Monika Zīle: Vakcinācijas projekta vadīšanas birojs joprojām ir Frankenšteina briesmonis 35
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Visstiprāk maldās tas, kurš dzīvo ar domu, ka kļuvis neaizstājams.” Fransuā de Larošfuko
Nupat intervijā populāram sieviešu žurnālam veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par”) atklāja sarūgtinājumu: bijis ļoti nepatīkami pārsteigts, ka sabiedrība neapsveica Vakcinācijas projekta vadīšanas biroja izveidi.
Ministraprāt, pēc viņa personīgās iniciatīvas zibenīgi tapusī iestāde esot ļoti daudz izdarījusi, lai mēs pēc iespējas ātrāk atgrieztos normālā dzīvē.
Kur tad ir tie varoņdarbi? – nu svētā sašutumā iesauksies biroja radītās vietnes “manavakcina.lv” lietderībai noticējušie un ar skaļi prezentēto vakcinācijas stratēģiju haosu saskārušies.
Bet, kaut gan viņu kritiskajam noskaņojumam pamatā ir fakti, savs patiesības grauds arī veselības ministra viedoklim, pozitīvi vērtējot Vakcinācijas projekta vadības biroja pienesumu, ja šī dīvainā veidojuma savārītajā putrā redzam cilvēku pašorganizāciju veicinošus momentus: par savu ģimenes locekļu dzīvību norūpējušies zvanīja, brauca, meklēja un atrada vietu, kur sapotēt visvairāk apdraudētos.
Nokārtoja jautājumu paši, uz valdību, ministriju un biroju neatskatīdamies. Atrisināja problēmu, dārgos kursos neskolojušies un divdesmit lappusēs nodrukātas stratēģijas neiepazinuši. Nu, lūk.
Protams, ja Pavļuta kunga izlolotās grupiņas galvenais mērķis bija sabiedrības apziņas modināšana, tad kaut kas patiešām ir sasniegts.
Citādi Vakcinācijas projekta vadīšanas birojs ir joprojām Frankenšteina briesmonis, kuram tā radītājs nepaguris cenšas ar finansiālas elpināšanas līdzekļiem piešķirt simpātiskus vaibstus.
Nav svarīgi, cik galu galā maksās svaigākā “injekcija” – potēšanās informācijas buklets, ko paredzēts piegādāt 825 000 mājsaimniecību. Ir nevietā spriest, vai mūsdienās vispār jēga ražot dārgu makulatūru.
Galvenais, ka birojs varēs parādīt kaut ko taustāmu.
Pagaidām, būdams pilnīgi atrauts no veselības aprūpes sistēmas ikdienas un reālās dzīves, tas turpina testēt un modelēt savā ierastajā nodabā, cik saprotams, arī veselības ministra jau izsludinātos lielos vakcinācijas centrus, kuriem ar pilnu jaudu jāsāk darboties aprīlī.
Tiesa, ar nosacījumu, ka citas ES valstis piekritīs tādai potēšanas līdzekļu pārdalei, kas Latvijai dos iespēju nopirkt tos 400 000 “Pfizer” vakcīnu.
Ja lēmums nebūs mums labvēlīgs, tad… Tad neko. Varbūt turpināsim ar nopūtu apcerēt Ilzes Viņķeles ministrēšanas laikā pieļauto “cilvēcisko kļūdu” jeb atteikšanos no vakcīnu iegādes.
Nu, laikam uz priekšu ritot, tā vairs nav pat kļūda, tikai neatbilstība labas pārvaldības principiem, ko vajadzētu aizmirst.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) ierēdnis Ainārs Lācbergs, pret kuru bija ierosināta disciplinārlieta par vakcīnu (ne)iepirkumu, 9. martā jau saņēmis oficiālu grēku atlaidi: viņa darbībās pārbaudītāji neatrada neko nosodāmu.
Nav liela pamata šaubām, ka tieši tāda izskaņa būs arī veselības ministra uzsāktajai “padziļinātajai” vakcīnu trūkuma iemeslu izpētei.
Tikmēr premjers stāsta, ka “valdība soli pa solim iet uz priekšu”. Kurp?…
