Frankfurtē protesti pret taupību pāraug vardarbībā 0
Vācijas un arī Eiropas Savienības finanšu galvaspilsētu Frankfurti vakar satricināja vērienīgi tā dēvēto antikapitālistu protesti. Tiek lēsts, ka demonstrācijās kopā piedalījās aptuveni desmit tūkstoši cilvēku ne tikai no Vācijas, bet arī no citām Eiropas valstīm. Ziņu aģentūra “AFP” informē, ka uz plašajām protesta akcijām Frankfurtē ieradās 39 Eiropas pilsētu iedzīvotāji.
Jau vairākas dienas pirms gaidāmajiem protestiem Frankfurtes policija sāka gatavošanos demonstrācijām. Kā sarunā ar ziņu aģentūru “AFP” vakar atklāja vietējās policijas pārstāve, pastāv augsts vardarbības risks. “Šī ir viena no lielākajām operācijām, kāda pilsētā jebkad notikusi,” norādīja Frankfurtes policijas pārstāve.
Tiesa, neskatoties uz drošības pasākumiem, Vācijas finanšu galvaspilsētas ielās protesti jau agrā trešdienas rītā pārauga vardarbīgās sadursmēs starp policistiem un pret taupības pasākumiem protestējošiem aktīvistiem no Vācijas, Grieķijas un Spānijas. Tiek ziņots, ka demonstranti sadedzināja vismaz septiņas policijas automašīnas, izsita logus tuvējiem namiem, kā arī apmētāja policistus un ugunsdzēsējus ar akmeņiem, dedzināja riepas un atkritumu tvertnes. Raidsabiedrība “CNN” informē, ka pēc nokļūšanas akmeņu krusā vismaz astoņi policisti guvuši galvas traumas. Savukārt vismaz deviņdesmit kārtības uzturētāji un ugunsdzēsēji guvuši ievainojumus pēc tam, kad demonstranti viņus aplēja ar “nezināmas izcelsmes šķidrumu”. Tikmēr policistiem vardarbīgā pūļa savaldīšanai nācās likt lietā ūdens metējus. Raidsabiedrība “BBC” ziņo, ka sadursmju laikā aizturēti vismaz 350 cilvēki.
Demonstrāciju rīkotāji gan centās norobežoties no vardarbīgajiem uzbrukumiem policistiem un ugunsdzēsējiem. “Es gribu teikt, ka notikumi neattīstījās, kā vēlējāmies,” paziņoja viens no protesta akcijas rīkotājiem Ulrihs Vilkens. “Tas nav tas, ko bijām plānojuši. Es saprotu milzīgo neapmierinātību, bet šādai nevajadzētu būt Vācijas demonstrāciju kultūrai.” Bet Frankfurtes mērs Pēters Feldmans, vēršoties pie ārvalstniekiem, kuri piedalījās vakardienas Frankfurtes protestos, uzsvēra, ka “šī nav jūsu pilsēta”. “Jūs sitat ierindas cilvēkus, strādniekus, policistus un viņu ģimenes. Kritika kapitālismam ir mūsu tradīcija, taču tai jābūt miermīlīgai,” uzsvēra Feldmans.
Vērienīgās demonstrācijas pret taupības pasākumiem notika dienā, kad Frankfurtē tika atklāta jaunā Eiropas Centrālās bankas (ECB) galvenā biroja ēka, kuras būve izmaksāja aptuveni 1,4 miljardus eiro un ap kuru protestu laikā policija izveidoja vairāku simtu metru plašu drošības zonu. Demonstranti pauda neapmierinātību ar to, ka laikā, kad ES dalībvalstīm nākas dzīvot taupības režīmā un kad daudzviet joprojām saglabājas augsts bezdarba līmenis, ECB uzcēlusi vērienīgu 185 metrus augstu biroja ēku.
“Protestu galvenais iemesls ir tas, ka ECB ir daļa no “troikas”, un “troika” ir atbildīga par taupības politiku, kas tik daudzus ir iedzinusi nabadzībā,” demonstrāciju priekšvakarā sarunā ar ziņu aģentūru “Reuters” paziņoja viens no protesta akciju rīkotājiem Vilkens. ECB kopā ar Eiropas Komisiju (EK) un Starptautisko valūtas fondu (SVF) veido tā dēvēto “troiku”. Šīs iestādes kopīgi uzrauga, kā ar savām finansēm apietas starptautisko aizdevumu saņēmušās valstis – Grieķija, Portugāle, Kipra un Īrija. ECB, EK un SVF uzstāj, lai finanšu grūtībās nonākušās valstis samazina savus tēriņus un budžeta iztrūkumus, savukārt taupības režīma pretinieki uzskata, ka šādi pasākumi vainojami pie augstā bezdarba un lēnās ekonomiskās izaugsmes.
Vakar uzrunā jaunās ECB ēkas atklāšanas ceremonijā bankas prezidents Mario Dragi aizstāvēja “troikas” politiku, uzsverot, ka “mūsu rīcības mērķis ir mazināt ekonomikai radītos triecienus”. “Būdama ES iestāde, kam bijusi centrālā loma visu finanšu krīzes laiku, ECB kļuvusi par neapmierināto kritikas galveno objektu,” sacīja Dragi, norādot, ka “tomēr nav godīgi ECB padarīt par galveno vaininieci pie taupības režīma”.
