Franču zvejnieki draud britiem, gatavojoties nedēļu pirms Ziemassvētkiem bloķēt Eirotuneli 0
Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai arī sarunās par nākotnes tirdzniecības līgumu pēc Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) galvenās domstarpības vēl nav atrisinātas, tomēr ir cerība, ka līgums galu galā būs.
Pati galvenā problēma ir laika trūkums, jo nepieciešamas sešas nedēļas, lai līdz gada beigām visas ES dalībvalstis līgumu paspētu ratificēt. Tātad sarunvedējiem jāpaspēj vienoties līdz novembra vidum, un izskatās, ka abas puses šoreiz gatavas intensīvam darbam nākamo divu nedēļu laikā.
Viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem joprojām ir zvejniecība, AK cenšoties panākt, lai katru gadu tiktu pārskatītas savstarpējās nozvejas kvotas, kā arī garantijas, ka AK nozvejoto zivju pārdošanai ES netiks ieviestas ne kvotas, ne tarifi. ES ar Franciju priekšgalā gan pagaidām nepiekrīt.
Francijas prezidents Emanuels Makrons atzīst, ka bezlīguma gadījumā franču zvejniekiem nāksies iztikt ar saviem ūdeņiem, nebūs ļauts zvejot britu teritorijā.
Tas savukārt izsaucis pamatīgu sašutumu, zvejniekiem gatavojoties nedēļu pirms Ziemassvētkiem bloķēt Eirotuneli Kalē ostā, nelaižot Francijā britu pārtikas produktu pārvadātājus. Tiek pieļautas arī kriminālas darbības, piemēram, pat britu zvejas kuģu dedzināšana.
Visvairāk satraukušies ir Boloņas zvejnieki, kas nozvejo 30 000 tonnu gadā, četrām piektdaļām nozvejotā nākot no britu ūdeņiem. Aizliegums zvejot britu ūdeņos boloņiešiem nozīmē masu bezdarbu un neskaitāmus bankrotus.
Ja kāds vēl atceras, tad vēl pavisam nesen Spānija draudēja bloķēt breksita sarunas, prasot Gibraltāru pievienot savai teritorijai. Tagad izrādījies, ka svarīgāk par Gibraltāra atgūšanu Spānijai ir saglabāt savu augļu un dārzeņu noietu AK.
Ja tirdzniecības līguma nav, tad, vadoties pēc Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumiem, spāņu fermeru izaudzētie labumi tiks aplikti ar ievedmuitu, kas tiek lēsta 189 miljonu sterliņu mārciņu (209,66 milj. EUR) apmērā katru gadu. Skaidrs, ka briti par cenu celšanos nebūs sajūsmā, un Spānija labi zina, ka turpat pavisam blakus ļoti nopietns konkurents – Maroka.
Spānijas galvenā prasība šobrīd ir papildu vienošanās ar AK par izvairīšanos no “cietās” robežas starp Spānijas dienvidiem un Gibraltāru, pēdējam kļūstot par Šengenas zonas daļu. Līdzīgi, kā tas ir ar Lihtenšteinu, kas nav ES, taču ir Šengenas zonā.
Realitātē “cietā” robeža ar Spāniju ir, taču tai nepārtraukti no vienas puses uz otru kursē pāri gan iedzīvotāji, gan transports, jo Gibraltārs ar savu attīstīto viesmīlības un finanšu industriju dod darbu daudziem spāņiem.
96% gibraltāriešu 2016. gadā balsoja par palikšanu ES, taču atdalīties no AK un pievienoties Spānijai Gibraltārs nepavisam negrib, viņi sevi uzskata par britiem.
Pagaidām AK neatbalsta Spānijas un Gibraltāra ierosinājumu par īpašo statusu, taču problēmu nāksies risināt jebkurā gadījumā, jo Gibraltārs ir tikai 6,8 kvkm zemes šaurums pašā Pireneju pussalas galā trīs stundu lidojuma attālumā no Londonas.
