Francijas prezidents: misija Mali vēl nav pabeigta 0
Trīs nedēļas pēc franču armijas sāktajiem uzbrukumiem islāmistu un tuaregu kaujinieku kontrolētajām Mali teritorijām konflikta plosīto valsti nedēļas nogalē nepilnu četru stundu vizītē apmeklēja vairāk nekā divdesmit Francijas amatpersonas ar prezidentu Fransuā Olandu priekšgalā, informē raidsabiedrība BBC.
Mali glābējs
Ar runu uzstājoties Mali galvaspilsētā Bamako, Olands atzina, ka “teroristu grupas ir vājinātas, taču ne sakautas”. Tāpēc, pēc viņa vārdiem, Francijas karavīri Mali paliks tik ilgi, cik būs nepieciešams. Tikmēr Mali pagaidu prezidents Dionkunda Traore pateicās Parīzei par tās palīdzību, Mali ziemeļus atbrīvojot no “barbarisma un tumsonības”.
Ierodoties pirms nedēļas no nemierniekiem atgūtajā Timbuktu, Olandu tur sveica gavilējošs, aptuveni tūkstoš cilvēku liels pūlis. Tērpušies krāsainos apģērbos, rībinot dažādus mūzikas instrumentus un dejojot, viņi skandēja: “Lai dzīvo Francija! Lai dzīvo Olands!” Valsts ziemeļos esošajā Timbuktu Francijas prezidents apmeklēja vienu no Mali arhitektūras šedevriem – pirms 700 gadiem no dubļiem būvēto mošeju –, kā arī Ahmeda Babas bibliotēku, kurā iepriekš nemiernieki sadedzināja virkni vēsturisku manuskriptu. “Viņš ir vīrs, kurš izglāba Mali. Man ir liels gods viņu satikt. Bez viņa mēs nekad nebūtu atbrīvojušies no salafistiem,” britu laikraksts “The Independent” citē Timbuktu vietējā imāma Halifa Mualama Traores sacīto. Arī citi malieši pauda pateicību franču karavīriem par sākto militāro kampaņu pret islāmistu un tuaregu kaujiniekiem.
“Mēs dzīvojām nemitīgās bailēs, viņi mums atņēma mūsu brīvību. Mēs nedrīkstējām strādāt, mums vajadzēja staigāt melnās drēbēs, kas pilnībā nosedza mūsu augumus. Mēs esam priecīgas, ka tas ir beidzies,” ārvalstu ziņu aģentūrām stāstīja kāda Timbuktu iedzīvotāja, norādot uz islāmistu skarbo izturēšanos pret sievietēm.
Krīze Mali aizsākās pirms nepilna gada, kad sacelšanos valsts ziemeļos sāka tuaregu nomadi, uzskatīdami, ka valsts valdība pret viņiem izturas netaisnīgi. Tikmēr Mali armijas vadība, kritizējot valsts valdības pasīvo vēršanos pret tuaregu nemieriem, Bamako pērnajā martā sarīkoja apvērsumu. Politiskā vakuuma dēļ kontroli Mali ziemeļos, no varas atstumjot tuaregus, pārņēma islāmistu grupējumi, kuri tur ieviesa stingrus islāma likumus, saskaņā ar kuriem cilvēki tika pērti, nomētāti ar akmeņiem un sodīti ar nāvi. Islāmisti aizliedza mūziku un televīziju, sievietēm lika vilkt galvassegas. Tikmēr rietumvalstīs aizvien auga bažas, ka Mali ziemeļi varētu kļūt par jaunu “teroristu valsti”. Lai apturētu islāmistu virzību uz galvaspilsētu Bamako, konfliktā 11. janvārī iesaistījās Francijas armija, kurai izdevies no nemierniekiem atkarot lielu daļu valsts ziemeļu apgabalu.
Bažījas par atriebes slepkavībām
Tiesa, jūsmu par nemiernieku tālāku atspiešanu uz Mali ziemeļu apgabaliem nomāca bažas par valsts nākotni. Olands atzīst, ka karu pret islāmistiem un tuaregu nemierniekiem ne tuvu nevar uzskatīt par beigušos. “Islāmisti nav sakauti,” laikrakstam “The Independent” uzsvēra kādas Timbuktu ietekmīgas ģimenes galva.
“Gandrīz neviens nemiernieks nav nogalināts. Viņi pilsētas pameta, vēl pirms tur bija ieradušies franču karavīri. Viņi aizbēga slēpties tuksnesī un kalnos.”
Tikmēr vietējie iedzīvotāji norāda uz pieaugošo spriedzi starp dažādajām etniskajām grupām, radot bažas par konflikta ieilgšanu. Britu laikraksts “The Independent” raksta, ka franču un maliešu karavīru panākumu gājiens apstājies pie Kidālas pilsētas, kas ir pēdējais islāmistu bastions. Turklāt maliešu karavīriem netiek dota atļauja sākt uzbrukumu Kidālai, jo pastāv bažas, ka viņi, atriebes dzīti, varētu sākt nogalināt tur mītošos tuaregu civiliedzīvotājus. ANO īpašais padomnieks genocīda novēršanā Adama Diengs brīdinājis par pieaugošo cilvēktiesību pārkāpumu skaitu. “Mums jāpasaka prezidentam Olandam, ka viņš ir nocirtis koku, bet jāizrauj arī tā saknes. Mani ļoti uztrauc iespējamie atriebes uzbrukumi etniskajiem tuaregiem un arābiem,” paziņojis Diengs.
