“Dialogs ar Krieviju nenoliegs Latvijas vēsturi.” Makrons uzsver, ka Latvija varot uzticēties Francijai 6
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Visnotaļ draudzīgā garā vakar noslēdzās Francijas Republikas prezidenta Emanuela Makrona, viņa kundzes Brižitas, kā arī vairāku Francijas valdības ministru vizīte Latvijā – pirmā Francijas prezidenta vizīte Rīgā teju divdesmit gadu laikā.
Reizē tā bija arī pirmā tāda līmeņa ārvalstu viesu pieņemšana Covid-19 apstākļos – visiem nācās valkāt mutes un deguna aizsegus, ievērot distancēšanos.
Ieradies no Lietuvas otrdienas vakarā, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita Rīgas pilī svinīgi sagaidīts, Makrons un citi Francijas delegāti lielāko oficiālās vizītes programmas daļu atstāja trešdienai.
Tā sākās ar Latvijas premjera Krišjāņa Kariņa un prezidenta Makrona sarunām Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM), kam sekoja preses konference.
“Prieks tikties, Emanuel!”
Jāpiekrīt viedoklim, ka franču valodas zināšanas saskarsmē ar franču politiķiem ir milzīgs pluss.
Viesis, ar labvēlīgu smaidu uzklausot Kariņa franču valodā sacītos preses konferences ievadvārdus, izskatījās visnotaļ atbrīvots, kāds viņš vairs nešķita, kad vēlāk bija jāatbild uz Francijas izdevuma “Le Monde” žurnālista jautājumu par situāciju Kalnu Karabahā un Covid-19 pašu zemē.
Kā Francijas prezidents, tā Latvijas premjers atzina, ka abu valstu uzskati un pamatvērtības sakrīt ļoti daudzās jomās.
“Emanuel, tiešām bija liels prieks ar tevi šoreiz tikties Rīgā, ļoti saulainā laikā. Varētu teikt, ka tu esi līdzi paņēmis savu Vidusjūras sauli, kaut pie mums šajā laikā tipiski vajadzētu būt ap desmit grādiem un lietum,” teica Kariņš, un bija nepārprotami redzams, ka abi politiķi ir viens otru labi iepazinuši Briseles līmeņa sarunās un gaiteņos.
Arī Makrons izteicās, ka bijis liels prieks brīvi sarunāties par stratēģiskiem jautājumiem.
Ar Krieviju – bez naivuma
Preses konferences gaitā atkārtoti skanēja, ka gan Latvija, gan Francija uzskata par nepieciešamu stiprināt Eiropas Savienību (ES), lai tā būtu spēcīgs spēlētājs pasaulē, un tas ir arī Latvijas drošības jautājums.
Abas valstis apņēmušās sadarboties, apkarojot dezinformāciju, kam nākotnē vajadzētu kļūt par visu ES aptverošu procesu. No Makrona vārdiem izrietēja, ka Francija turpmāk pievērsīs lielāku uzmanību kā divpusējām attiecībām ar Latviju, tā Baltijas reģionam kopumā.
Vizītes laikā runāts par ģeopolitiskiem, reģionāliem un drošības jautājumiem, tostarp Ukrainas, Baltkrievijas problēmu un attiecībām ar Krieviju.
Varēja jaust, ka Francijas un Latvijas pieeja attiecību risināšanā ar Krieviju gluži nesakrīt, tomēr Parīze ir apņēmības pilna pārliecināt Baltijas valstis nebūt tik atturīgām.
“Var teikt, ka virzāmies uz priekšu šī jautājuma risināšanā. Uzskatu, ka esam precizējuši mūsu ieceres atsākt dialogu ar Krieviju bez jebkāda naivuma, taču – lai mēs varētu runāt par visiem jautājumiem. Ja viņi neatbildēs, atbildība jāliek uz viņu pleciem,” teica Makrons.
Viņš teicās zinām, ka Latvijas ieskatā pret Krieviju nepieciešams būt prasīgiem, taču vajagot uzturēt arī dialogu. Tiesa, tikai tad, ja tādu vēlmi izrāda arī Maskava.
Francijas prezidents atklāja, ka viens no iemesliem, kādēļ viņš ieradies Lietuvā un Latvijā, bijusi vēlme izklāstīt savu redzējumu attiecību veidošanā ar Krieviju un dzirdēt, ko par to domā baltieši.
Atzīstot, ka tagad labāk izprot baltiešu atturību un šaubas šādās lietās, Makrons pieminēja lielās krievu minoritātes klātbūtni Latvijā un uzsvēra, ka ES nevar atļauties “pagriezt muguru” Krievijai, jo tā ir Eiropas lielvara, ES kaimiņvalsts:
“Vai mēs varam izlikties, ka Krievija nepastāv? Nē! Mēs diezgan ilgi domājām, ka tas, kas veido sarunas ar Krieviju, ir NATO. Līdz ar to bijām atstājuši jautājumu transatlantisko attiecību ziņā. Tagad mums vairāk jādomā pašiem.
Nē, mēs nekādā gadījumā neatsakāmies no NATO, bet jābūt arī eiropiešu spējai domāt un pārdomāt, kādas būs mūsu attiecības ar Krieviju.”
