Franču griesti – vai tiešām slikta izvēle? 4
Ir cilvēki, kas cenšas domāt un dzīvot zaļi, glābjot gan sevi, gan pasauli, un ir arī tādi, kuri šīs lietas uztver pragmatiskāk un, piemēram, sev mājās iekar franču PVC iestiepjamos griestus. Nu tīrā sintētika! Vai patiesi šī izvēle ir tik dramatiska?
PVC iestiepjamie griesti mūsu tirgū nav jaunums, tos pazīst vismaz gadus desmit, un vēl apmēram tikpat ilgi tos piedāvā francūži, kam pieder šī ideja un tehnoloģija. Protams, šajā laikā to sen ir apguvuši ķīnieši un pat krievi, tālab arī kaimiņu televīzijā it bieži var redzēt dizaineru rotaļas, kas reizēm uzdzen šausmas…
Skarbā realitāte
Tātad saimnieks lūkojas uz saviem griestiem, piemēram, paneļu mājas dzīvoklī, un nudien nezina, ko iesākt. Ir vajadzīgs milzu gribasspēks, lai ķertos pie kosmētiskā remonta, jo tas nozīmē ne tikai mēbeļu pārbīdīšanu uz nenoteiktu laiku ar visām no tā izrietošajām sekām, bet automātiski arī tapešu nomaiņu, iespējams, logu un durvju atsvaidzināšanu un beigās pat grīdas seguma aiztikšanu, kas nu vairs interjerā neder. Arī galvenais uzdevums nav tik vienkāršs, ja telpas augstums vienā stūrī ir, teiksim, 2,46 m, bet otrā – 2,52 m, jo tad vairs nesaproti, vai šķība nav arī grīda. Šādā situācijā, protams, var nospļauties, aizšpaktelēt to centrālo vagu starp pārseguma paneļiem, uzlīmēt lēto fakturēto tapeti un pāris reizes pāriet ar krāsas rullīti. Ja nu tomēr halturēt īsti negribas, atliek tradicionālais variants – piekārtie griesti, tātad riģipsis, kas jau prasa iemaņas, lai nolīmeņotu profilus, iestrādātu gaismekļus un tā tālāk. Ja finālā amatierim tas viss neuznāk uz galvas, telpa sarūk līdz 2,40 m labākajā gadījumā. Savulaik pa pazīšanos gādātā sekcija istabā vairs nelien iekšā, un drēbju skapim antresolu arī nevar uzlikt. Tas savukārt nozīmē, ka mēbelēm jāapzāģē cokoli, lai nebūtu jāķeras pie grīdas, kur atgūt šos centimetrus no dzelzsbetona praktiski nav iespējams…
Šajā brīdi uz skatuves uznāk plēves izplatītāji. Izvēlies, ko vēlies, – ap 100 dažādas krāsas un struktūras, matētas un glancētas, lakotas un metalizētas, fakturētas un teksturētas. Protams, paturot paraudziņu rokā, pataustot 0,2 mm plāno PVH gabaliņu, acis mirdzēt nesāk un arī iztēlei pietrūkst lidojuma, kā tas uz griestiem izskatīsies. Ievērības cienīgs vien apsolījums – jums pašam šai telpā nekas nav jādara, lai viss paliek savās vietās, atnāksim, vienā dienā uzliksim, tikai izmērus (garumu un platumu) iedodiet! Arī cena – no Ls 15 kvadrātmetrā, uzstādīšanu iekaitot, sākumā mulsina, bet, kad sāc rēķināt, cik izmaksā vienīgā reālā alternatīva – ģipškartona variants, par laiku un ķēpu nerunājot, ātri vien saproti, ka pakalpojuma sniedzējs to jau pats ir attiecīgi izkalkulējis, un šādā aspektā piedāvājums šķiet adekvāts un korekts. Treknajos gados, kad materiāls bijis jauns un stilīgs, tas piedāvāts par Ls 35/m2, un gājis rūkdams topošajās savrupmājās smalka dizaina versijās.
Tehnoloģijas nianses
IK “Evinni” bijuši pirmie, kuri pirms gadiem divpadsmit atklājuši šo apdares materiālu kādā izstādē vecajā Eiropā un sākuši to piedāvāt Latvijā, iepriekš apgūstot uzstādīšanas nianses. Pa šo laiku konkurentu nav uzradies daudz (“BaltPrestige”, “Merkaba” u.c.), jo šis tomēr ir nišas produkts, kam piekritēju nekad nebūs daudz, jo īpaši starp ekoloģiskā dzīvesveida sekotājiem.
– Mēnesī vidēji uzklājam 150 – 200 km2 šo griestu. Līdz 90 % – privātās dzīvojamās telpās, lielākoties remontos, atlikušie 10 procenti – sabiedriskajās ēkās, veikalos, birojos, pat bērnudārzos, – stāsta IK “Evinni” tehniskais direktors Jānis Titavs.
