Franču zinātnieks apgalvo: īstā Mona Liza slēpjas zem slavenās gleznas 2
Vai īstā Mona Liza atrodas zem pasaulslavenā sievietes portreta ar noslēpumaino smaidu? Tā vismaz apgalvo franču zinātnieks Paskāls Kote, kurš pavadījis vairāk nekā desmit gadus, pētot Leonardo da Vinči slaveno gleznu ar īpašu atstarotās gaismas tehnoloģiju.
Zinātnieks apgalvo, ka zem acīmredzamā portreta slēpjas cits sievietes sejas gleznojums – tajā attēlotā sieviete sēž ar sānu pret skatītājiem, un tās sejā nav noslēpumainā Džokondas smaida. britu telekanālam BBC Kote sacījis – viņaprāt, tieši šī ir īstā Liza Džerardini.
Paskālam Kotem, kurš dibinājis uzņēmumu “Lumiere Technology”, gleznai atļāva piekļūt 2010. gadā. Viņš apgalvo, ka tehnoloģija, kuru izmanto, ļauj iegūt precīzāku priekšstatu par krāsas kārtām nekā infrasarkano staru analīze un multispektrālā skenēšana, kas gleznas pētījumos izmantoti iepriekš.
Tiek uzskatīts, ka Leonardo da Vinči strādājis pie gleznas laikā starp 1503. un 1517. gadu – vispirms Florencē un tad Francijā. Tāpat jau gadsimtiem ilgi tiek pieņemts, ka gleznā attēlotā sieviete ir zīda tirgotāja sieva Liza Džerardini. Taču Kote apgalvo, ka sieviete oriģinālajā gleznā būtiski atšķiras no tās, ko esam ieraduši uzskatīt par Monu Lizu – viņai ir lielāka galva un deguns, mazākas lūpas. Savukārt vēl zem tās slēpjas Madonnas tipa gleznojums ar iezīmētu pērļu galvasrotu.
Luvras muzeja speciālisti atteikušies komentēt francūža izteikumus, jo viņš “nav muzeja zinātniskās komandas loceklis”. Arī daļa mākslas ekspertu ir skeptiski un norāda, ka agrāks gleznojums zem esoša mākslas darba nav nekas neparasts – iespējams, pasūtītājs nav bijis apmierināts, vai arī pašam māksliniekam darbs šķitis uzlabojams.
Tomēr ir arī mākslas zinātnieki, kas piekrīt Kotes teorijai, teiksim, Endru Greiems-Diksons, kurš uzņēmis dokumentālo filmu “Monas Lizas noslēpumi”. Viņš uzskata – Luvras pārstāvji nevēlēsies runāt par šo tematu, vēl jo vairāk – mainīt gleznas nosaukumu, taču “tieši to šis atklājums nozīmē – ardievu, Mona Liza, gleznā ir kāda cita”.