Francija pārkārto drošības dienestus 0
Francijas parlamentā izveidotās izmeklēšanas komisijas ziņojumā pieprasīts veikt būtiskus pārkārtojumus valsts drošības un izlūkošanas iestādēs “no augšas līdz apakšai”, jo atklāti trūkumi un neizdarības drošības dienestu reakcijā uz teroraktiem Parīzē pērn janvārī un novembrī, kad vairākos islāmistu džihādistu uzbrukumos gāja bojā 147 cilvēki.
Sajukums pavēļu došanā
Izmeklēšanas komisijas ziņojumā atzīts, ka reāli nav bijis iespējams novērst teroristu uzbrukumu koncertzālei “Bataclan” 13. novembrī, kad bojā gāja 90 cilvēki, taču uzsvērts, ka koordinācijas trūkums, sajukums pavēļu došanas līmeņos un nepietiekama informācijas apmaiņa starp drošības iestādēm un izlūkdienestiem aizkavēja varas iestāžu atbildi uz izvērsto uzbrukumu. “Mēs nenorādām uz konkrētiem cilvēkiem, bet organizācijām,” teica parlamenta izmeklēšanas komisijas vadītājs Zoržs Fenešs intervijā avīzei “Le Figaro”. Kā vienu no kļūdām teroristu uzbrukuma atvairīšanā Fenešs minēja faktu, ka īpašā policijas vienība, kas pirmā ieradās pie “Bataclan” koncertzāles ēkas, nebija pietiekami apbruņota, lai stātos pretī uzbrucējiem. Kad vienības kaujinieki prasīja karavīriem, kas paši bija izvietoti kā pretterorisma operācijas dalībnieki, aizdot savas triecienšautenes, lai dotos pretuzbrukumā, karavīri atteicās. Viņiem bija dota pavēle nelietot ieročus, un viņi nebija saņēmuši vēlāku pavēli. “Šādu kļūdu bija daudz,” atzina Fenešs. Ziņojumā secināts, ka varas iestādes nav sagatavotas un tām nav aprīkojuma pirmās palīdzības sniegšanai teroraktu upuriem brīdī, kad uzbrukums vēl turpinās. Ieteikts veidot grupas, kurās ir gan bruņoti drošībnieki, gan mediķi, lai palīdzētu ievainotajiem un evakuētu viņus jau tad, kad lodes vēl lido.
Jābūt vienotai pavēlniecībai
Izmeklēšanas komisijas oficiālais ziņojums, kura sagatavošanā piedalījās visu parlamentā pārstāvēto partiju likumdevēji, tika publiskots Francijā neparasti īsā laikā, atzīmē izdevums “Politico”. Ziņojumā uzsvērti ieteikumi drošības iestāžu koordinācijas uzlabošanai, ne tikai uzskaitīti trūkumi un kļūdas. Taču pieprasīto pārmaiņu apjoms liecina par pastāvošām nesaderībām drošības iestāžu un izlūkdienestu gatavībā un pretdarbībā uzbrukumiem. Viens no ziņojumā minētajiem galvenajiem priekšlikumiem ir pakļaut visas trīs Francijas bruņotās ātrās reaģēšanas vienības vienai apvienotai pavēlniecībai. Lai nepieļautu tādu situāciju kā 13. novembrī, kad divas pretterorisma vienības – GIGN, kas pakļauta žandarmērijai, un RAID, kas pakļauta policijai, – tika atstātas malā, bet Parīzē izvietotā BRI vienība, kuras specializācija nav cīņa ar terorismu, vērsās pret “Bataclan” uzbrucējiem. “Kāpēc operācijā iesaistījās pūļa nemieru apspiešanas vienība, kad mums ir divas elites vienības: RAID, kam bija tikai palīgspēka loma, un GIGN, kas palika savā mītnē? Nav pareizi, ja specializēta vienība ar rīcībspēju valsts mērogā (GIGN vai RAID), tiek norīkota vietējas, nespecializētas grupas rīcībā,” uzskata Fenešs. Tikai apvienojot visu triju vienību pavēlniecību un nodrošinot, ka vietējā policija nevar aizstāt nacionālās pretterorisma vienības, kā tas notika 13. novembra uzbrukumu laikā, būtu garantēta visiedarbīgākā atbilde, secināts ziņojumā.
Izlūkdienestiem jādalās informācijā
Kā vēl vienu trūkumu izmeklēšanas komisija min sarežģītību un pilnvaru pārklāšanos Francijas iekšzemes izlūkdienestos. Valsts policijai un žandarmērijai katrai ir savs, atsevišķs izlūkdienests. Francijas iekšzemes izlūkdienestam DGSI ir nacionālas pilnvaras, bet tam bieži jāpiekāpjas vietējai policijai īpašu uzdevumu veikšanā.
Pēc slaktiņiem pērn Francijas drošības iestādes un izlūkdienesti atzina, ka gandrīz visi teroraktu rīkotāji ir bijuši viņu sarakstos, taču nav veikta informācijas apmaiņa un tāpēc nav īstenoti efektīvi pretdarbības pasākumi. Francijā šobrīd ir pavisam seši izlūkdienesti, kas greizsirdīgi glabā savākto informāciju un sacenšas par valsts finansējumu, taču nedalās ar informāciju. Tas atvieglo ekstrēmistiem robežu šķērsošanu pat pēc tam, kad viņi pabijuši cietumā. Nespēja koordinēt darbību starp DGSI un Parīzes policiju noveda pie tā, ka netika pietiekami uzraudzīts Saids Kuači, viens no diviem brāļiem, kas veica uzbrukumus žurnāla “Charlie Hebdo” redakcijai 2015. gada janvārī. Lai būtu skaidra pavēļu došanas secība, ziņojumā ieteikts visas policijas un žandarmērijas izlūkošanas grupas pakļaut Iekšlietu ministrijai, bet DGSI, kas šobrīd ir tās pakļautībā, nodot tiešā prezidenta pakļautībā. Pēc reformu veikšanas būtu izveidots nacionāls pretterorisma dienests, kura priekšnieks būtu Francijas iekšējās drošības pārraugs. “Apzinot situāciju citās valstīs, piemēram, Izraēlā, Grieķijā, Turcijā vai ASV, mēs ievērojām, ka šo valstu drošības dienesta vadītājs nevarēja skaidri nosaukt savu partneri Francijā,” teica Fenešs. Izmeklēšanas komisijas vadītājs arī kritizēja neveiksmīgos mēģinājumus vākt izlūkošanas informāciju cietumos, kur ieslodzītie teroristi cenšas savervēt jaunus džihādistus. Lai gan izlūkošanas informācijas vākšanai cietumos atvēlētā budžeta nauda ir krietni palielināta, tam nav bijis atdeves.
