Vai pāvests dosies vizītē uz Krieviju? 0
Šodien Vatikānā pāvests Francisks uzņem Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu audiencē, kas ataino arī pēdējos gados manāmo atkusni katoļu un Krievijas Pareizticīgās baznīcas attiecībās. Kopš Francisks 2013. gadā kļuva par pāvestu, šī ir jau trešā reize, kad Putins viesojas Vatikānā. Viņš ir ticies arī ar Franciska priekštečiem Benediktu XVI un Jāni Pāvilu II.
Vatikāns un “Trešā Roma”
Kopš Austrumu un Rietumu kristietības šķelšanās 1054. gadā attiecības starp abām nometnēm teoloģisku domstarpību dēļ ir bijušas saspringtas, un Maskava sevi bieži ir uztvērusi par “Trešo Romu” Krievija un Svētais Krēsls diplomātiskās attiecības pilnībā atjaunoja tikai 2009. gadā.
Pēdējos gados ir vērojama katoļu un pasaules pareizticīgo baznīcu attiecību uzlabošanās.
Par nozīmīgu pagrieziena punktu uzskatāma 2016. gadā Kubā notikusī Franciska un Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarha Kirila tikšanās, kas bija pirmā reize, kad tikās katoļu baznīcas galva un Krievijas pareizticīgo patriarhs. Šī vēsturiskā tikšanās tika uzskatīta par iespējamu pirmo soli ceļā uz pāvesta viesošanos Krievijā. Gan Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs, gan pirmais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins uzaicināja toreizējo katoļu baznīcas galvu Jāni Pāvilu II apmeklēt Krieviju, tomēr Krievijas Pareizticīgās baznīcas vadības pretestība izjauca šos centienus.
Kā atzīmē “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība”, Krievijas Pareizticīgās baznīcas atbalstītāji bažījas, ka katoļu baznīca varētu vēlēties panākt pareizticīgo pāriešanu katoļticībā, kā arī izteikt pretenzijas uz īpašumiem, kuri pirms padomju perioda piederēja katoļiem. Krievijas Pareizticīgā baznīca ir ietekmīgākā pasaules pareizticīgo baznīca, kas pārstāv 165 miljonus cilvēku no aptuveni 250 miljoniem pareizticīgo. Katoļu baznīcu par savu sauc 1,2 miljardi cilvēku visā pasaulē.
Pāvesta vizīte Krievijā neesot dienas kārtībā
Kā norāda aģentūra “Reuters”, Putina viesošanās Vatikānā varētu nobruģēt ceļu Franciska vizītei Krievijā, kuru līdz šim neviens pāvests nav apmeklējis.
Lai arī Francisks viesojies vairākās lielākoties pareizticīgo apdzīvotās valstīs, tajā skaitā šogad Rumānijā, Bulgārijā un Ziemeļmaķedonijā, pastāv lielas šaubas par drīzu katoļu baznīcas galvas viesošanos Krievijā. Lai arī tikšanās darba kārtība iepriekš nebija izziņota, Maskavas katoļu arhibīskaps Paolo Peci izteicis pieņēmumu, ka Francisks un Putins apspriedīs tādus jautājumus kā dialogs, miers un vides aizsardzība. Peci pauda šaubas par Franciska iespējamo vizīti Krievijā.
Lai arī parasti tie ir politiskie līderi, kuri pāvestu oficiāli ielūdz apmeklēt valsti, Krievijas gadījumā svarīgāka ir attiecīgās valsts reliģiskā vadība. “Līdz šim no Krievijas Pareizticīgās baznīcas puses nav saņemts nekāds oficiāls ielūgums,” norādīja arhibīskaps, izsakot minējumu, ka “Krievijas prezidents, domājams, neuzaicinās pāvestu bez Pareizticīgās baznīcas atbalsta”.
