Franču vēlētāji soda Makronu: prezidenta koalīcija zaudē absolūto vairākumu parlamentā 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pāris nedēļas pēc atkārtotas uzvaras Francijas prezidenta vēlēšanās svētdien notikušo parlamenta vēlēšanu otrajā kārtā prezidenta Emanuela Makrona pārstāvētā centristu koalīcija zaudējusi līdzšinējo absolūto vairākumu parlamenta apakšpalātā Nacionālajā sapulcē, tāpēc tai vajadzēs citu partiju atbalstu likumu pieņemšanai. Vēlētāju aktivitāte otrajā kārtā bija 53,7% salīdzinājumā ar 47,5% pirmajā kārtā, kas notika pirms nedēļas. Vēlēšanu pirmā kārta nedeva nekādas izšķirošas norādes par balsošanas galīgo iznākumu, jo gan centriskā koalīcija “Kopā”, gan kreiso partiju alianse NUPES katra ieguva aptuveni 26% balsu.
Centristu aliansei būs jāmeklē sabiedrotie
Makrona centrisko partiju alianse “Ensemble” (“Kopā”) ieguvusi 245 no 577 apakšpalātas deputātu vietām. Līdzšinējā apakšpalātas sastāvā tai bija 347 deputāti. Lai īstenotu Makrona politisko programmu, centristu aliansei būs jāmeklē sabiedrotie. Premjerministre Elizabete Borne solījusi rīkoties, lai tiktu izveidots rīcībspējīgs vairākums. “Šī bezprecedenta situācija rada riskus mūsu valstij, ņemot vērā stāvokli pašmājās un pasaulē,” teica premjerministre, atzīstot, ka “saskaldītais balsojums rada izaicinājumus nākotnē”.
“Taču mums ir jāciena šis balsojums,” viņa atzina, “un kā lielākajai grupai parlamentā mums jāuzņemas īpaša atbildība.” Novērotāji atzīmē, ka pirmo reizi kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem amatā esoša prezidenta partijai nebūs noteicošā vairākuma (289 mandāti) parlamentā, un tas apgrūtinās valdības darbu. Daži analītiķi neizslēdz iespēju, ka Makrons pēc kāda laika varētu izziņot pirmstermiņa vēlēšanas, ja viņam neizdosies piesaistīt konservatīvās Republikāņu partijas deputātu atbalstu svarīgu likumprojektu pieņemšanai.
Absolūtā vairākuma zaudēšana var nopietni sarežģīt nule uz otru piecu gadu amata termiņu ievēlētā Elizejas pils saimnieka iekšpolitisko ieceru īstenošanu, tajā skaitā pensionēšanās vecuma palielināšanu no 62 līdz 65 gadiem.
Analītiķi atzīmē, ka nav gaidāms, ka kreiso alianse vai Nacionālā apvienība kļūs par centristu sabiedrotajiem, tomēr pieļauj, ka centristi varētu saņemt atbalstu no konservatīvās Republikāņu partijas, kas izcīnījusi 74 deputātu vietas. Republikāņu līderis Kristians Žakobs gan paziņojis, ka viņa partija palikšot opozīcijā.
Otro vietu ieguvusi Žana Lika Melanšona vadītā jaunizveidotā kreiso partiju koalīcija NUPES (Jaunā ekoloģiskā un sociālā tautas savienība), kurai parlamentā būs 131 deputāts līdzšinējo 60 deputātu vietā. Sev raksturīgajā uzbrūkošajā manierē pēc vēlēšanām uzrunājot savus atbalstītājus, Melanšons paziņoja, ka vēlēšanu rezultāti liecinot par “prezidenta partijas sakāvi”. Melanšons izteicies par Francijas izstāšanos no NATO integrētās pavēlniecības, bet valsts ārpolitika ir prezidenta pārziņā.
Trešajā vietā palika Marinas Lepēnas vadītā galēji labējā Nacionālā apvienība, kas ieguvusi 89 mandātus, pirmo reizi kopš 1986. gada izcīnot vairāk nekā minimālās 15 vietas, kas nepieciešamas, lai izveidotu oficiālu parlamenta frakciju. Aizejošajā parlamentā Lepēnas partijai bija tikai astoņas vietas.
Vēlētāju aktivitāte otrajā kārtā bija 53,7% salīdzinājumā ar 47,5% pirmajā kārtā, kas notika pirms nedēļas.
Kreisie grib izjaukt Makrona pensiju reformas plānu
Vairāki valdošās partijas smagsvari, tajā skaitā Nacionālās asamblejas spīkers Rišārs Ferāns un bijušais iekšlietu ministrs Kristofs Kastaners, kā arī vairāki citi ministri ir zaudējuši vietas parlamentā, un viņiem nāksies meklēt citu darbu. Eiropas lietu ministrs Klemāns Bons tika ievēlēts ar niecīgu pārsvaru (50,7%) un varēs turpināt darbu prezidenta Makrona valdībā. Novērotāji atzīmē, ka prezidents Makrons bija reti redzams kampaņas pasākumos, tāpēc lielai daļai vēlētāju varēja rasties iespaids, ka viņam nav svarīgs sava elektorāta viedoklis. Prezidentam, kurš jau tā tiek uzskatīts par pārāk augstprātīgu, šāda attieksme var nopietni kaitēt savu plānu īstenošanā, uzskata izdevums “Politico”.
Kreiso un galēji kreiso koalīcija ir apņēmusies izjaukt Makrona iecerēto pensiju reformas plānu, kas paredzēja ieviest taisnīgāku sociālo sistēmu, uzskaitot visu cilvēka mūža laikā nopelnīto, nevis tikai pāris pēdējos gados. Prezidenta neveiksmīgā saziņa ar sabiedrību izjauca šo plānu.
Vēlēšanu rezultāti liecina, ka daļa gados jaunu cilvēku balsoja par kreiso alianses līderi Melanšonu, kam ir 70 gadu un kurš grib atgriezties pie pensionēšanās kārtības, kāda bija pirms 15 gadiem. Trīs ceturtdaļas jauniešu no 18 līdz 24 gadiem vēlēšanās nepiedalījās, bet aktīvākie pauda bažas par klimata pārmaiņām, kas ir svarīga tēma kreiso spēku kampaņā. Lai gan prezidents Makrons solījies būt “zaļās vides čempions”, pēc pieciem gadiem amatā viņam ir maz nopelnu šajā jomā. Būdams ES prezidējošās valsts vadītājs, Makrons neizmantoja prezidentūru klimata mērķu sasniegšanas aktivizēšanai. 2020. gadā Makrona valdība piešķīra franču fermeriem īpašas atļaujas lietot ES aizliegtus pesticīdus, kas noved pie bišu bojāejas.
