Francijā notiek prezidenta vēlēšanu pirmā kārta 1
Francijā šodien notiek prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kas tiek rīkota pastiprinātos drošības apstākļos, reaģējot uz to priekšvakarā Parīzes centrā notikušo kārtējo islāma ekstrēmistu uzbrukumu.
Kopumā vēlēšanās startē 11 kandidāti, un vismaz četriem no viņiem ir reālas izredzes iekļūt otrajā kārtā, kas paredzēta 7.maijā, un balsojuma iznākumu faktiski ir neiespējami prognozēt.
Saskaņā ar vienu no pēdējām aptaujām, kuras rezultāti tika publicēti pirms “mediju klusēšanas” perioda, kas stājās spēkā piektdien pusnaktī, savas vadošās pozīcijas nedaudz nostiprinājis centriski noskaņotais Emanuels Makrons, par kuru gatavojas balsot 24% aptaujāto. Viņa tuvāko sāncensi – galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līderi Marinu Lepēnu – atbalsta 21,5% aptaujāto.
Taču abiem favorītiem uz pēdām min konservatīvās Republikāņu partijas izvirzītais Fransuā Fijons un komunistu atbalstītais kreisais ekstrēmists Žans Liks Melanšons, kas attiecīgi var cerēt uz 20 un 19,5% balsu.
Pēc ceturtdien notikušā uzbrukuma policistiem Elizejas laukos premjerministrs Bernārs Kaznēvs paziņojis par pilnīgu drošības spēku mobilizāciju, lai gan jau iepriekš gādāt par kārtību balsošanas laikā bija uzdots 50 000 policistu.
Tomēr islāmistu uzbrukums, kura laikā tika noslepkavots policists, bet trīs cilvēki guva ievainojumus, nacionālās drošības jautājumu atkal izvirzījis kampaņas priekšplānā, un tas vēlēšanu rezultātu prognozēšanu vēl vairāk apgrūtina.
Kārtējais terorakts varētu ietekmēt vēlēšanu pirmās kārtas iznākumu, nākot par labu Lepēnai un Fijonam, kuri aizstāv stingras drošības politikas īstenošanu.
Tajā pašā laikā iepriekš īsi pirms vēlēšanām notikušie terorakti, tostarp 2015.gada novembrī pirms reģionālajām vēlēšanām islāmistu sarīkotais slaktiņš Parīzē un uzbrukums ebreju skolai pirms 2012.gada prezidenta vēlēšanām, šķiet, neatstāja īpašu ietekmi uz balsojumu rezultātiem.
Lepēna par savas kampaņas galvenajiem jautājumiem izvēlējusies imigrāciju un drošību. Viņa vēlas atjaunot stingru kontroli uz Francijas robežām un būvēt vairāk cietumu. FN līdere apsūdz pašreizējās varasiestādes bezdarbībā un nespējā pasargāt pilsoņus no islāma ekstrēmistu uzbrukumiem.
“Šodien fundamentālistu islāms ved karu, un (..) netiek īstenoti pasākumi riska mazināšanai,” vēlēšanu priekšvakarā sniegtajā intervijā radiostacijai RFI uzsvēra Lepēna.
Savukārt Makrons, kas no 2014. līdz 2016.gadam ieņēma ekonomikas ministra amatu sociālistu valdībā un kura programmu drošības jautājumos Lepēna asi kritizējusi, apgalvo, ka situācija neesot tik vienkārša, kā mēģinot attēlot FN līdere.
“Esmu dzirdējis Lepēnas kundzi nesen atkal apgalvojam, kam viņai esot vadībā, konkrēti uzbrukumi būtu novērsti,” sarunā ar radiostaciju RTL norādīja Makrons, kurš atstājis sociālistu rindas un startē kā neatkarīgais kandidāts. “Nav tādas lietas kā nulles risks. Ikviens, kas apgalvo pretējo ir gan bezatbildīgs, gan melīgs.”
Gadījumā, ja vēlēšanu kārtā iekļūtu abi favorīti, aptaujas sola Makronam pārliecinošu uzvaru, iegūstot 65% balsu, kamēr par Lepēnu 7.maijā būtu gatavi balsot tikai 35% francūžu.
Savukārt Melanšons, iekļūstot otrajā kārtā ar pārliecinošu pārsvaru apsteigtu gan Lepēnu, gan Fijonu, taču zaudētu Makronam.
Vēlēšanās tiesības piedalīties ir aptuveni 47 miljoniem reģistrēto vēlētāju, un pirmās kārtas priekšvakarā līdz 71% pieaudzis to aptaujāto skaits, kas apņēmušies doties pie balsošanas urnām, lai gan vēsturiskā perspektīvā šāda vēlētāju aktivitāte vienalga būtu uzskatāma par zemu.
Tajā pašā laikā turpat trešdaļa respondentu joprojām nav izlēmusi, kā balsot.
Vēlēšanu iecirkņus svētdien sāks slēgt plkst.19.00 (plkst.20.00 pēc Latvijas laika), lai gan lielajās pilsētās balsošana turpināsies līdz plkst.20.00, bet pirmie rezultāti gaidāmi jau ap plkst.21.
