Asaras nelīdzēs. Skolotāja brutālā slepkavība šokējusi visu Franciju 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Islāma fanātiķa brutāli nogalinātais Parīzes piepilsētas Konflānas-Sentonorīnas skolotājs Samuels Patī pēc nāves saņems Goda leģiona ordeni, kā arī valsts augstāko apbalvojumu par izglītības un zinātnes nopelniem – Akadēmisko Palmu ordeni. To vakar paziņoja Francijas izglītības ministrs Žans Mišels Blankērs.
Pagājušo piektdien notikusī slepkavība šokējusi visu Franciju ne mazāk kā uzbrukums “Charlie Hebdo” pirms pieciem gadiem. Francijas sabiedrība pieprasa konkrētu rīcību un Emanuela Makrona valdība cenšas tādu arī demonstrēt.
Asaras nelīdzēs
Šodien Francijas prezidents Makrons Sorbonnas universitātes pagalmā Parīzē teiks svarīgu runu, kurā vērsīsies pret islāma radikālismu un terorismu. Prezidents jau iepriekš izteicies, ka šī ir “eksistenciāla cīņa” pret “tumsonību un vardarbību”. Spert tūlītējus soļus prasa arī parlamenta augšpalātā – Senātā – pārstāvētā opozicionārā Republikāņu partija, kas aicina pēc tā, ko franči apzīmē ar vārdu spēli “armes et non des larmes” (“ieročus, nevis asaras”), tātad izlēmīgu rīcību.
Līdz otrdienai saistībā ar Patī nogalināšanu bija aizturēti 15 cilvēki, tajā skaitā slepkavas vecāki, vectēvs un 17 gadus vecais slepkavas brālis, kā arī viens no Patī skolnieces tēviem, kurš internetā bija sācis kampaņu pret skolotāju.
Aizturēts arī kāds ar savu radikālismu pazīstams islāma sludinātājs. Divas pēdējās personas bija pasludinājušas “fatvu” pret Patī, proti, aicinājumu, ka jebkura ticīgā musulmaņa pienākums ir viņu nogalināt. Vēl viens cilvēks aizturēts par slepkavas transportēšanu un viens – par viņa pavadīšanu ieroča iegādē. Policija uzsākusi izmeklēšanu arī pret vairāk nekā 80 personām, kas sociālajos tīklos pauda atbalstu skolotāja nogalināšanai.
47 gadus vecais Konflānas-Sentonorīnas skolas vēstures un ģeogrāfijas skolotājs tika nogalināts pagājušajā piektdienā. 18 gadus vecais, Maskavā dzimušais čečenu imigrants Abdullahs Anzorovs viņam uzbruka ar 35 cm garu virtuves nazi un pēc tam nogrieza upura galvu. Aculiecinieki stāstīja, ka, to darot, viņš saucis: “Allāhs ir liels!”
Patī “noziegums” bija tas, ka viņš oktobra sākumā vārda brīvības stundā demonstrēja skolēniem radikālo musulmaņu naidu raisošo satīras žurnāla “Charlie Hebdo” karikatūru par pravieti Muhamedu.
Iepriekš skolotājs brīdināja, ko grasās darīt, un aicināja islāmticīgos bērnus, ja tie to vēlas, atstāt klasi.
Kad par karikatūras rādīšanu uzzināja dažu skolēnu radikālie vecāki, pret Patī sākās vajāšana sociālajos tīklos un ne tikai. Viņam draudēja. Slepkavam Anzorovam nebija nekādas saistības ar minēto skolu. Viņš apzināti devās turp no aptuveni 100 kilometru attālās Evrē pilsētas, kur dzīvoja kopā ar vecākiem, lai nogalinātu.
Koledžā Anzorovs ieradās piektdienas pēcpusdienā. Vispirms viņš par dažiem simtiem eiro panāca, ka skolēni viņam norādīja uz konkrēto skolotāju. Tad viņš sekoja upurim, kurš pēc darba devās mājup, un nogalināja to, nekavējoties publicējot attiecīgus foto savā “Twitter” kontā.
Pavadošajā tekstā Anzorovs rakstīja: “Makron, neticīgo valdniek, es izpildīju nāvessodu vienam no taviem suņiem, kas uzdrīkstējās pazemot Muhamedu.”
Teroristam bija līdzi ne tikai divi naži, bet arī pneimatiskais ierocis, ar kuru viņš šāva uz policistiem, kas viņu centās aizturēt. Slepkava nomira, kad viņam trāpīja deviņas lodes. Pirmdien policija aizturēja četrus skolēnus aizdomās par palīdzēšanu slepkavam identificēt Patī, taču nav pamata domāt, ka viņi nojauta, ar ko tas beigsies.
