Francijā rekordlielus panākumus gūst galēji labējie 4
Francijas reģionālo vēlēšanu pirmajā kārtā svētdien, kas bija pirmās vēlēšanas pēc 13.novembra Parīzes teroraktiem, rekordlielus panākumus ir guvusi galēji labējā partija Nacionālā fronte (FN), liecina agrīnas rezultātu aplēses pēc nobalsojušo vēlētāju aptaujām.
Vēlēšanās, kas notika pēc teroraktiem izsludināta ārkārtas stāvokļa laikā, FN bija pirmajā vietā valsts mērogā ar 27,2 līdz 30,3% balsu, kā arī bija pirmajā vietā pēc iegūto balsu skaita vismaz sešos no 13 reģioniem.
47 gadus vecā FN līdere Marina Lepēna un viņas 25 gadus vecā brāļameita Mariona Marešala-Lepēna pārsniedza 40% robežu reģionos, kuros viņas kandidēja, pārspējot šīs partijas iepriekšējos rekordus. Viņām panākumus nodrošināja vēlētāju dusmas par ekonomikas stagnāciju un drošības draudiem saistībā ar Eiropas imigrācijas krīzi.
Marina Lepēna ieguva 40,3 līdz 41% balsu ekonomiski depresīvajā Ziemeļu-Padekalē-Pikardijas reģionā, kas kādreiz bija kreiso politisko spēku bastions. Mariona Marešala-Lepēna saņēma 40,9 līdz 41,9% balsu Provansas-Alpu-Kotdazīras reģionā, kas slavens ar pludmalēm un satriecošiem laukiem.
Marina Lepēna, kas ir mācīta juriste, apsveica “lielisko rezultātu” un sacīja, ka tas pierāda, ka FN ir “neapstrīdami pirmā Francijas partija”.
Labējo partiju grupa, kuras sastāvā ir eksprezidenta Nikolā Sarkozī vadītā labēji centriskā partija “Republikāņi” (LR), ieguva 26,2 līdz 27,4% balsu, bet valdošā Sociālistiskā partija ar sabiedrotajiem saņēma 22,6 līdz 23,5% balsu.
Parīzes terorakti, kuros islāmisti 13.novembrī nogalināja 130 cilvēkus, ir padarījuši populārākas FN pret imigrāciju vērstās un bieži islāmofobiskās idejas.
Vēlēšanu pirmajā kārtā svētdien piedalījās apmēram puse no 45 miljoniem reģistrēto vēlētāju. Jebkurai partijai, kas pirmajā kārtā guvusi vismaz 10% atbalstu, ir tiesības izvirzīt kandidātus otrajai kārtai, kas gaidāma nākamajā svētdienā.
Lai gan Francijas prezidenta Fransuā Olanda asā reakcija uz Parīzes teroraktiem nodrošināja viņa personīgo reitingu palielināšanos, šādu reitingu kāpumu nepieredzēja viņa Sociālistiskā partija, kas svētdien notikušajās vēlēšanās bija trešajā vietā aiz FN un “Republikāņiem”.
Uzvaras vēlēšanu otrajā kārtā ne tikai ļautu FN pirmoreiz iegūt kontroli pār kāda reģiona valdību, bet arī nodrošinātu Marina Lepēnai placdarmu kandidēšanai prezidenta vēlēšanās 2017.gadā.
Kopš Marina Lepēna 2011.gadā kļuva par šīs partijas līderi, viņa ir distancējusies no atklātāka rasisma, kuru bija paudis viņas tēvs – FN līdzdibinātājs Žans Marī Lepēns.
FN atkārtotā imigrācijas saistīšana ar terorismu palīdzēja šai partijai kāpināt savu popularitāti pēc Parīzes teroraktiem. Kad izrādījās, ka vismaz divi no šo teroraktu veicējiem bija ieradušies Eiropā kopā ar migrantu straumi, FN uz to reaģēja ar vārdiem “mēs jums to teicām”.
“Ja mēs cietīsim neveiksmi, islāma totalitārisms pārņems varu mūsu valstī,” pēc šiem teroraktiem paziņoja Marina Lepēna.
