Francijas vēstnieks: Latviešiem taisnība, ka jābūt ļoti prasīgiem 0
Pēc “LA” ielūguma premjera Valda Dombrovska vizītes Francijā priekšvakarā “LA” uz interviju redakcijā ielūdza jauniecelto Francijas vēstnieku Stefanu Viskonti, kurš Latvijā strādā jau divus mēnešus un mācās latviešu valodu. Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš, Ģirts Vikmanis un Jānis Krēķis.
V. Krustiņš: – Jūs nesen stājāties amatā. Kādi ir jūsu pirmie vērojumi par Latviju?
– Jautājums vienkāršs, bet atbilde sarežģīta. Ar valsti ir tāpat kā ar cilvēkiem, un pastāv tendence lietas vienkāršot. Gan valsts, gan cilvēki ir interesanti. Cilvēks pēc savas būtības ir smalkāks. Latvija savā vēsturē piedzīvojusi dažādas spēcīgas ietekmes, jo sevišķi Rīga. Latvijas valstij ir sava īpaša identitāte. Staigājot pa Rīgas ielām, tiekoties ar iedzīvotājiem, var just pieķeršanos pilsētai un arī lauku videi.
Rīga ir liela un kosmopolītiska galvaspilsēta, kurā atrasties diplomātam ir ērti. Cilvēki šeit ir ļoti atvērti. Uz mani lielu iespaidu atstāja attiecību kvalitāte kultūrā un politikā, tā jūtama arī ikdienas dzīvē, piemēram, ejot iepirkties. Politiskā ziņā Latvijā valda īsta demokrātija.
Kā piemēru var minēt diskusijas sabiedrībā, tās ir dzīvas un spēcīgas. Tas mani kā francūzi priecē, jo mēs esam pieraduši savu viedokli izteikt ar lielu spēku. Uz mani lielu iespaidu atstāja tas, ka Latvijā pastāv skaidras un dzīvas diskusijas par jautājumiem, kas var raisīt polemiku, piemēram, eiro. Es vēlos uzsvērt, ka šeit politiskā līmenī neatkarīgi no cilvēku politiskās piederības valda senas draudzības tradīcijas pret Franciju. Kaut arī ģeogrāfiski neesam tieši kaimiņi, mēs sirdī piederam vienai ģimenei. Latvija ir ES un NATO locekle, un drīzumā jūsu valsts pievienosies eirozonai. Jūs esat Rietumeiropas sirdī, un Rietumeiropā viens no tās virzītājspēkiem ir Francija.
Ģ. Vikmanis: – Kā Francijas sabiedrība lūkojas uz eirokrīzi un Latvijas pievienošanos eirozonai?
– Frančiem, tāpat kā daudzu citu valstu iedzīvotājiem, attieksme pret eiro ir neviennozīmīga. Franči bija ļoti pieķērušies frankam, kas bija nacionālais simbols, tāpat kā vāciešiem tā bija marka un kā latviešiem lats. Frančiem bija jāatsakās no valūtas, kas bija ilgu laiku.
Televīzijā Francijā redzam, ka eirokrīze rada emocijas iedzīvotājos un tendenci novelt visu vainu uz Eiropu un Briseli, bet tā nav pareiza pieeja. Frančiem ļoti patīk sūdzēties un čīkstēt.
Frančiem sabiedriskās domas aptaujās ir jautāts, vai viņi vēlas atgriezties pie franka, un atbalsts šādai idejai bija 20 līdz 25 procenti. Eiro ir mūsu kopīgā valūta, tā ir svarīga ceļojot, dibinot biznesa attiecības, arī daudzas citas valstis, piemēram, Krievija, Japāna un ASV lielu daļu savu valūtas rezervju glabā eiro valūtā. Franči zina, ka eirokrīze būtu skarbāka, ja nebūtu eiro, jo šī valūta ir aizsardzības līdzeklis pret krīzi. Domāju, ka frančiem nav īpaša viedokļa par Latvijas pievienošanos eirozonai. Man liekas, ka Latvijas valdība savu lēmumu par pievienošanos eirozonai nebalstīs tikai uz to, ko domā tauta.
