološo sarakstā, kas vēlas būt viesu valsts statusā. Ik gadu ar nepacietību gaidām izstādes direktora paziņojumu.
Šogad gaidīšanas svētki beidzās jau oktobra sākumā, kad Jirgens Boss paziņoja, ka vakantais 2026. gada viesu valsts statuss piešķirts Čehijai. Par to, kas jauns šajā tēmā, jautāju Latvijas Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas ekspertei Līgai Buševicai. “20. oktobrī Kultūras ministrijas, Latvijas vēstniecības Vācijā un platformas “Latvian Literature” pārstāvji tikās ar Frankfurtes grāmatu tirgus direktoru Jirgenu Bosu un viesu valsts programmas vadītāju Simonu Bīleri, lai pārrunātu jautājumu par Latvijas viesu valsts statusu Frankfurtes grāmatu tirgū.
J. Boss informēja, ka Frankfurtes grāmatu tirgus padome viesu valsts statusu 2025. gadā lēmusi piešķirt Filipīnām, bet 2026. gadā – Čehijai. Viņš uzsvēra, ka jautājums par viesu valsts statusa piešķiršanu Latvijai ir aktuāls tirgus norises nākamajiem gadiem un ar Latviju plānots veidot pēc iespējas ciešāku sadarbību, vairojot Latvijas literatūras un autoru redzamību Vācijas literārajā vidē. Platforma “Latvian Literature” informēja par sadarbību ar Vācijas izdevējiem, festivāliem un citiem partneriem, kas šogad sekmēja gan vairāku Latvijas autoru darbu izdošanu Vācijā, gan plašas literatūras programmas īstenošanu Frankfurtes grāmatu tirgus laikā, kā arī citviet Vācijā, Austrijā un Šveicē. Frankfurtes grāmatu tirgus atzinīgi vērtē Latvijas iestrādes un potenciālu iegūt viesu valsts statusu Frankfurtes grāmatu tirgū tuvāko gadu laikā.”
No vienas puses, esam drusku nepacietīgi gaidīšanā, bet, no otras puses, Latvijai tā būtu pirmizrāde. Un pirmizrādei ir nepieciešams nopietns sagatavošanās periods. Tieši tas, ko pašlaik jau darām, ik gadu nodrošinot Latvijas nacionālo stendu, veidojot kontaktus ar sadarbības partneriem, vairojot pārdoto tulkošanas tiesību apjomu utt. Viens no šīgada jaunumiem – Latvijas lielākā izdevniecība “Zvaigzne ABC” izstādē bija pārstāvēta ar savu literāro aģenti Santu Raciņu: “Jau šobrīd varam droši teikt, ka noslēgto līgumu skaits par latviešu autoru darbu izdošanu pasaulē 2023. gadā ir strauji audzis!
Arī šī Frankfurte bija nozīmīga jaunu kontaktu dibināšanā un latviešu autoru promotēšanā ārpus Latvijas. Mūsu izdevniecībai centrālais notikums nenoliedzami bija Lauras Vinogradovas romāna “Upe” izdošana Vācijā, kā arī viņas grāmatas “Tētis un suns” iekļaušana “The White Ravens” 2023. gada katalogā starp 200 izcilākajām bērnu grāmatām no visas pasaules! Manuprāt, darbs, kas tiek veikts Latvijas literatūras nešanā pasaulē, ir tikpat būtisks Latvijas tēla veidošanā kā mūsu sportistu, mūziķu un mākslinieku panākumi!”
Izdevniecība “Liels un mazs” vairs nav dēvējama par iesācēju starptautiskajā tirgū. Par aktualitātēm stāsta izdevniecības vadītāja Alīse Nīgale: “”Liels un mazs” šogad Frankfurtē strādāja galvenokārt ar vairākiem jauniem nosaukumiem: Agneses Vanagas un Annas Vaivares komiksu “Sirdslietas”, Egīla Zirņa un Svena Neilanda bilžu grāmatu “Kas notiek zoodārzā naktī”, Ineses Zanderes stāstu “Neredzamie plāksterīši” ar Kristas Bitmetes ilustrācijām, kā arī “The White Ravens” 2023. gada kolekcijā iekļauto Anetes Meleces bilžu grāmatu “Pazudušais miedziņš” un nesen Bratislavas ilustrāciju biennāles godalgu saņēmušo Ineses Zanderes grāmatu “Divas Almas” ar Anetes Bajāres-Babčukas ilustrācijām.
Interesi raisīja arī Guntas Šnipkes un Annas Vaivares bilžu grāmata par arhitektūru “Ineses māja”. Redzams, ka aizvien vairāk Eiropas izdevēju izmanto iespēju pieteikties Eiropas Savienības atbalsta programmām, lai varētu izdot tulkojumus un atļauties augstvērtīgu izdevumu kvalitāti.”
Alīse Nīgale jāapsveic arī ar interviju nozares izdevuma “Bookseller” Frankfurtes izstādes speciālizdevumā – par starptautiskajiem panākumiem, motivāciju un jaunumiem. Ikviena šāda publikācija ļauj ieraudzīt ne vien konkrēto izdevēju, bet arī mūsu valsts izdevējdarbību kā tādu.
Izdevniecība “Latvijas Mediji” tikās ar sadarbības partneriem un izvēlējās grāmatas izdošanai latviešu valodā. Labas ziņas saņemtas no izdevniecības “Old Lion Publishing” par Rasas Bugavičutes-Pēces grāmatas “Puika, kurš redzēja tumsā” tulkošanu un izdošanu Ukrainā nākamgad.
UZZIŅA
“Frankfurtes grāmatu izstāde 2023”
* Vairāk nekā 2600 pasākumu piecu dienu laikā.
* 4000 dalībnieku no 95 valstīm.
* Vairāk nekā 215 000 apmeklētāju.
* Izstādes apmeklētāju skaits šogad pieaudzis par 30% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
* Latvijas nacionālā stenda dalībnieki: izdevniecības “Liels un mazs”, Jāņa Rozes apgāds, “Aminori”, “Madris”, “Northmaps”, “Baltais Valis”, “Balts”, “Pētergailis”, platforma “Latvian Literature” un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
* Individuālie stendi tipogrāfijām “Livonia Print”, “Jelgavas tipogrāfija” un “PNB Print”.
FAKTI
Slovēnijas izdevējdarbība skaitļos:
* Ik gadu tiek izdoti apmēram 6000 jauni grāmatu nosaukumi.
* Apmēram 1400 izdevniecību.
* Apmēram 150 grāmatnīcu.
* Iedzīvotāju skaits: 2,1 miljoni.
EVIJAS VEIDES FOTO
