Franču bagātnieki bēg no nodokļiem 0
Kad astoņdesmitajos gados toreizējais Francijas prezidents sociālists Fransuā Miterāns paaugstināja nodokļus bagātākajiem valsts iedzīvotājiem, daži turīgākie franči, bēgot no lielās nodevu nastas, izvēlējās pamest dzimteni.
Nepilnus trīsdesmit gadus vēlāk uz līdzīgu soli Francijas visvairāk pelnošos pilsoņus pamudina cita Sociālistu partiju pārstāvošā prezidenta Fransuā Olanda taupības pasākumi, kuru viens no stūrakmeņiem ir nodokļu celšana.
Gallu loģika
Francijas nodokļu sistēma ir visnotaļ sarežģīta, un nodevu apjomi šajā valstī allaž bijuši lieli, lai segtu vienu no Eiropas dāsnākajām sociālajām sistēmām un salīdzinoši uzblīdušo valsts pārvaldi. Vēl pirmsvēlēšanu laikā paziņojot, ka viņam nepatīk bagāti cilvēki, Olands piesolīja turīgākajiem frančiem ievērojami celt ienākumu nodokli. Viņš uzspieda uz patriotisma nerva, sakot, ka “bagātniekiem jāmaksā vairāk, lai valsti atkal nostādītu uz kājām”. Sekojot gallu loģikai, kas, kā raksta ASV žurnāls “Time”, paredz nodevu palielināšanu, tiklīdz parādās šaubas par valsts finanšu stāvokli, 75 procentu liela ienākuma nodokļa noteikšana turīgākajiem iedzīvotājiem ir viens no Olanda iecerētajiem paņēmieniem cīņai pret ekonomisko krīzi. Tādējādi Francija kļūs par valsti, kurā ir augstākais ienākuma nodoklis, kas tiek aprēķināts pēc konkrētā cilvēka ienākumiem. Ar šādu lēmumu, kas spēkā stāsies nākamgad, viņš izpelnījies mazāk pelnošo franču simpātijas. “Franču tautai ir neērtas attiecības ar naudu,” laikrakstam “The New York Times” skaidroja Parīzes nodokļu konsultants Vinsēns Grandīls. “Pie mums tie, kuri pašu spēkiem radījuši uzņēmumu, jaunas darba vietas un kļuvuši miljonāri, tiek uzlūkoti ar aizdomām. Tā ir milzīga kultūras atšķirība starp Franciju un Savienotajām Valstīm.”
Pārceļas uz ārvalstīm
Līdz ar nodokļa celšanu Olands iemantojis pretiniekus ne tikai politikā, bet arī sabiedrībā. Virkne turīgāko franču, tostarp nu jau bēdīgu slavu ieguvušais franču aktieris Žerārs Depardjē, paziņojuši, ka pametīs Franciju. Savukārt vairāki finanšu analītiķi norāda, ka nodokļa paaugstināšana nebūs izšķiroša, lai Olands panāktu savu mērķi – samazināt nākamā gada budžeta iztrūkumu līdz trīs procentiem no iekšzemes kopprodukta (pašreiz tie ir 4,5 procenti). Proti, 75 procentu ienākuma nodoklis attieksies uz tiem frančiem, kuru gada ienākumi pārsniedz vienu miljonu eiro. Valstī, kurā ir 65 miljoni iedzīvotāju, tādu varētu būt aptuveni 20 tūkstoši cilvēku, un no viņiem iekasētā nauda veidos niecīgu daļu no tiem 33 miljardiem eiro, kas nepieciešami, lai līdzsvarotu budžetu. Arī Francijas Finanšu ministrija pagaidām nav atklājusi, ar cik lielu naudu tā rēķinās, nosakot tā dēvēto “bagātnieku nodokli”. Taču tā kā apjoms, visticamāk, būs mazs, finanšu analītiķi norāda, ka šādam solim drīzāk ir politiski, nevis ekonomiski motīvi.
“Ar “bagātnieku nodokli” Olands būs nodrošinājis sev politisko vairogu, kas būs nepieciešams nākamgad, kad neizbēgami būs jāpieņem vēl nepopulārāki lēmumi, kas attieksies uz sociālajām programmām un skars mazāk nodrošināto iedzīvotāju daļu,” spriež laikraksts “The New York Times”.
Bez ienākuma nodokļa celšanas bagātākajiem (pagaidām tas ir 46,7 procentu apmērā) Francijas premjerministra Žana Marka Ero valdība iecerējusi vēl virkni pasākumu. Tā atcēlusi iepriekšējā prezidenta Nikolā Sarkozī ieviestos nodokļu atvieglojumus uzkrājumiem, kas ir lielāki par vienu miljonu eiro. Lielākās firmas būs spiestas maksāt uzņēmuma ienākuma nodokli paātrinātā grafikā. Tāpat uzņēmumiem tiks noteikts trīs procentu nodoklis par ikvienu dividendi, ko tas izmaksā saviem akciju turētājiem. Tiks arī palielināts finanšu darījumu nodoklis. Tāpēc daudzi franču uzņēmēji savus rūpalus gatavojas pārcelt uz citām valstīm. Lielākā daļa turīgāko Francijas pilsoņu par savu galamērķi noskatījuši Britāniju, Beļģiju, Šveici un ASV, uz turieni pārceļot arī savus ar nodokļiem apliekamos ienākumus. “Šādi fiskālie pasākumi radīs šoku, kas lēnām nosmacēs to nelielo izaugsmi, kas mums jau ir,” pārliecināts bijušais Francijas finanšu ministrs Fransuā Baruāns, norādot uz 0,4 procentu ekonomikas izaugsmi, kas iecerēta šajā gadā.
