Cēla 182 gadus, nodega divās stundās…Kā glāba Parīzes Dievmātes katedrāli? 0
Pirmdienas vakarā izcēlies ugunsgrēks Parīzes Dievmātes katedrālē nodarījis smagus postījumus, nogāžoties dievnama tornim un iebrūkot gandrīz 900 gadus vecās ēkas koka jumtam.
Svētvieta, kas iedvesmo
Parīzes Dievmātes katedrāle ir pārdzīvojusi mēra laikus un reliģiskos karus, franču revolūciju un nacistu iebrukumu. Gadsimtiem katedrāle bijusi Francijas katoļu baznīcas centrs un svētceļojuma vieta cilvēkiem daudzviet pasaulē. Tā devusi iedvesmu rakstniekiem, komponistiem, gleznotājiem. “Francijas sirds ir ugunsgrēka pelnos,” raksta katoļu avīze “La Croix”.
“Pasaule apraud Dievmātes katedrāli,” atzīmē ASV laikraksts “The Washington Post”, piebilstot, ka dievnams bija viens no visvairāk apmeklētajiem tūrisma objektiem Parīzē, Francijā un pasaulē.
Kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem katedrālē ik pa laikam tika veikti restaurācijas darbi, kas turpinājās arī pirmdien, un amatpersonu ieskatā varētu būt izraisījuši ugunsnelaimi. Gandrīz 900 gadus vecās gotiskās ēkas smaile un jumts ir iebrukuši, bet tās sienas un divi zvanu torņi ir saglabājušies. Sešpadsmit skulptūras, kas rotāja katedrāles sabrukušo torni, ir neskartas, jo pirms dažām dienām tika pārvietotas, veicot restaurācijas darbus.
Pēdējā reize, kad katedrālei tika nodarīti postījumi, bija franču revolūcijas laikā 18. gadsimtā. Katedrāle ir ne tikai katoļu baznīcas svētvieta, bet kļuvusi par Eiropas kultūras simbolu, atrodoties Francijas sirdī, no kuras tiek mērīts attālums līdz jebkurai vietai valstī.
“Parīzes Dievmātes katedrāle pieder visai cilvēcei,” paziņojis Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, apliecinot solidaritāti ar franču tautu. “Mēs visi šodien esam kopā ar Parīzi,” pavēstījis Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
Ugunsdzēsēji strādāja pašaizliedzīgi
Ugunsgrēks katedrālē sācies pulksten 18.50 pirmdienas vakarā. Pirmais trauksmes signāls esot saņemts 18.20, bet pārbaudē uz vietas uguns nav atklāta. Tikai pēc otrā trauksmes signāla 18.43 tika atklāta uguns un izsaukti ugunsdzēsēji, taču liesmas ļoti ātri pārņēma katedrāles jumta koka konstrukcijas. Ugunsdzēsējiem izdevās tikt galā ar atklātajām liesmām aptuveni 3.30 naktī uz otrdienu. Senajā celtnē nebija iespējams lietot mūsdienīgus ugunsdzēsības paņēmienus, tāpēc ēkas glābšana ieilga.
“Ugunsgrēka iemesls vēl nav zināms,” vakar paziņoja Parīzes ugunsdzēsības dienesta priekšnieks Žans Klods Gallē. Parīzes prokurors Remī Heics paziņojis, ka “sliecas uzskatīt notikušo par negadījumu”, taču esot norīkojis 50 cilvēkus veikt padziļinātu izmeklēšanu.
ASV prezidents Donalds Tramps tvitera vēstījumā bija ieteicis izmantot ugunsgrēka dzēšanai īpašas lidmašīnas, jo esot jārīkojas ātri. Francijas ugunsdzēsības dienesta vadība savā atbildē norādījusi, ka šāds paņēmiens nebūtu atbilstošs, jo liela ūdens masa no gaisa varētu sagraut visu katedrāles korpusu.
Britu prese pārmet Parīzes ugunsdzēsības dienestam lēnību un neprofesionalitāti, taču fakti liecina, ka cīņā ar liesmām, riskējot ar dzīvību, iesaistījās vairāk nekā 400 ugunsdzēsēju, kuriem izdevās glābt katedrāles galveno korpusu.
Britu parlamentārietis Kriss Braients atgādina, ka Vestminsteras pils, kur strādā britu likumdevēji, ir apdraudēta no ugunsdrošības viedokļa, tāpēc steidzami jāveic attiecīgi pasākumi. Vestminsteras pilī dažas ēkas ir pat vecākas nekā Parīzes Dievmātes katedrāle.
