Francijas vēlēšanu rulete. Svētdien par prezidenta amatu sacentīsies 11 kandidāti 0
Svētdien Francijā notiks prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kurā sacentīsies 11 kandidāti. Aptaujās divvadībā ir galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna un bijušais Francijas ekonomikas ministrs Emanuels Makrons. Otrajā vēlēšanu kārtā, kas notiks 7. maijā, uzvara tiek prognozēta Makronam. Aptuveni ceturtā daļa vēlētāju vēl nav izlēmuši, par ko balsot, vai negatavojas piedalīties vēlēšanās, un vēlētāju pasivitāte ir būtisks faktors, kas apgrūtina pirmās kārtas iznākuma prognozēšanu. Pirmo reizi Francijas mūsdienu vēsturē pašreizējais prezidents – sociālists Fransuā Olands – nav atkārtoti izvirzījis savu kandidatūru valsts galvas amatam, jo viņa popularitāte ir ļoti zema.
Pragmatiskais centrists Makrons
Bijušais ekonomikas ministrs Emanuels Makrons, pirms gada izvirzot savu kandidatūru prezidenta amatam, paziņoja, ka viņa “mērķis nav savest kopā labējos vai kreisos, bet savest kopā franču tautu”. Savulaik strādājis Rotšilda bankā, viņš kļuva par prezidenta Fransuā Olanda ekonomikas padomnieku un 2014. gadā tika iecelts par ekonomikas ministru. Makrons ieguva daudz domubiedru Francijas biznesa aprindās, jo aizstāvēja deregulāciju un asi kritizēja politiskās sistēmas paralīzi un paša pārstāvētās valdības nespēju aizsargāt tos, kam tas visvairāk nepieciešams. Makrona darbība Olanda valdībā kļuva neiespējama, kad viņš pērn aprīlī izveidoja politisko kustību “En Marche!” (“Ceļā”), apliecinot ambīcijas uz prezidenta amatu. Makrons plāno atcelt 35 stundu darba nedēļu gados jaunākiem strādniekiem, jo “jauniem cilvēkiem, kas grib apgūt profesiju, ar to nepietiek”, viņš izteicies kādā intervijā. Strādniekiem pusmūžā tiktu dota iespēja izvēlēties īsāku darba nedēļu. Viņa programma paredz 50 miljardu eiro ieguldījumu plānu profesionālajai apmācībai, atteikšanos no oglēm un pāreju uz atjaunojamo enerģiju, plašāku sociālo aprūpi. Makrons atšķirībā no FN kandidātes Marinas Lepēnas stingri aizstāv Francijas palikšanu Eiropas Savienībā. Makrons izraisīja runas sabiedrībā, kad 2007. gadā 29 gadu vecumā apprecēja savu bijušo franču valodas skolotāju Brižitu Tronjē, kura ir 17 gadus vecāka par viņu. Makrona vecāki sākumā centās pāri izšķirt, aizsūtot dēlu uz Parīzi vidusskolas pabeigšanai, jo uzskatīja, ka viņa jaunība padara šo sakaru nepiedienīgu. Taču pāris palika kopā. Brižitai ir trīs pieauguši bērni no iepriekšējās laulības un septiņi mazbērni. Francijas varbūtējā pirmā lēdija ir paturējusi uzvārdu Tronjē un aktīvi piedalās vīra vēlēšanu kampaņā.
