Francijas sociālistu valdība atsakās no ārišķībām 0
Pēc Sociālistu partijas uzvaras vēlēšanās Francijas prezidents Fransuā Olands un premjerministrs Žans Marks Airo ieviesuši piezemētu stilu valsts iestāžu darbā, atsakoties no oficiālās greznības, kas iezīmēja konservatīvo pārstāvja Nikolā Sarkozī prezidentūru.
Ierēdņiem jābrauc ar vilcienu
Prezidents Olands uz ES virsotņu apspriedi Briselē devās ar vilcienu, nevis izmantoja valsts galvam paredzēto lidmašīnu. Arī valdības ministriem dots rīkojums braukt ar vilcienu, kad vien iespējams, atzīmē aģentūra AFP. Ja ministri izmanto lidmašīnu, viņiem ieteikts ceļot ekonomiskajā klasē. Amatpersonu dienesta automobiļi ir kļuvuši mazāki un bez greznības. Valsts galva atteicies no prezidentam paredzētā luksusa auto “Citroën C6” un pārsēdies mazākā un ekonomiskākā, bet ne neērtākā hibrīdauto “Citroën DS5”. Prezidentam palikuši divi šoferi, nevis trīs, un viņiem dots rīkojums nešķērsot krustojumus pie sarkanās gaismas. Premjers Airo atteicies no “Citroën C6” par labu lētākajam spēkratam “Peugeot 508”.
Lētākos automobiļos pārvietojas arī ministri, bet reģionālās attīstības un dzīvokļu saimniecības ministre Sesila Diflo, kura pazīstama kā vides aizstāve un tikusi kritizēta par ierašanos džinsos uz valdības sēdi Elizejas pilī, automobiļa vietā pasūtījusi četrus divriteņus.
Oficiālajās pieņemšanās šampanietis aizvietots ar ievērojami lētāko baltvīnu “Muscadet”, un zemās cenas valdības ierēdņu kafejnīcās nedaudz paaugstinātas. Ietaupījums īstenots arī drošības jomā, vairs nenozīmējot miesasargus ministriem, kas nav kabineta locekļi, un par trešo daļu samazinot darbinieku skaitu prezidenta apsardzes dienestā. Kopumā premjers Airo devis rīkojumu ministriju vadītājiem samazināt to oficiālo budžetu 2013. gadam par septiņiem procentiem un vēl par četriem procentiem katrā no nākamajiem diviem gadiem.
Apcērp ministru algas
Pildot priekšvēlēšanu kampaņas solījumu, prezidents Olands ir apcirpis ministru algas par 30 procentiem, kā arī samazinājis savu algu no 26 000 dolāru līdz 18 000 dolāru mēnesī, atzīmē laikraksts “The New York Times”. Pirmo reizi ministru alga nevarēs pārsniegt valdības vadītāja atalgojumu, kas ir aptuveni 16 000 dolāru mēnesī. Finanšu ministrs Pjērs Moskovisi intervijā izdevumam “L’Express” atklājis, ka viņa alga – 12 000 eiro – esot zemāka nekā viņa biroja vadītājam un vēl virknei ministrijas civildienesta ierēdņu, kas saņem aptuveni 14 600 dolārus mēnesī.
Ierēdņu algu samazināšanu kritizējuši konservatīvie spēki un biznesa aprindu pārstāvji.
Valerī Pekrese, kas bija budžeta ministre Sarkozī valdībā, izsmējusi sociālistu valdības taupības pasākumus, kas esot nenozīmīgi, ņemot vērā Francijas budžeta krīzi, jo valsts parāds veido gandrīz 90 procentus no iekšzemes kopprodukta, un parādu procentu likmes nomaksai katru gadu jāizdod vairāk nekā 60 miljardi dolāru.
Viņasprāt, “kreiso partiju taupības politika ir liekulīga, jo kurš noticēs, ka budžetu var līdzsvarot, divkāršojot tiešo bagātības nodokli un samazinot ministru algas”.
Valsts firmu vadītājiem jāsajož jostas
Analītiķi atzīmē, ka sociālistu valdības taupības pasākumi, ko politiskie oponenti dēvē par simboliskiem, ir arī domāti franču sagatavošanai grūtākiem laikiem nākotnē, kad var nākties atteikties no kādām dzīves ērtībām un sociālās labklājības garantijām, augot valsts budžeta iztrūkumam un padziļinoties demogrāfiskajai krīzei.
Valdība paredz arī ierobežot samaksu lielāko valsts firmu vadītājiem, lai tā nepārsniegtu vairāk nekā 20 reizes viszemāk atalgoto darbinieku algu, vai aptuveni 550 000 dolāru gadā. Finanšu ministrs Moskovisi šos pasākumus uzskata par daļu no centieniem izbeigt “neciešamo hipernevienlīdzību”. Piemēram, firmas “Électricité de France” vadītājs Anrī Proljo, kurš gadā saņem 1,9 miljonus dolāru – 64 reizes vairāk nekā firmas viszemāk atalgotais kalpotājs –, turpmāk saņemtu par trešdaļu mazāk, ja sociālistiem izdosies īstenot savu plānu. Prezidenta Olanda vēlēšanu programmā bija iekļauts arī solījums paaugstināt īpašuma nodokli līdz 75 procentiem personām, kuru ienākumi pārsniedz 1,25 miljonus dolāru gadā. Analītiķi atzīmē, ka daļa franču bagātnieku apsver pārcelšanos uz Britāniju vai citviet, lai mēģinātu izvairīties no augstajiem nodokļiem, taču arī tur viņus negaida mierīga dzīve, jo globālās finanšu krīzes apstākļos nodokļu nemaksātāju tvarstīšanu aktivizējušas daudzas valstis.
