Francijā protesti pēc studenta pašnāvības mēģinājuma 0
Francijas valdība trešdien mēģinājusi apslāpēt sašutumu, ko izraisījusi kāda studenta pašaizdedzināšanās, protestējot pret finansiālajām grūtībām, kas radušās viņa mācību procesā.
22 gadus vecais students, kas nesen bija zaudējis mācību stipendiju, 8.novembrī pie Lionas Universitātes galvenās ēkas mēģināja izdarīt pašnāvību.
Viņš guvis 90% ķermeņa virsmas apdegumus un joprojām atrodas slimnīcā kritiskā stāvoklī.
Otrdien Lionā, Parīzē un Lillē ielās izgāja simtiem studentu, kas notikušajā vaino Francijas valdību un Eiropas Savienību (ES).
Parīzē demonstranti uzlauza Izglītības ministrijas vārtus un uz nama sienas atstāja grafiti: “Finansiālā nedrošība nogalina.”
Savukārt Lilles Universitātē nācās atcelt bijušā Francijas prezidenta Fransuā Olanda uzstāšanos.
Lekcijas traucētas arī Lionā.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Lorāns Nunjess trešdien nosodījis protesta akcijas.
Sarunā ar radiostaciju “France Inter” viņš atzinis, ka “patiesās emocijas”, kuras izraisījis notikušas, esot “saprotamas”, taču ēkām nodarītie postījumi, nāves draudi, kas izteikti studentu kopmītņu vadībai, un Olanda lekcijas bloķēšana esot “pilnībā nepieņemama”.
Politikas zinātnes students, kas zaudējis stipendiju pēc atkārtotas izgāšanās otrā kursa eksāmenos “savā nāvē” apsūdzējis pašreizējo Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, viņa divus priekštečus – Nikolā Sarkozī un Olandu -, kā arī ES.
Pat tad, kad viņš saņēmis stipendiju – 450 eiro mēnesī – students izticis tikai ar grūtībām, bet pēc stipendijas atņemšanas nolēmis pie universitātes, kas ir “politiska vieta”, “pastrādāt nelabojamo”.
Francijā, kur pirmās pakāpes augstākā izglītība ir par brīvu, studenti bieži vienu kursu beidz tikai vairākos gados.
Saskaņā ar 2016.gadā publiskotajiem statistikas datiem pirmo kursu atkārtoti iziet 28,3% studentu, bet trīs gadu ilgās bakalaura studijas trijos gados pabeidz tikai 28,4%.
Kā attaisnojums biežajai izkrišanai eksāmenos tiek piesaukts apstāklis, ka daudzi studenti, lai sevi uzturētu, paralēli mācībām strādā.
Kā liecina 2018.gadā studentu arodbiedrības UNEF veiktā aptauja, 46% studējošo plānojuši mācību laikā arī strādāt.
Makrons, cenšoties iegrožot budžeta deficītu, cita starpā pērn apcirpa studentiem pieejamos pabalstus mājokļa īrei.
Lai gan samazinājums bija tikai pieci eiro mēnesī, tas tika uztverts ļoti pretrunīgi, jo vienlaikus valdība pazemināja nodokļus, kas maksājami turīgajiem.
