Francijā un Beļģijā tvarsta teroristus 4
Vakar Francijā plašos reidos Parīzē, Tulonā, Grenoblē, Lionā un citviet aizturēti 23 cilvēki, kuri tiek turēti aizdomās kā islāmistu kaujinieki, un atsavināti desmitiem šaujamieroču un granātmetēju. Policijas un drošības dienestu reidi tika rīkoti pēc teroraktiem Parīzē piektdien, kad džihādistu uzbrukumos Parīzē tika nogalināti 129 cilvēki.
Brisele – nelegālo ieroču tirdzniecības centrs
Policijas operācija notika arī kaimiņvalsts Beļģijas galvaspilsētas Briseles rajonā Molenbekā. Parīzes teroraktu aculiecinieki apstiprināja, ka vairāki no teroristiem pārvietojušies automašīnā ar Beļģijas numura zīmēm. Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels atzinis, ka Molenbekas rajons ir “milzīga problēma”, ņemot vērā tā pagātnes saikni ar starptautisko terorismu un ekstrēmismu. Beļģija ir pazīstama kā nelegālās ieroču tirdzniecības starptautisks centrs, un Brisele ir lielākais tirgus. Teroristi uzbrukumos Parīzē lietoja Beļģijā pirktus ieročus, secinājis Nils Dikē, Flandrijas Miera institūta pētnieks. No nedēļas nogalē Beļģijā aizturētajiem septiņiem cilvēkiem pieci vakar atbrīvoti, jo neesot pierādīta viņu saistība ar islāmistu kaujiniekiem, ziņo raidsabiedrība BBC. Atbrīvoto vidū ir Mohameds Abdeslams, kura brālis Brahims bija viens no uzbrucējiem Parīzē un tika nogalināts, bet trešais brālis Salahs bēguļo no policijas. Salahs Abdeslams iznomāja automašīnas uzbrukumu īstenošanai Parīzē. Izmeklētāji uzskata, ka 26 gadus vecais Briselē dzimušais marokāņu izcelsmes Francijas pilsonis ir viens no galvenajiem Parīzes teroraktu rīkotājiem. Sestdien viņš tika apturēts uz Francijas–Beļģijas robežas, bet vēlāk atbrīvots. Francijas policija lūgusi sabiedrību sniegt jebkuru informāciju, kas varētu novest pie viņa aresta. Francijas policija nonāca uz pēdām brāļiem Abdeslamiem pēc tam, kad tika at rastas divas uzbrukumos izmantotās automašīnas.
Francija bombardē džihādistus Sīrijā
Francijas premjerministrs Manuels Valss paziņojis, ka Parīzes terorakti tika organizēti no Sīrijas, bet teroristiem bija līdzzinātāji Francijā un citviet. Viņš brīdināja, ka ir pamats uzskatīt, ka tiek plānoti jauni uzbrukumi Francijā un citās Eiropas valstīs. “Mums ir darīšana ar teroristu armiju, nevis vienu teroristu grupējumu,” teica Valss. Lai apliecinātu Francijas apņēmību dot pretsparu teroristiem, vakar vairākas Francijas kara lidmašīnas, izmantojot ASV izlūkošanas datus un loģistisko atbalstu, bombardēja islāmistu kaujinieku pozīcijas Rakā Sīrijas ziemeļos, kas ir svarīgs džihādistu atbalsta punkts. Džihādistu grupējums “Islāma valsts” izplatījis jaunu video, kurā draud ar uzbrukumiem valstīm, kas koalīcijā ar Franciju veic uzlidojumus islāmistu pozīcijām Irākā un Sīrijā.
Parīze nereaģē uz Ankaras brīdinājumu
Turcija gandrīz pirms gada brīdināja Franciju par vienu no teroristiem, kas piektdienas naktī uzspridzinājās Parīzē, bet Francijas varas iestādes nereaģēja, vakar atklājusi kāda Turcijas amatpersona. Turcijas policija ziņoja saviem franču kolēģiem divreiz – 2014. gada decembrī un 2015. gada jūnijā – par Omaru Ismailu Mostefaju,” ziņu aģentūrai AFP atklāja amatpersona. “Tomēr mēs neko nedzirdējām no Francijas šajā lietā,” piebilda anonīmais avots. Mostefajs tika identificēts pēc koncertzāles “Bataclan” drupās atrasta norauta pirksta. Viņš bija viens no trim teroristiem, kas uzspridzinājās šajā vietā, nogalinot 89 cilvēkus. Mostefajs dzimis 1985. gadā vienā no Parīzes piepilsētām. Laikposmā no 2004. līdz 2010. gadam viņš astoņas reizes aizturēts par sīkiem noziegumiem, bet cietumā nebija sēdējis. Turcijas amatpersona apstiprināja, ka Mostefajs 2013. gadā ieradies Turcijā, bet varasiestāžu rīcībā nav ziņu, ka viņš būtu pametis valsti. Amatpersona sacīja, ka Francijas varasiestādes izrādījušas interesi par Mostefaju tikai pēc uzbrukumiem Parīzē. Avots atklāja, ka 2014. gada oktobrī Turcija saņēmusi pieprasījumu pēc informācijas par četriem terorismā aizdomās turamajiem, bet Mostefajs nav bijis to vidū.
Zviedru džihādisti no Gēteborgas
Zviedrijas rietumu pilsēta Gēteborga proporcionāli tās iedzīvotāju skaitam Eiropas pilsētu vidū islāma ekstrēmistu grupējumiem nodrošinājusi lielāko kaujinieku skaitu, paziņojis Zviedrijas integrācijas policijas priekšnieks Ulfs Bostrēms. Šo grupējumu vidū nozīmīgākais ir “Islāma valsts”, kas uzņēmusies atbildību par slaktiņa sarīkošanu Parīzē. Zviedrijas drošības dienesta “Säpo” dati liecina, ka aptuveni 300 Zviedrijas iedzīvotāju devušies uz Sīriju un Irāku, lai tur karotu islāma ekstrēmistu grupējumu rindās. No šī skaita 40% – un tie ir aptuveni 120 gados jauni vīrieši – ir no Gēteborgas apgabala. Līdz ar to Gēteborga proporcionāli tās iedzīvotāju skaitam Eiropas pilsētu vidū vardarbīgajam ekstrēmismam nodrošinājusi lielāko cilvēku skaitu, skaidroja Bostrēms. Viņš jau agrāk paudis kritisku vērtējumu Zviedrijas valdības nostājai pret pašmāju džihādistiem, kas atgriezušies no Tuvo Austrumu kaujas laukiem. Maijā laikrakstam “Göteborg-Posten” viņš sacīja, ka Zviedrijā atgriezušies vismaz 50, bet, iespējams, pat 100 zviedru džihādistu, bet ne pret vienu kriminālvajāšana nav sākta. “Tas ir neizprotami. Mums ir to cilvēku vārdi un sociālās apdrošināšanas karšu numuri, kas ceļo uz Sīriju, lai tur karotu, un mēs par to zinām. Daži atgriežas dzimtenē, un, kad viņi to dara, viņi var saņemt veselības aprūpi un palīdzību un tad atkal doties atpakaļ. Zviedrija ir viena no nedaudzajām valstīm, ja ne vienīgā, kur ir iespējams šādi ceļot turp un atpakaļ,” viņš sacīja.
