Jūtos te labi 0
Svētās Trīsvienības baznīcas tornis franču šefpavāram palicis prātā jau pirmajā ciemošanās reizē, kad nakšņojis viesnīcā “Jelgava”. Ne viņš toreiz zinājis, ka 1944. gada jūnijā šeit skanējusi Latvijai tik liktenīgā Lūcijas Garūtas kantāte “Dievs, Tava zeme deg”, ne arī to, ka nedaudz vēlāk pilsētas senāko dievnamu sabombardējušas PSRS kara lidmašīnas, bet pilnībā to iznīcināja padomju sapieri, militārām vajadzībām atstājot tikai zvanu torņa daļu.
– Skatījos uz torni no viesnīcas loga, un man šķita, ka tajā ir kaut kas zīmīgs, – atceras Bruno. Jau toreiz ar citiem Francijas biznesmeņiem, kas apciemoja Jelgavu, sprieduši – būve kā radīta, lai tajā ierīkotu arī restorānu.
Tornis sagaidījis savu atjaunošanu, tajā iekārtota vēstures ekspozīcija, izstāžu un konferenču zāle, tūrisma informācijas centrs, bet uz 8. stāva telpām izsludināts konkurss – restorānam. – Tas bija kā liktenis, – viņš pasmaida. Ideja, ka tur prasmes un iemaņas pilnveidotu Amatu vidusskolas labākie pavāri un konditori, guvusi atbalstu. Jauno restorānu par godu dzīvesbiedrei nosaucis “La Tour De Marie”, latviski – Marijas tornis. – Man bija svarīgi, ka vietā, kur sieva nevar būt visu laiku, varu just viņas klātbūtni, un manas domas, lai arī esmu tālu prom, vienmēr ar viņu ir saistītas.
No Francijas uz Latviju Bruno dodas gandrīz katru mēnesi, lai Jelgavas Amatu vidusskolā vienu nedēļu mācītu jaunos pavārus, konditorus, maizniekus. Viņš te allaž jūtas labi, taču tā īsti nevar izskaidrot – kāpēc. – Zinu, ka šeit nekad neapmaldīšos, ka cilvēki mani sapratīs.
Latvieši spējot piemēroties dažādām situācijām un esot viegli saprotami. “Es tiešām mīlu Latviju!” bez lieka patosa nosaka francūzis. Dažubrīd pārņemot dīvaina sajūta, ka viņš te varētu būt dzimis. – Varbūt kādā no iepriekšējām dzīvēm, – pajoko šefs.
* Suareja (soiree – vakars, fr. val.).
** Creme caramel – karameļu krēms (fr. val.).
*** Mišelina zvaigznes – restorānu kvalitātes rādītājs