Patiesībā jau tehnoloģija ir gauži vienkārša, galvenais ir materiāli, kurus iepērkot Francijā – ne tikai plēves, bet arī montāžas profilus un dažādus sīkumi, piemēram, blīvējumus gaismekļu iestrādei (pasūtītājam par katru šādu elementu griestos – plus Ls 5). Ja izvēlētais materiāls ir noliktavā Rīgā, to uzreiz sagatavo atbilstoši izmēriem, ja nav – pasūta ražotājam. Te tikai maza nianse – vienā gabalā piegriezt plēvi ir liela veiksme, jo ruļļu platums ir no 1,5 līdz 3,2 m, un tas nozīmē, ka it bieži nepieciešama sakausēšana pašu darbnīcā, proti, ka parādās arī šuve. Neteiksim, ka vēlāk tā nav redzama, bet, no otras puses, vai tad nu kāds visu laiku griestos blenž…
Tālāk viss kā pa diedziņu – ierodas meistari pie klienta, telpā pa perimetru pieskrūvē speciālos divmetrīgos plastmasas profilus, baltus vai melnus, ko parasti liek pie sienas, īpašos gadījumos – pie griestiem, tad četros punktos (stūros) iestiprina plēvi un iekurina savu… gāzes sildītāju, iepriekš aizverot logus un durvis. Kad temperatūra telpā sasniedz vismaz +50 grādus, plēve kļūst elastīga, tāda valga un eļļaina, un nu ar speciālu montāžas lāpstiņu to var sabāzt profilā aiz fiksatora zobiņiem gluži kā kreklu biksēs. Protams, ka strādāt šādā karstumā un sadegušās gāzes smārdā ir tīrā bauda, taču tā nav pasūtītāja problēma. Toties, kad telpa izvēdināta un arī plēve atdzisusi, tā saraujoties pati ir nostiepusies, un griesti ir gatavi!
Saskaitīsim ieguvumus un zaudējumus. Ar minimālām neērtībām vienā dienā ir iegūti nevainojami griesti, kas vienkāršākā versijā gan atgādina plastikātu, taču pārsteigumu ar laiku nomaina pieradums. Jā, arī ir zaudēta daļa telpas – 4 cm profila augstuma, taču, izvēloties attiecīgu glancētu vai pat spoguļplēvi, istaba vismaz vizuāli ir kļuvusi lielāka. Vēl ievērības cienīgs ir fakts, ka šie griesti ir antistatiski, proti, tie atgrūž putekļus, un tas nozīmē, ka virsmu nav nepieciešams tīrīt, varbūt reizi pāris trīs gados ar mitru lupatu, ja ļoti gribas. Aiz kadra paliek slepenais ierocis – ūdensnecaurlaidība. Šī plēve nelaiž cauri mitrumu ne no vienas, ne otras puses, tāpēc kopus mājā appludināšanas risks faktiski ir izslēgts. Ja augšējais kaimiņš savā vannasistabā ir atstājis atvērtu krānu, viss pienesums apakšējā paliek jaunajos griestos, protams, saprāta robežās jeb vairāku spaiņu tilpumā, jo arī plēvei ir izturības robežas. Parasti tad atliek atraut vienu stūri un ūdeni notecināt kaut vai tualetes podā. Griestu atjaunošana notiek tāpat kā uzstādīšana – uzsilda (var izlīdzēties ar celtniecības fēnu) un sabāž profilos, turklāt pēc atkārtotas karsēšanas plēve nostiepjas stingrāk. Šķiet, nav vērts atgādināt, kas šādos avāriju gadījumos notiek ar ģipškartonu…
Protams, diskutējams ir jautājums par elpošanu, kas zaļi domājošajiem ir vitāli svarīgs. Skaidrs, ka jau pieminētajā vannasistabā, sarīkojot tur kārtīgu pēršanos, noraso ne tikai spoguļi, bet tāpēc ir izdomāta piespiedu vēdināšana, turklāt daudzās daudzstāvu mājās šī problēma nav pat aktuāla – ja ventilācijas kanāli kopš celtniecības laikiem nav būvgružu aizbērti, augšējos stāvos gaisa apmaiņa tik spēcīga, ka mati cilājas. Un vai būtu labāk, ja, piemēram, privātmājas ūdens procedūru telpā šis mitrums caur griestiem krātos bēniņu ekovates siltinājumā?
Ja arī šīs idejas bilance pragmatiskam saimniekam vēl neuzrāda milzu plusus, visus šķietamos mīnusus, manuprāt, atsver iespējas, ko šis materiāls paver interjera izveidē, jo iespējams nosegt arī apaļas, liektas un lauztas, pat kombinētas virsmas, un iekārtot tās dažādās plaknēs, izveidojot atbilstošus karkasus. Augstākās līgas spēlētāji, kam profesionāli dizaineri iekārto apartamentus, var papildus piemaksāt vēl Ls 30 par kvadrātmetru, lai vērtos ziedošā pļavā, sniegotos kalnos vai mīļotā sunīša portretā, uzdrukātā uz šīm plēvēm tepat Igaunijā, turklāt nu jau arī uz krāsaina fona. Starp citu, tiešām gaumīgs ir sienu tapetes elements, speciāli palielināts un proporcionālā aplī iekārtots pie guļamistabas griestiem!