Nezināmie čečeni
Anzorova ģimene no Čečenijas kā bēgļi ieradās Francijā, kad Abdullaham bija astoņi gadi. 2011. gadā ģimenei Francijā oficiāli piešķīra patvērumu. Apkārtējie Abdullahu pazina kā noslēgtu puisi, kas aizrāvies ar Austrumu cīņām. Likumsargu redzeslokā līdz šim viņš bija nonācis tikai kāda sīka pārkāpuma dēļ. V
ecāki apgalvo, ka dēla radikalizēšanās notikusi pēdējā pusgada laikā, pateicoties islāma radikāļu sociālo tīklu kontiem.
Pirmdien policija veica ap 40 reidu, pārmeklējot mājas, kurās dzīvo radikāli noskaņoti islāmisti. “Mēs vēlamies ļoti izlēmīgi vajāt un izjaukt šo kustību,” aģentūrai AFP sacījis avots Francijas Iekšlietu ministrijā. Notiek pārbaudes 51 musulmaņu organizācijā, un varasiestādes apgalvo, ka tās, kuru darbībā konstatēs naida kurināšanu, tiks slēgtas.
Vienu no šīm organizācijām – “Kolektīvs pret islāmafobiju Francijā” (CCIF) – Francijas iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns nosaucis par “valsts ienaidnieku” aizdomās, ka nežēlīgais uzbrukums ir arī šīs organizācijas ietekmes sekas. CCIF reaģējusi, izsakot sašutumu par ministra teikto un līdzjūtību nogalinātā skolotāja ģimenei.
Tikmēr Darmanēns pasludinājis nodomu tuvākajā laikā deportēt no Francijas 231 ārvalstnieku, kas tiek turēti aizdomās par ekstrēmismu.
No šīm 180 personas jau atrodas cietumā, pārējās bija bez kavēšanās jāarestē. Ministrs valdības līmenī aktualizējis nepieciešamību politiskā patvēruma došanas nosacījumus turpmāk padarīt stingrākus. Francijas mediji konstatē, ka pēdējos gados aizvien biežāk islāma radikāļi un teroristi nāk no čečenu vidus, turklāt nereti tie ir cilvēki, kam nav nekāda sakara ne ar “Islāma valsti”, ne citām arābu cilmes teroristu organizācijām. Kaut franču specdienesti to noliedz, aug bažas, ka atšķirībā no Francijas arābu islāmistu vides par procesiem Francijas čečenu diasporā tiem nemaz lāgā nav informācijas. Pie tā vainojama gan valodas nezināšana, gan čečenu kopienas noslēgtais raksturs.
Radikālisms skolās
Traģēdija Parīzes piepilsētā atkal aktualizējusi problēmu, kuru Francijā visi labi apzinās vismaz pēdējos pārdesmit gadus, taču līdz šim īsti nevēlējās par to runāt – islāma radikālisma izpausmes ir vērojamas arī skolās, kur skolēni savu vecāku ietekmē pretojas pieņemt Francijai tradicionālās vērtības.
“Mēs cēlām trauksmi jau gadiem. Ceru, šis būs pagrieziena punkts, lai atzītu realitāti, kas īstenībā notiek,” medijiem izteicies Francijā pazīstamais vēstures profesors un skolotājs Jannis Rodī.
Jautājumā, kā tikt galā ar toleranci noliedzošiem, agresīvi noskaņotiem islāmticīgo bērniem, skolotāji līdz šim bija atstāti faktiski vieni.
Tagad tiek atgādināts, ka vēl 2015. gadā ne vienā vien skolā atsevišķi bērni no islāmistu ģimenēm atteicās ar klusuma brīdi pieminēt islāma radikāļu nogalinātos satīras žurnāla “Charlie Hebdo” Parīzes redakcijas darbiniekus, uzskatot, ka viņi pareizi “sodīti” par pravieša Muhameda karikatūras publicēšanu.
Šobrīd Francijā ir divu nedēļu skolēnu brīvdienas, taču mediji vērš uzmanību uz valdības lēmumu mācības 2. novembrī atsākt ar līdzīgu klusuma minūti brutāli noslepkavotā skolotāja Patī piemiņai, kā arī īpašu stundu, kurā jāizskaidro Konflānas-Sentonorīnas notikumi – acīmredzot atkal būs tādi, kas mēģinās izturēties izaicinoši, taču šoreiz skolotājiem un arī policijai nāksies pievērst šādiem bērniem īpašu uzmanību. Izglītības ministrs Blankērs brīdinājis, ka pret tiem, kas centīsies sabotēt ceremoniju, “tiks vērstas sankcijas”.