V. Krustiņš: – Kāda ir Francijas valdības atbalsta politika zemniekiem?
– Jāuzsver, ka Francijā šajā politikā ir gan ekonomikas, gan kultūras elementi. Tas ir kopējais aspekts lauksaimniecības politikai Latvijā un Francijā. Francijā zemnieku problēmas nav eksporta spēja vai rentabilitāte. Franči ir ļoti pieķērušies savai zemei un lauku ainavai. Francija vēlas saglabāt savas tradīcijas, veidot ilgtspējīgu zemkopību. Nav iespējams saprast Francijas zemkopības atbalsta politiku, ja tā netiek saistīta ar iedzīvotāju izcelsmi. Parīzē dzīvojošajiem ir stingras saites ar vietām, no kurienes viņi cēlušies. Es no mātes puses esmu nācis no Limuzēnas, kur ir zaļas ainavas, plaši lauki, lielas fermas un labākā virtuve. Runājot par ES daudzgadu budžetu, jāteic, ka esam centušies palīdzēt Latvijai tiešmaksājumu jautājumā, Latvijas lauksaimnieku situācija bija pelnījusi īpašu uzmanību, lai panāktu citām Eiropas valstīm piešķirto maksājumu apmēru.
Jūsu valdības mērķis bija pamatots, un maksājumu apmērs tiks palielināts divas reizes līdz līmenim, kas ir tuvs Eiropas vidējam līmenim. Es uzskatu, ka tas ir labs panākums.
Briselē visi uzskata, ka Latvijai panāktais tiešmaksājumu apjoms ir labs iznākums, bet, kad ierados šeit, redzēju, ka Latvijā valda spēcīga kritika pret valdību, kas neesot panākusi solīto. Latviešiem ir taisnība, ka jābūt ļoti prasīgiem.
– Vai zemniecības pretenzijas attiecībā uz ES nākotnē var augt?
– Šobrīd grūti paredzēt, kas notiks, jo Eiropā ir beigušās sarunas par daudzgadu budžetu, kas attiecas uz ļoti garu periodu no 2014. līdz 2020. gadam. Mums jāturpina tiešmaksājumu jautājumu paturēt sarunu centrā. Lauksaimniecībai jābūt ilgtspējīgai, tai jārespektē daba un cilvēku prasības.
– Kura partija Francijā visvairāk reprezentē zemniekus?
– Visas partijas. Katru gadu Parīzē notiek Zemkopības izstāde (Salon de l’Agriculture), kur no visām Francijas provincēm tiek izstādīti skaistākie dzīvnieki un nogaršojami labākie pārtikas produkti. Šajā nedēļu ilgajā izstādē Parīze kļūst par milzīgu fermu. Pasākumu katru gadu apmeklē miljons interesentu. Visi politiķi pavada šajā izstādē vismaz dienu. Šogad prezidents Fransuā Olands šajā izstādē pavadīja četrpadsmit stundas, jo vajadzīgs laiks, lai visu pagaršotu un noglaudītu visus dzīvnieciņus. Pasākumu rīko zemnieku kooperatīvi un lauksaimnieku apvienības. Pasākumu finansē arī no biļešu cenām. Šobrīd Francijā lauksaimniecības apjoms mūsu IKP ir neliels, taču pasākums ir ļoti populārs, jo franči saistīti ar vietām, no kurām viņi nākuši.
J. Krēķis: – Prezidents Fransuā Olands, stājoties amatā, runāja par ekonomiskām reformām. Vai būs arī kādas reformas lauksaimniecības jomā?
– Tieši lauksaimniecības jomā kopš viņa stāšanās amatā nav veiktas lielas reformas. Prezidents ir ievēlēts no Korēzas Limuzēnā, un no turienes nāk arī bijušais prezidents Žaks Širaks. Lauksaimniecības jautājumi pastāvīgi ir dialogā, un prezidenta attiecības ar lauksaimniekiem ir pastāvīgas. Lauksaimnieku intereses vienmēr tiek ņemtas vērā.
Ģ. Vikmanis: – Kā Francijas uzņēmēji un potenciālie investori lūkojas uz Latviju?
