Francijas sociālisti: Olands izniekojis pirmos prezidentūras mēnešus 0
Pagājušās nedēļas nogalē par nodomu iegūt Beļģijas pilsonību paziņoja Francijas un Eiropas bagātākais cilvēks Bernārs Arno. Domājams, tādējādi viņš protestē pret Francijas prezidenta Fransuā Olanda ieceri noteikt 75 procentu ienākumu nodokli frančiem, kuri gadā nopelna vismaz vienu miljonu eiro. Arno, piemēram, varētu sekot arī citi veiksmīgākie Francijas uzņēmēji.
Uzņēmēji draud pamest Franciju
Arno ir luksusa preču ražotāja “LVMH” vadītājs, un, pēc biznesa žurnāla “Forbes” datiem, viņa bagātība ir aptuveni 41 miljards dolāru. Kaut arī pats Arno Francijas medijos izplatīja paziņojumu, kurā noliedz, ka Beļģijas pilsonību vēlas iegūt tika tāpēc, lai izvairītos no lielākiem nodokļiem, Olanda politiskie pretinieki steidz kritizēt prezidenta politiku, kas, viņuprāt, galu galā nodarīs valsts ekonomikai vēl lielāku postu un bremzēs to uzņēmumu attīstību, kas varētu radīt jaunas darba vietas. “Kad tu pieņem stulbus lēmumus, tevi sagaida satraucošs iznākums,” sarunā ar laikrakstu “Financial Times” sprieda bijušais Francijas premjerministrs Fransuā Filons, kurš šo amatu ieņēma Nikolā Sarkozī prezidentūras gados.
“Vadītājs vienam no pasaulē lielākajiem uzņēmumiem, kas simbolizē franču panākumus, varētu mainīt pilsonību valsts nodokļu politikas dēļ… Tā ir traģēdija,” skarbs savos vērtējumos bija Filons.
Kāda Arno tuvu stāvoša persona gan atzīmējusi, ka uzņēmējs vēlas iegūt dubultpilsonību, lai Beļģijā ar kādu vietējo uzņēmēju strādātu pie kopīga projekta, un pilsonības iegūšana būtu vieglākais veids, kā to izdarīt. “Viņš ir un paliks Francijas nodokļu maksātājs,” raksta “Financial Times”, norādot uz to, ka viņa dzīvesvieta joprojām būs Francija.
Taču, par spīti Arno attaisnojumam, ziņas par viņa pilsonības maiņu pāršalca Francijas plašsaziņas līdzekļus lielā ātrumā, turklāt parādoties informācijai, ka līdzīgus soļus, norādot uz gaidāmajiem nodokļu paaugstinājumiem, grasās spert arī citi uzņēmēji. Jau vairākas nedēļas Francijas uzņēmēji mēģina izdarīt spiedienu uz Olandu, lai viņš atsakās no ieceres paaugstināt nodokļus, sakot, ka tādējādi no valsts tiks aizbaidīti visvairāk pelnošākie cilvēki.
Solījumus turēšot
“Man nepatīk bagātnieki,” vēl pirms ievēlēšanas paziņoja Olands. Un arī šobrīd, par spīti turīgāko franču uzstājīgajām iebildēm, viņš tomēr apņēmies miljonāriem noteikt 75 procentu ienākuma nodokli. Arī citi Francijas valdības ministri apstiprinājuši, ka nākamā gada budžeta projektā, ar kuru plašāka sabiedrība tiks iepazīstināta mēneša otrajā pusē, tiks ietvertas solītās nodokļu reformas. Daži Francijas miljonāri gan neceļ lielas pretenzijas Olanda iecerei, jo paslepus pārliecināti, ka kopā ar saviem finanšu padomniekiem galu galā atradīs nepilnības, lai apietu sistēmu, raksta “The Wall Street Journal”.
Vienlaikus daži franču finanšu apskatnieki atklāj – nodoklis bagātniekiem tiks celts, taču noteikumi nebūs īpaši drakoniski. Laikraksts “Le Figaro” spriež, ka iecerētā nodokļu reforma tiks mīkstināta, pateicoties uzņēmēju lobijiem un nodokļu ekspertiem, kuri brīdina, ka augstie nodokļi apdraudēs Francijas konkurētspēju.
Laikraksts paredz, ka patiesā likme varētu būt ap 67 procentiem.
Tikmēr sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Olanda popularitāte aizvien krītas. Šobrīd viņu amatā atbalsta tikai 44 procenti franču, kas ir sliktākais rādītājs, kāds Francijas prezidentiem jebkad bijis viņu pirmajās simts prezidentūras dienās. “Franči kļūst nepacietīgi,” sarunā ar Bloomberg.com stāsta politiskās pētniecības centra “TNS” vadītājs Lenderts de Vogds. “Viņi gaidīja cilvēku, kurš atnesīs brīnumu, kurš krīzi atrisinās simts dienās. Taču tā nenotiek. Vienlaikus gan jāatzīst, ka tas nav īstais iemesls Olanda popularitātes kritumam. Viņam trūkst līdera dotību, viņa komunikācija ar sabiedrību bijusi neveiksmīga un, protams, arī ekonomiskais spiediens viņu padara mazāk populāru.”