Depardjē – simbols nodokļu bēgļiem
Tikmēr liela daļa franču steidz kritizēt turīgos iedzīvotājus, kuri izvēlas pamest valsti. Šķiet, lielāko nepatiku izraisījis jau iepriekš vairākos skandālos ierautais franču aktieris Depardjē, kurš savā četrdesmit gadu ilgajā karjerā atveidojis virkni franču tautā mīlētu varoņu. Francijas mediji viņu parāda kā savtīgu nodokļu bēgli, kas izvairās no pienākumiem pret savu valsti. Depardjē jau pārcēlies uz Beļģijas ciemu Nešēnu, kas atrodas vienu kilometru no robežas ar Franciju. Tiesa, beļģu deputāti nesola aktierim vieglu ceļu līdz pilsonības iegūšanai. Parlamenta pilsonības komisijas pārstāve Karina Laliū sarunā ar televīzijas kanālu “France 24” uzsvērusi, ka Depardjē būs jāpierāda, ka viņš mīl beļģu kultūru un vēlas to veicināt.
“Depardjē nāksies mūs pārliecināt, ka viņš patiesi vēlas iegūt Beļģijas pilsonību, ka viņam tā nav vajadzīga tikai, lai bēgtu no franču nodokļu inspektoriem,” paudusi Beļģijas deputāte.
Depardjē ne tuvu nav vienīgais, kas izvēlas nemaksāt lielos nodokļus un tāpēc pārceļas uz viņa naudas makam draudzīgāku valsti. Nešēnā vien dzīvo teju trīs tūkstoši franču tautības cilvēku, bet kopumā uz Beļģiju varētu pārcelties pieci tūkstoši franču, raksta izdevums “Time”. Beļģijā nodokļu sistēma ir pateicīgāka nekā Francijā. Kaut arī tur ir salīdzinoši lielais 50 procentu ienākumu nodoklis turīgākajiem iedzīvotājiem, papildu nodevas netiek uzliktas uzņēmuma kapitāla pieaugumam, mantojumā iegūtai naudai un uzkrājumiem.
Amerikāņu nodokļu eksperts Stīvs Hortons, kurš savus pakalpojumus sniedz virknei franču, aprēķinājis, ka mājsaimniecībai, kurā vecākiem ir divi bērni un kuras ienākumi ir 2,2 miljoni eiro gadā, samaksājot jaunieviestos nodokļus, atliks 780 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam – ja viņi kļūtu par ASV pilsoņiem un dzīvotu Ņujorkā, viņiem pēc nodokļu nomaksas uz rokas paliktu 1,25 miljoni eiro.
Rudenī pamatīgu viļņošanos izraisīja Francijas un Eiropas bagātākais cilvēks Bernārs Arno, kurš paziņoja, ka arī tiecas pēc Beļģijas pilsonības. Tiesa, luksusa preču tirgotājs vēlāk skaidroja, ka par šādu soli izšķīries uzņēmuma dēļ un turpinās maksāt nodokļus Francijā. Taču maz ticams, ka arī Depardjē sekos Arno piemēram.
Aktieris paša nesavaldīgās un skandalozās uzvedības dēļ kļuvis par Francijas mediju gardāko kumosu. Pērn viņš mediju uzmanības lokā nonāca, kad aizkavēja avioreisu, jo sāka čurāt lidmašīnā uz paklāja. Novembrī Parīzes policija aizturēja Depardjē par to, ka, viņš, būdams kunga prātā, novēlās no sava motorollera. Savukārt vēl pavisam nesen viņš franču sabiedrību sadusmoja, klajā laižot singlu, kurā dzied duetā ar mākslinieci vārdā GooGoosha, kas, kā izrādās, ir Uzbekistānas diktatora Islama Karimova meita.
Kamēr Francijas premjers Ero nodēvējis Depardjē pārcelšanos uz Beļģiju par “nožēlojamu”, prezidents Olands līdz šim izvairījies lietot pārlieku skarbu retoriku frančiem, kuri būs izvēlējušies pamest valsti. Tā vietā viņš nedēļas sākumā slavēja tos Francijas uzņēmējus, kuri par spīti papildu nodevām tomēr paliks valstī. “Es gribētu uzteikt tos, kuriem neapšaubāmi ir daudz naudas, bet kuri ir ar mieru Francijā maksāt nodokļus, Francijā nodarboties ar ražošanu, Francijā radīt jaunas darba vietas, kalpot mūsu valstij,” tā Olands.
Fakti Augstākie ienākumu nodokļi Francija – 75 procenti Zviedrija – 57 procenti Beļģija, Britānija, Japāna – 50 procenti Vācija, Grieķija – 45 procenti Itālija – 43 procenti ASV – 35 procenti Kanāda – 29 procenti Krievija – 13 procenti AAE, Kuveita, Omāna, Katara, Bermudu salas, Kaimanu salas, Bahamu salas – nav jāmaksā ienākuma nodoklis. |
