Francijā piemin Tulūzas traģēdiju 0
Pēc tam kad pirmdien kāds pagaidām vēl nezināms varmāka pie Francijas dienvidrietumu pilsētas Tulūzas ebreju skolas “Ozar Hatorah” (“Toras dārgumi”) nogalināja četrus cilvēkus, tostarp mazus bērnus, pirmo reizi valsts vēsturē izsludināta augstākā līmeņa terorisma trauksme.
Francijā ieviesti plaši drošības pasākumi – daudzviet ir slēgtas skolas, pie ebreju un musulmaņu kultūras centriem izvietota īpaša apsardze, dažviet apturēta sabiedriskā transporta kustība, patruļās kopā ar policistiem devušies arī karavīri, darbu sākušas pretterorisma vienības un izmeklētāji, kas specializējas sērijveida slepkavu notveršanā, ziņu aģentūrai “AFP” atklāja Francijas iekšlietu ministrs Klods Geons.
Slepkava – bijušais karavīrs?
Pirmdienas uzbrukums ebreju skolai, kuru apmeklē ap divsimt bērnu, nedēļas laikā ir jau trešā, domājams, etnisku un reliģisku motīvu vadīta slepkavība Francijā. Iespējams, visas pastrādājuši vieni un tie paši slepkavas, uzskata franču policija. 11. martā Tulūzā tika nošauts 30 gadus vecais Francijas aviodesanta pulka seržants, četras dienas vēlāk tika noslepkavoti divi melnas ādas krāsas Francijas armijas izpletņlēcēji, bet pirmdien varmāka par saviem upuriem izvēlējās ebreju skolas skolotāju, viņa trīs un sešus gadus vecos dēlus, kā arī astoņus gadus vecu meiteni. Par savu dzīvību joprojām cīnās kāds 17 gadus vecs skolēns.
Uzbrukumos izmantota vienāda 45. kalibra pistole, un visos gadījumos slepkava pārvietojies ar melnu motorolleru, par kura nozagšanu tā patiesais īpašnieks Tulūzas policiju informēja jau 6. martā.
Visos uzbrukumos kopīgais ir tas, ka slepkava savus upurus izvēlējies pēc etniskās vai reliģiskās piederības. Aculiecinieki stāstījuši, ka varmākam slaktiņa laikā ap kaklu atradusies kamera, un viņš savu uzbrukumu, iespējams, filmējis.
Britu laikraksts “The Daily Telegraph”, atsaucoties uz novērošanas kameru uzfilmēto, raksta, ka bērnus slepkava nogalinājis no tuva attāluma ar šāvienu galvā.
Pagaidām izmeklētāji nespēj atrast slepkavu. Tāpat neesot skaidra saikne starp uzbrukumiem – vispirms Francijas karavīru, tad ebreju bērnu slepkavības. Franču pretterorisma vienības izmeklētāji pagaidām spriež, ka uzbrucēji varētu būt nacisma ideju apmāti izbijuši karavīri. Drošības iestāžu redzes lokā nonākuši trīs bijušie Francijas armijas karavīri, kuri 2008. gadā no armijas tika padzīti pēc tam, kad internetā publicēja fotogrāfijas, kurās viņi redzami, pozējot pie karoga, uz kura uzšūta svastika, ziņo “AFP”.
Sola “apgriezt otrādi ik akmeni”
Pēc slepkavībām pie ebreju skolas savas prezidenta vēlēšanu kampaņas apturējuši gan līdzšinējais Francijas valsts galva Nikolā Sarkozī, gan viņa sīvākais konkurents uz šo amatu Sociālistu partijas virzītais Fransuā Olāns. Sarkozī notikušo nosauca par “nacionālo traģēdiju”, valstī izsludināja sēras un solīja “apgriezt otrādi ik akmeni”, lai atrastu vainīgos. Jau pirmdienas pēcpusdienā pie ebreju skolas Tulūzā pulcējās cilvēki, lai pieminētu šaušalīgās asinspirts upurus. Parīzē upuru piemiņas gājienā devās tūkstošiem cilvēku. Vakar pulksten vienpadsmitos dienā visā valstī valdīja minūti ilgs klusuma brīdis.
“Mēs domās esam kopā ar satriektajām ģimenēm, ar māti, kura vienlaikus zaudēja savus bērnus un vīru, ar skolas direktoru, kura acu priekšā nomira viņa meita,” televīzijā pārraidītā uzrunā paziņoja Sarkozī, norādot, ka slepkava visos trijos uzbrukumos bijis viens un tas pats.
Francijas prezidents līdzjūtības vēstuli nosūtīja arī Izraēlas premjerministram Benjaminam Netanjahu. Izraēlas Ārlietu ministrija apliecināja, ka pēc piederīgo lūgumiem visi traģiskās apšaudes upuri tiks apglabāti Izraēlā.
Pirmdienas traģēdija ir asiņainākais uzbrukums ebreju kopienai Francijā kopš 1982. gada, kad pēc granātas sprādziena un tai sekojošas apšaudes Parīzē esošajā restorānā “Glodenberg” tika nogalināti seši cilvēki. Francijā mīt ap 600 tūkstošiem ebreju, un tā tiek uzskatīta par lielāko ebreju kopienu Eiropā, informē raidsabiedrība BBC.