– Ja ņemam vērā Francijas interesi par kādu valsti, pirmais, uz ko tā lūkojas, ir valsts tēls, ieguvumi un priekšrocības. Tas attiecas gan uz Latviju, gan citām valstīm, jo konkurence par investīcijām ir ļoti dzīva. Pirms ekonomiskās krīzes Latvijai bija “Baltijas tīģera” tēls, bet krīze šo tēlu pasliktināja, jo bija dažādas problēmas, kā ekonomiskā emigrācija. Tagad tēls ir mainījies. Latvijas iziešana no krīzes Francijas uzņēmēju acīs mainījusi šo tēlu, un Latvijas izaugsmes rādītāji Latvijā ir labi novērtēti. Ir svarīgi, lai par priekšrocībām un Latvijas konkurētspēju Francijas uzņēmējiem būtu informācija un izpratne. Premjera Valda Dombrovska vizīte Francijā (Latvijas premjers vizītē Francijā atrodas no 18. līdz 20. aprīlim. – Red.), kur viņš tiksies ar mūsu prezidentu Fransuā Olandu, ir apliecinājums mūsu izcilajām divpusējām attiecībām.
Francijā cilvēkiem ir jāsaprot, kas Latvija ir šodien. Tā ir Eiropas valsts, kur var droši investēt un kur ir kompetents darbaspēks, turklāt liela daļa cilvēku šeit runā vismaz trijās svešvalodās. Tāpat caur Latviju vijas tranzīta ceļi līdz pat Centrālāzijai. Latvijai no savas puses jāsaprot, kāda ir Francijas pievilcība, neskatoties uz medijos producētajiem stereotipiem.
Katru dienu Francijā rodas vismaz divi jauni starpvalstu uzņēmumi. 693 tiešo investīciju projekti tika īstenoti 2012. gadā, un daudzi no tiem nāk no ASV. Kopējo investīciju līmenis Francijā ir ceturtais augstākais pasaulē. Ir svarīgi, lai Latvijas un Francijas uzņēmēji satiktos. Latvijas premjers diskutēs par to Parīzē, un ir iecere nākamgad rīkot biznesa forumu Latvijas un Francijas uzņēmējiem.
V. Krustiņš: – Vēlos jautāt par starptautiskām lietām. Kā Francijā vērtē situāciju Ziemeļkorejā?
– Mēs esam ļoti satraukušies par notikumiem. ANO Drošības padomē sarunājamies ar Ķīnu un ASV, lai nedotu Ziemeļkorejai iespēju darīt to, kas negatīvi ietekmētu situāciju. Mēs runājam arī ar partneriem no Krievijas Drošības padomes, lai tā izdarītu spiedienu Ziemeļkorejas jautājumā un būtu mierīgs un konstruktīvs saspīlējuma risinājums. Mēs nosodām provokācijas un esam ļoti nobažījušies.
J. Krēķis: – Kā Francijai sokas ar situāciju Mali?
– Saistībā ar Mali ir divas problēmas – runa ir par tiesiskā stāvokļa atjaunošanu šajā valstī, bet otra ir terorisma problēma, kas ierobežo Francijas iespēju ātri reaģēt, balstoties uz ANO Drošības padomes rezolūciju, kas dod leģitimitāti mūsu darbībām. Francijas armija kopā ar Čadas armiju ir veikusi lielisku darbu. Diemžēl Francijas armijai nācās piedzīvot vairāku karavīru zaudējumu un arī operācijas finansiālās izmaksas bija visai smagas. Mums ir izdevies apturēt teroristu ligzdu izveidošanos Mali. Šī ligzda varētu vēlāk apdraudēt visu Eiropu. Esam konfiscējuši ļoti sarežģītus ieročus un arī telekomunikāciju sistēmas, kas varēja apdraudēt mūsu drošību.
Pašlaik Mali notiek situācijas stabilizācija. Mali šobrīd notiek ES militārā mācību operācija, kurā piedalās arī Latvija ar diviem virsniekiem. Francija augsti novērtē Latvijas ieguldījumu. Daudzi jautās: kāpēc Latvijai tas jādara, ja Mali atrodas tik tālu? Ir jāsaprot, ka teroristu uzbrukumi kādu dienu var skart jebkuru Eiropas valsti.
Ja nerīkosimies, arī Baltijas valstis varētu kļūt par mērķi teroristiem.
Ģ. Vikmanis: – Kā Francija rūpējas par savu drošību?
