Francijā izgudrots pirmais e-velosipēds, kam nav vajadzīgs akumulators 21
Franču uzņēmēja un izgudrotāja Adriena Leljevra (Adrien Lelièvre) gara bērns, “Pi-Pop” e-velosipēds, kas enerģijas uzglabāšanai akumulatora vietā izmanto superkondensatoru. Ja ikdienā pārvietošanās ar velosipēdu jums liekas pārāk liels izaicinājums, jums var rasties kārdinājums izvēlēties viņa radīto e-velosipēdu, tā vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.
Akumulatoru lielākā problēma ir tā, ka to ražošanā ir jāpatērē daudz dabas resursu, piemēram, litijs un citi retzemju metāli, kuru ieguvei bieži vien tiek izmantotas videi kaitīgas metodes.
Tāpēc Adriens Leljevrs, kuram ir liela pieredze elektronikas jomā, ir izstrādājis un patentējis novatorisku, ilgtspējīgu e-velosipēdu ar nosaukumu “Pi-Pop”, kurā netiek izmantotas litija baterijas, bet gan superkondensatori.
“Superkondensators uzlādējas tajos brīžos, kad braukšana ir viegla vai kad velosipēdists izmanto bremzes, enerģiju atdodot atpakaļ velosipēdam tad, kad tas ir nepieciešams,” tā “Euronews Next” sacīja Leljevrs, uzņēmuma “STEE” direktors.
Superkondensators darbojas, uzkrājot enerģiju elektrostatiskā veidā ar lēni kustīga elektriskā lādiņa palīdzību. Turpretim litija akumulators uzkrāj enerģiju ķīmiskas reakcijas veidā. Superkondensators var ļoti ātri uzkrāt un tikpat ātri arī atbrīvot enerģiju, kad tas ir nepieciešams.
Velosipēda gadījumā tas nozīmē enerģijas uzkrāšanu, kad cilvēks min pedāļus vai bremzē, un to izmanto, lai palīdzētu velosipēdistam veikt grūtākas darbības, piemēram, pēc apstāšanās atkal uzsākt kustību vai uzbraukt kalnā. Leljevra ieskatā bija tikai loģiski šo tehnoloģiju izmantot arī velosipēdos.
Pēc viņa domām, 20 kg smagais “Pi-Pop” e-velosipēds ir “patiešām ir pieticības iemiesojums”. “Vienmēr gribēt vairāk, tas nozīmē vēlēties iet ātrāk, braukt ātrāk, patērēt vēl vairāk enerģijas… tas ir strupceļš,” viņš teica. Šī velosipēda ražošanā netiek izmantoti retzemju materiāli, jo superkondensatori ir izgatavoti no oglekļa, polimēra materiāliem, alumīnija folijas un celulozes – materiāliem, kuru otrreizējās pārstrādes procesi jau pastāv.
Tāpat nekad nav jāgaida, līdz velosipēds uzlādēsies, kas ir vēl viena priekšrocība salīdzinājumā ar klasiskajiem e-velosipēdiem. Uzņēmums arī apgalvo, ka superkondensatora kalpošanas laiks ir no 10 līdz 15 gadiem, bet salīdzinājumam piemēram litija akumulatora paredzamais lietošanas laiks ir vien pieci līdz seši gadi.
Tagad jau trešās paaudzes e-velosipēda modifikācija tiek montēta Orleānā. Tas, ka velosipēds tiek ražots viņa dzimtajā Francijā, bija svarīgi tieši pašam Leljevram, kurš savu karjeru veidojis tieši Francijas elektronikas nozarē. “Es domāju, ka mēs nevaram attīstīt inovācijas, ja zaudējam kontroli pār pašu ražošanas procesu,” viņš teica.
“Kad mēs runājam par ekonomisko attīstību, ekoloģisko ilgtspēju un enerģētisko transformāciju, mums ir jānodrošina darbavietas,” tā piebilda Leljevrs, kura uzņēmumā strādā 25 darbinieki. Šobrīd “Pi-Pop” ražo 100 velosipēdu mēnesī, taču uzņēmuma mērķis ir līdz 2024. gadam ražot jau tūkstoš velosipēdu mēnesī. Leljevram ir arī ambīcijas Eiropā. “2025. gadā mēs vēlamies pievērsties arī plašākam Eiropas tirgum, tādēļ pašlaik apspriežam papildus potenciālo finansējuma piesaisti,” viņš teica.
Eiropas tirgus uzņēmumam varētu radīt milzīgas iespējas, jo saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) datu aģentūras “Eurostat” datiem ES importēja 1,2 miljonus e-velosipēdu un 5,2 miljonus neelektrisko velosipēdu (piecas reizes vairāk nekā eksportēja).