Francijas tiesa atceļ Vatikāna lēmumu izslēgt mūķeni no ordeņa 23
Vatikāns paziņoja, ka ir oficiāli vērsies pret Franciju pēc tam, kad tiesa šajā valstī tiesāja bijušo augsta ranga Vatikāna amatpersonu par, pēc tiesas domām, nelikumīgu mūķenes izslēgšanu no reliģiska ordeņa, vēsta “AP”.
2024.gada 3.aprīlī Lorjānas tiesa pieņēma lēmumu par labu mūķenei Sabīnai de la Valettei, kas toreiz bija pazīstama kā Māte Marija Ferreola. Tiesa asi nosodīja slepeno procesu, kuru Vatikāns izmantoja, lai pēc iekšējās izmeklēšanas izslēgtu viņu no Svētā Gara dominikāņu ordeņa.
Šī lieta ir ārkārtīgi neparasta, jo tā būtībā nozīmē, ka laicīga civila tiesa apšauba, ka Vatikāna iekšējie kanoniskie procesi rupji pārkāpj mūķenes pamattiesības.
Vatikāns uzskata, ka šis lēmums ir reliģiskās brīvības pārkāpums
Sestdienas paziņojumā Vatikāns informēja, ka oficiāli protestē Francijas vēstniecībā. Vatikāns uzskata, ka šis lēmums ir “nopietns reliģiskās brīvības tiesību pārkāpums”.
Vatikāns apstiprināja, ka pāvests Francisks bija uzdevis toreizējam Vatikāna bīskapu biroja vadītājam kard. Markam Uelletam veikt izmeklēšanu, kas noslēdzās ar to, ka tika veikti vairāki kanoniski pasākumi pret de la Valetti, tostarp viņas izslēgšana no ordeņa 2020. gadā pēc 34 gadu ilgas kalpošanas.
Bijušās mūķenes advokāte Adelīna le Guvello de la Porta informēja, ka tiesa atzinusi Vatikāna kanoniskās izmeklēšanas pārkāpumus vairākās mūķenes pamattiesībās, tostarp tiesībās uz aizstāvību. Tika teikts, ka viņai nekad nav paziņots, par ko viņa tiek apsūdzēta vai kāpēc viņa tiek izslēgta no ordeņa.
Guvello de la Porta informēja, ka tiesa arī paudusi neizpratni, ka Uellets nav atteicies no lietas. Tiesa uzskatīja, ka Uelletam bijušas draudzīgas attiecības ar citu māsu šajā kopienā, “kuras pozīcijas bija zināmas kā pretējas de la Valettes kundzes pozīcijām,” sacīja advokāte, atsaucoties uz tiesas spriedumu.
Lorjānas tiesa atzina mūķenes izslēgšanu par nepamatotu un lika Uelletam, reliģiskajam ordenim un diviem Vatikāna pilnvarotajiem sūtņiem, kas veica izmeklēšanu, samaksāt vairāk nekā 200 000 eiro (213 000 ASV dolāru) materiālajā un morālajā kompensācijā, kā arī naudas sodu.