– Terorisma draudi pastāv visā Eiropā. Mūsu drošības dienesti strādā kopā ar citu valstu dienestiem, lai draudus novērstu. Mūsu drošības ie-stādes nodarbojas ar nelielu teroristu grupējumu likvidāciju Francijā. Tas nes augļus, jo neļauj izveidoties lielākām teroristu ligzdām.
V. Krustiņš: – Jūsu vērtējumā, kādi ir Latvijā pieejamie Francijas vīni?
– Es jums nevaru atbildēt precīzi, jo man nav detalizētas statistikas par to, no kādiem reģioniem nāk Latvijā pieejamie franču vīni. Varu atbildēt pēc savas divu mēnešu ilgās pieredzes. Nedaudz pārsteidzoši, un man ir prieks redzēt, ka Rīgā ir daudz veikalu ar izciliem Francijas vīniem. Ir arī restorāni, kuros notiek vīnu degustācija, – tos esmu bieži apmeklējis. Latviešu interese par vīnu ir liela. Eiropā pastāv tendence, ka vīnu cilvēki patērē mazākā daudzumā, bet labākā kvalitātē. Dodiet man gadu laika, lai precizētu, kādi ir latviešu iecienītākie franču vīni, neskaitot, protams, šampanieti. Varu precīzi atbildēt uz jautājumu, kāds vīns tiek pasniegts Elizejas pilī. Prezidenti pievērš uzmanību, lai tiktu pasniegts vīns no visiem Francijas reģioniem, jo tas ir svarīgs iekšpolitisks jautājums un cieņa pret mūsu daudzveidību.
– Līdzās dzimtajai valodai jūs pārvaldāt vēl sešas valodas. Jūs mācāties arī latviešu valodu, tā būtu astotā, un jums sokas labi. Jums ir ķēriens uz valodām?
– Liels paldies par komplimentu, kas mani iedrošina turpināt mācības. Ja mēs mīlam citus cilvēkus un kultūras un vēlamies tās iepazīt, to nevar izdarīt ar vienu angļu valodu. Es mīlu cilvēkus, es mīlu lielas personības un dažādas valstis un vēlos tos sajust tiešā veidā – tā ir mana motivācija mācīties valodas, darbs veido pārējo.
Mani interesē iemācīties latviešu valodu. Tā ir viena no senākajām baltu valodām un ļoti interesanta sintakses un vārdu krājuma ziņā.
Ģ. Vikmanis: – Nesen Latvijā tika aizvadītas Frankofonijas dienas. Kādas mūsdienās ir franču valodas pozīcijas pasaulē?
– Franču valodas mērķis nav ieņemt universālas valodas vietu, un tai nav jābūt valodai, kurā runā visi, taču ne arī tā saucamai globish – vienkāršotam angļu valodas paveidam, kas izplatās gandrīz visur. Mēs mīlam savas valodas skaistumu, kaut arī dažreiz tā var šķist sarežģīta, mēs mīlam dzeju, oriģinālu izpratni par lietām un pasauli, ko dod franču valoda. Franču valodu lieto visā pasaulē, arī Āfrikā un Kanādā, un to vienmēr ļoti augstu vērtē pasaules elites pārstāvji. Piemēram, ļoti pieprasīts Ņujorkā ir Franču licejs, jo daudzas amerikāņu ģimenes vēlas, lai viņu bērni prastu franču valodu. Tāpat ir ar licejiem Brazīlijā, Ķīnā, Vācijā u. c. Francija ir piektā lielākā ekonomika pasaulē, tādēļ arī franču valoda ir nozīmīga biznesā. Kanāda un Āfrika arī ir valodas tirgus, piemēram, Ķīnā daudzi mācās franču valodu, jo redz sadarbības potenciālu ar Āfriku. ES institūcijās Briselē ir divas darba valodas. ANO mītnē Ņujorkā visi runā angliski, taču bieži vien neformālas, taču svarīgas sarunas tiek risinātas franču valodā. Arī šeit Latvijā tas tiek novērtēts, un mēs sniedzam atbalstu, lai apmācītu 300 Latvijas ierēdņus, gatavojoties Latvijas prezidentūrai ES padomē 2015. gadā.