Uz jautājumu, vai Putins uzaicinās Francisku vēsturiskā vizītē apmeklēt Krieviju, Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs vēl jūnija sākumā izteicās, ka par to spriest ir pāragri. Putina vizītes priekšvakarā Peskovs paziņoja, ka jautājums par pāvesta vizīti Krievijā “nav dienas kārtībā”.
Simboliski, ka Francisks jau nākamajā dienā pēc tikšanās ar Putinu uzņems pāvestam lojālo Ukrainas grieķu katoļu baznīcas vadību, kas Vatikānu apmeklēs 5. un 6. jūlijā.
Franciska mērķis esot “sniegt atbalstu Ukrainai tās trauslajā situācijā”. Krievijas un Ukrainas attiecības saasinājis ne tikai karš, bet arī reliģiskie jautājumi. Ukrainas Pareizticīgā baznīca pērn oficiāli atšķēlās no Krievijas Pareizticīgās baznīcas. Neatkarīgas Ukrainas Pareizticīgās baznīcas izveidošanos apstiprināja Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs Bartolomejs.
Tas Krievijas Pareizticīgo baznīcu pamudināja saraut saites ar Konstantinopoles patriarhātu. Vatikāns Krievijas un Ukrainas pareizticīgo konfliktā nav iesaistījies, nevēloties sabojāt attiecības ar kādu no pusēm. 2015. gadā notika Franciska un Putina pēdējā tikšanās, uz kuru Krievijas prezidents ieradās ar vairāk nekā stundu ilgu novēlošanos.
Toreiz Argentīnā dzimušais pāvests aicināja Putinu uz “patiesām un lielām pūlēm”, lai panāktu mieru kara plosītajos Ukrainas austrumos.
Itālijai un Krievijai cieši kontakti
Francisks nebija vienīgais līderis, kurš vakar uzņēma Putinu. Krievijas prezidents Itālijā uzturējās valsts vizītē un tikās ar prezidentu Serdžo Matarellu un premjeru Džuzepi Konti, kā arī savu tuvo draugu ekspremjeru Silvio Berluskoni, kuru Putins nodēvēja par “globāla mēroga politiķi, kas enerģiski aizstāv savas valsts intereses starptautiskajā arēnā”.
Itālijas vizītes priekšvakarā intervijā laikrakstam “Corriere della Sera” prezidents Putins paziņoja, ka partija “Vienotā Krievija” cieši sadarbojas ar Itālijas iekšlietu ministra Mateo Salvīni pret imigrāciju vērsto galēji labējo partiju “Līga” un uzslavēja Salvīni par “labvēlīgu attieksmi” pret Krieviju. “”Līga” un tās līderis Salvīni aktīvi atbalsta pilna apjoma sadarbības atjaunošanu starp Itāliju un Krieviju,” teica Putins.
“Viņi cenšas panākt ASV un ES pret Krieviju vērsto sankciju ātru atcelšanu,” apgalvoja Krievijas prezidents.
Salvīni ir agrāk apmeklējis Maskavu un dižojies Putinu slavinošā T kreklā. Lai gan Itālijas premjera vietnieks Salvīni nodēvējis sankcijas pret Krieviju par “ārprātu”, Itālija nav izmantojusi veto tiesības Eiropadomē, lai bloķētu šo lēmumu.
Premjerministrs Konte izteicies, ka Krievijai vajadzētu atļaut atkal pievienoties G7 valstu grupai, no kuras tā tika izslēgta 2014. gadā sakarā ar Krimas aneksiju un agresiju Austrumukrainā. Pēc Putina teiktā, Itālija ir Krievijas piektais lielākais tirdzniecības partneris un abu valstu tirdzniecības apjoms, par spīti sankcijām, pērn pieaudzis par 12,7%, sasniedzot 26,9 miljardus dolāru, atzīmē aģentūra “Associated Press”. Putins atzina, ka ASV un ES sankciju dēļ Krievija kopš 2014. gada zaudējusi aptuveni 50 miljardus dolāru, taču apgalvoja, ka Rietumi sankciju dēļ zaudējuši vēl vairāk.