Makrona ieskatā ES būtu jāveido savs drošības un atbruņošanās dialogs ar Krieviju, turklāt, neiesaistot Maskavu, nav iespējams atrisināt reģionālos konfliktus, tajā skaitā Kalnu Karabahā.
Dialogs starp ES un Krieviju būšot “prasīgs”, un nevis “kompromisu”, bet progresu varētu gaidīt tikai pēc vairākiem gadiem.
“Es saprotu, ka, šādu dialogu uzsākot, [Latvijā] radu lielas bažas, jo tāda ir vēsture. To es saku šeit, jūsu valstī, kas cietusi no padomju okupācijas un dominances, bet kas ar savu drosmi atguvusi neatkarību. To es saku ar lielu cieņu un vēlmi saprast šos ievainojumus, kas ir neseni.
Es skaidri un precīzi gribu pateikt, ka šis dialogs nekādā gadījumā nebūs tāds, kas kompromitēs jūsu drošību vai noliegs jūsu vēsturi.
Taču mana pārliecība ir, ka mūsu, arī Latvijas nākotne būs labāka, ja mums būs kopīgs dialogs ar Krieviju, neatstājot Latviju vienu nelīdzsvarotā situācijā un ņemot vērā, ko tā piedzīvojusi pagātnē. Mēs esam gatavi aizstāvēt mūsu ES partneru suverenitāti,” skaidroja Makrons.
Viņš uzsvēra, ka Latvija varot uzticēties Francijai. Arī Krišjānis Kariņš akcentēja, ka ar Krievijas agresivitāti un Ķīnas ekonomikas spiedienu ES spēs tikt galā tikai vienoti.
Līdzšinējā pieredze rāda, ka atsevišķu valstu mēģinājumi tikt galā ar šiem izaicinājumiem ir lemti neveiksmei.
“Marseljēza” pie Brīvības pieminekļa
No Nacionālā mākslas muzeja Makrons steidzās apmeklēt Okupācijas muzeju, pavadot tajā aptuveni 20 minūtes.
Tad tālāk uz svinīgo ziedu nolikšanu kopā ar Latvijas prezidentu Levitu pie Brīvības pieminekļa, kur viņu jau gaidīja dzīvesbiedre Brižita, kurai bija sava programma Eiropas Savienības mājā un Nacionālajā operā un baletā.
Pie Brīvības pieminekļa Makronu pāri gaidīja ap pārsimt interesentu. Klātesošo vidū netrūka Latvijā dzīvojošo Francijas pilsoņu.
Žila Verna Rīgas Franču skolas audzēkņu grupa orķestrim līdzi nodziedāja Francijas valsts himnu “Marseljēza” un Latvijas valsts himnu “Dievs, svētī Latviju”.
Francijas prezidents, samājies ar rīdziniekiem, veltīja teju desmit minūtes skolēnu grupiņai, kam palūdza vēlreiz nodziedāt “Marseljēzu”, ko bērni arī braši darīja.
Pastaiga Vecrīgā un dāvanas
Tālāk programmā bija neliela ekskursija pa Vecrīgu. Kā gide uzstājās Francijas vēstniece Latvijā Aurēlija Ruajē-Gunēna. Makrons un viņu pavadošie, ap 30 cilvēku, ieskaitot žurnālistus un miesassargus, gar Rīgas kanāla malu apgāja apkārt Bastejkalnam.
Jaukais, saulainais laiks radīja ļoti brīvu gaisotni, tā ka gājiens pa Smilšu ielu, uzkavēšanās Doma laukumā un tad ceļš uz Rātslaukumu, kur jau gaidīja prezidenta korteža auto, izvērtās ļoti atbrīvots.
Brīžiem šķita, tas nemaz nav ietekmīgas NATO valsts galva, kas, mutes aizsegu uzlicis, min Vecrīgas bruģi.
Principā jebkurš franču valodu pārvaldošs garāmgājējs, kurš šajā laikā vecpilsētā sastaptu Makronu, būtu varējis viņu no divu metru attāluma pasveicināt. Izdevību pārmīt dažus vārdus ar Francijas prezidentu Rīgas ielās izmantoja aktrise Lelde Vikmane, kura vairākus gadus dzīvojusi Parīzē.
Vizītes noslēgums risinājās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB). Tur Makrons piedalījās apaļā galda diskusijā. Makronu pāris LNB Tautas grāmatu plauktam dāvinājis franču dzejnieka Renē Šāra (1907–1988) dzejas krājumu.
Zināms, ka Emanuels Makrons Otrā pasaules kara franču pretošanās kustības dalībnieku Šāru ne tikai iecienījis un bieži citē kā dzejnieku, bet arī uzskata par personību, no kuras vērts ņemt piemēru. LNB ļaudis teic, ka sējumiņš esot drusku apbružāts, iespējams, tieši no Makronu grāmatplaukta nācis.
Latvijas prezidents Levits Francijas prezidentam un viņa kundzei uzdāvinājis divus “Ērenpreisa” velosipēdus, kas esot simboliski saistīts ar Eiropas Zaļā kursa vēstījumu. Savukārt augstie viesi Levitam ar kundzi Andru Leviti uzdāvinājuši vīna kolekciju, grāmatu un porcelāna mākslas priekšmetu.
