Francijas ministre iesaistās sāncensībā par pasaules gaišākajiem prātiem 0
Francijas parlamenta apakšpalātā jeb Nacionālajā asamblejā vakar sākās debates, vai paust atbalstu izglītības ministres Ženevjēvas Fioraso izstrādātajam likumprojektam, kas paredz dažus eksakto zinātņu kursus universitātēs pasniegt angļu valodā ar nolūku pievilināt ārvalstu studentus no tādām valstīm kā Brazīlija, Indija un Ķīna.
Tiesa, franču sabiedrība visnotaļ skeptiski raugās uz ierosmēm, sakot, ka tas apdraudēs pašu valodas statusu.
Aicina būt pragmatiskiem
Jau tad, kad Fioraso pirms diviem mēnešiem prezentēja savas ieceres, aizsākās karstas diskusijas par likumprojekta nepieciešamību. Tā pretinieki, kuru vidū ir arī valdošās sociālistu partijas deputāti, norāda, ka ministres izstrādātais likumprojekts ir “spļāviens sejā franču valodai” un ka tas liecina par “mazvērtības kompleksu”. Franču valodas akadēmija “Academie Francaise”, kas jau kopš 1635. gada nodarbojas ar franču valodas aizsardzību, paziņojusi, ka likumprojekts, ja tiks apstiprināts, “franču valodu pakļaus marginalizācijas draudiem”. Franču lingvists Klods Hažē sarunā ar ziņu aģentūru “AFP” Fioraso ieceri nodēvējis pat par “pašnāvniecisku plānu”.
Tikmēr Fioraso angļu valodas nepieciešamību universitātēs pamato ar sāncensību par gaišākajiem pasaules prātiem. Viņa skaidro, ka ārvalstu studenti ne tikai iegulda naudu Francijas ekonomikā, bet uzskatāmi par savu valstu nākotnes līderiem, kurus būtu derīgi izglītot Francijā.
“Piemēram, Indijai ir aptuveni 60 miljoni informācijas tehnoloģiju speciālistu, taču uz Franciju ik gadus brauc tikai trīs tūkstoši indiešu studentu. Mums ir jārada partnerība, un, lai to izdarītu, mums kursi attiecīgās nozarēs jāpiedāvā angļu valodā,” uzsvēra Francijas izglītības ministre. Fioraso pusē nostājusies arī lielākā daļa franču akadēmiķu, sakot, ka likumprojekts atbilst realitātei, jo angļu valoda globāli ir atzīta par zinātnes valodu. Vairāki Francijas zinātnieki laikrakstā “Le Monde” 8. maijā publicēja atklātu vēstuli, kurā norāda, ka Fioraso likumprojekts stiprinās Francijas pozīcijas un citviet veicinās valsts pievilcību.
Ministre arī skaidroja, ka tāpat regulāri tiek apiets līdzšinējais 1994. gadā pieņemtais likums, kas nosaka, ka izglītības valoda Francijā ar atsevišķiem izņēmumiem ir franču valoda. Virkne prestižu Francijas biznesa skolu jau vairāk nekā 15 gadus piedāvā kursus angļu valodā.
Ministre saviem kritiķiem iesaka paraudzīties arī uz citu valstu pieredzi. Vācijas, Nīderlandes un Skandināvijas valstu universitātes lielu daļu akadēmiskā darba nodrošina angļu valodā. “Ja Francija nesekos šai tendencei, labākie Āzijas studenti Francijai būs zuduši.
Franču zinātnieki nespēs runāt starptautiskajā zinātnes valodā,” paziņojusi Fioraso, kura savulaik bijusi angļu valodas un ekonomikas skolotāja.
Kapa zvans Moljēra valodai?
Savulaik uzskatīta par pasaules prestižāko valodu, šobrīd franču valoda pasaulē ir astotā izplatītākā un savas pozīcijas aizvien zaudē, norāda britu raidsabiedrība BBC. Turklāt pēc tam, kad Eiropas Savienībai 2004. gadā pievienojās Austrumeiropas un Viduseiropas valstis, angļu valodas statuss blokā nostiprinājās, franču valodu atbīdot tālākās pozīcijās. Neapmierināti ar šādu situāciju, patriotiskāk noskaņotie franči iebilst Fioraso likumprojektam.
Kādreiz Francijas televīzijā strādājušais kultūras apskatnieks Bernārs Pivo uzskata, ka, “angļu valodai iefiltrējoties mūsu universitātēs un kļūstot par galveno zinātnes un mūsdienu pasaules valodu, franču valoda kļūs banāla vai, pat vēl sliktāk, izmirs”. “Tas būs kapa zvans Moljēra valodai,” prātojis Pivo.
Franči tradicionāli tikuši uzskatīti par tiem, kuri visaktīvāk iestājas par savas valodas aizsardzību kā pašmājās, tā ārvalstīs. Taču par spīti vairāku politiķu pūliņiem angļu valodas lietojums aizvien vairāk ielaužas arī Francijas ikdienas dzīvē. “Daudzi jaunieši uz tālruņa zvaniem atbild ar “yes”, nevis ierastajiem “allo” vai “oui”,” raksta ziņu aģentūra “AFP”. “Angļu valoda aizvien biežāk parādās arī grafiti zīmējumos Parīzē, un sarunvalodā nereti dzirdami iestarpinājumi no angļu valodas.”