Pilsoņi glāba no liesmām relikvijas
Parīzes mēre Anna Idalgo izteikusi pateicību drosmīgajiem pilsoņiem, kas izveidoja cilvēku ķēdi, lai glābtu no liesmām priekšmetus katedrāles iekšienē. “Tā izdevās izglābt Svēto ērkšķu kroni, Svētā Luī apmetni un vēl vairākas relikvijas, kas tagad ir drošā vietā,” teica Idalgo.
Diemžēl ir smagi cietušas vai liesmu iznīcinātas lielā formāta gleznas un daļa no katedrāles logu brīnišķīgajām vitrāžām. Uguns neskarti palikuši katedrāles koka soli un pat vaska sveces, kā arī altāris ar zelta krustu.
Parīzes mēre Anna Idalgo paziņojusi, ka pilsēta atvēlēs 50 miljonus eiro katedrāles atjaunošanai un ierosināja tuvākajās nedēļās sarīkot starptautisku konferenci ziedojumu vākšanai. Katedrāles atjaunošanai būs nepieciešami arī speciāli materiāli un meistari.
“Mēs atjaunosim Dievmātes katedrāli!” paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš bija ieradies katedrālē vēl ugunsgrēka laikā. Jau pēc dažām stundām raidsabiedrība “Sky News” vēstīja, ka divi franču miljardieri apsolījuši šim mērķim 300 miljonus eiro. Uzņēmēji un pašvaldības līdz šim apsolījušas jau 700 miljonus eiro Dievmātes katedrāles atjaunošanai, un arī dažādi fondi sākuši kampaņas ziedojumu vākšanai.
Cilvēki satraukti, bet dzīve turpinās
Kaspars Ģērmanis, Parīzē dzīvojošs latvietis: “Astoņos pirmdienas vakarā pēc Parīzes laika biju mājās, kur uzzināju par notiekošo. Mana dzīvesvieta atrodas pusotru kilometru no Parīzes Dievmātes katedrāles. Kad uzzināju par notiekošo ugunsgrēku, izgāju paskatīties uz ielas, kas notiek.
Cilvēki uz ielām bija satraukti, centās pa taisnajām ielām skatīties katedrāles virzienā. Dūmus varēja redzēt iztālēm, jo apkaimē ir augstas mājas. Policijas spēki norobežoja lielu kvartālu, kas izvietots gar Sēnu un pie katedrāles.
Cilvēku sejās bija vērojams domīgums, skumjas un satraukti skatieni. Daži cilvēki bija dusmīgi un noguruši, ar asarām acīs. Ugunsnelaime izraisīja juceklīgu satiksmi apkaimē, kādu iepriekš nebiju redzējis. Ielas ap Sēnu bija pārbāztas ar automašīnām. Kuģīšu satiksme tika apturēta. No Sēnas puses varēja redzēt, ka katedrāli plosa lielas liesmas. Kad bija tumšs, cilvēki no notikuma vietas negāja prom, bet turpināja skatīties, kas notiek ar katedrāli.
Visās televīzijas programmās rādīja katedrāli, kura piedzīvojusi ugunsnelaimi. Tovakar Francijas prezidentam Emanuēlam Makronam bija paredzētas tradicionālās lielās debates, taču tās nenotika. Plkst. 11 vakarā Makrons uzrunāja pie katedrāles sanākušos cilvēkus. No rīta vairs dūmu nebija. Visos laikrakstos bija materiāli par ugunsnelaimi.
Savukārt vakar televīzijas debatēs notikušais tika plaši apspriests. Kāpēc notikusi ugunsnelaime, kādi ir cēloņi un ko darīt tālāk. Vakar pēcpusdienā apkaime ap katedrāli aizvien bija norobežota. Bija vērojami sastrēgumi katedrāles apkaimē, dažas no ielām bija bloķētas. Cilvēki mēģināja vakar piekļūt katedrālei, lai apskatītos, kas nodedzis.
Reizēm cilvēki apstājās pie katedrāles un iegrima sarunās, tas pats notika uz tiltiem pār Sēnu netālu no katedrāles. Tomēr Parīzē dzīve turpinās, redzams, ka parīzieši un pilsētas viesi turpina savas ikdienas gaitas.”
Sagatavojis Ģirts Vikmanis
